Īrgandõks / Suggimizt / 2010

TURAIDĀ SVINĒS LĪVU DIENU

Anda Skuja

24/08/2010

29. augustā Turaidā tiks atjaunota tradīcija svinēt Līvu dienu, lai ikvienam interesentam piedāvātu iepazīt Latvijas otras pamattautas – lībiešu – neparasto kultūras mantojumu.

Vai zināt, kas ir Gaujas lībieši un kāpēc Vidzemē vairs neskan līvu valoda? Vai esat dzirdējuši 11. gadsimtā izgatavotas stabulītes treļļus un redzējuši līvu atstāto kultūras mantojumu Turaidas novadā? Vai esat baudījuši lestes, senos līvu ēdienus un tikušies ar lībiešiem vaigu vaigā?

Turaidas ekspozÄ«cija„Turaidā katra diena ir lībiešu diena,” teic Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne. Turaida atrodas senā Gaujas lībiešu pilsnovada centrālajā daļā un glabā vēstures liecības arī no 11.-13. gadsimta, kad šeit dzīvojuši lībieši. Viena no muzeja pastāvīgajām pētniecības tēmām allaž bijusi un ir saistīta ar Gaujas lībiešu kultūrvēsturisko mantojumu.

Līvu dienā Turaidā no 13.00 līdz 17.00 būs iespēja iepazīt ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” muzeja gida vadībā, tikties ar līviem un sajust mūsdienu līvu garu improvizētā Līvu alejā. Līvu dienā Turaidā viesosies jaunievēlētais Līvu (lībiešu) savienības priekšsēdētājs Dāvis Stalts un risinās sarunu tēmu „Vai līvi ir dzīvi?”, piedalīsies Rīgas nodaļas līvu jaunieši un viņu atbalstītāji, kā arī līvu saimnieces no Kolkas.

Plkst.14.00 un 16.00 būs bezmaksas ekskursijas, kas iepazīstinās ar ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, kura iekārtota Turaidas muižas Dārznieka mājā. Ekspozīcija vēsta par Gaujas lībiešu ikdienas dzīves ritējumu un mītiskajiem priekšstatiem, un tā ir Turaidas kultūras mantojuma tūkstošgades stāsta senākā daļa. Kā zināms, mūsdienu Latvijas teritorija ir somugru, pie kuriem pieder līvi, un indoeiropiešu kultūru saskarsmes vieta. Turaida ir īpaši bagāta ar dažādu tautu vēstures stāstiem un liecībām.

Līvu dienā tiks organizēta īpaša „Līvu aleja”, caur kuru izejot, aktīvi iesaistoties un gūstot baudu ar visām maņām, būs iespēja izjust līvu tautas vitalitāti un dzīvesprieku. Īpašas goda viešņas – triju paaudžu līvu sievas no Kolkas – no līdzi atvestām butēm, sauktām par lestēm, piedāvās uz vietas gatavotus senus un mūsdienīgus līvu nacionālos ēdienus un pastāstīs par dzīvi jūrmalā.

Gluži kā senajā tirgū būs iespēja apgūt senas svēršanas un mērīšanas gudrības, piemēram, uzzināt, kā bez mērinstrumentiem noteikt malkas daudzumu grēdiņā, izmērīt auduma garumu, iemācīties nosvērt ar zirņiem naglu, kā arī apgūt citus senatnē lietotus mērīšanas veidus. Līvu savienības jaunieši mācīs gatavot neparastas rotas, būs iespēja fotografēties līvu arheoloģiskajā apģērbā, kā arī iegādāties amatnieku darinātas rotaļlietas – peles, lelles un citas jaukas un mīļas lietiņas ar līvu simboliku. Svētku izskaņā visi kopīgi tiks aicināti ieklausīties senajā līvu valodā, apgūstot līvu tautasdziesmas.