Päuvizt sõnād
āiga s
(a) aeg ▫ laiks (hronometriskais)  āina|āiga heinaaeg ▫ siena laiks; ēdrõm|āiga õitseaeg ▫ ziedu laiks; īe|āiga ööaeg ▫ nakts laiks; i’lzõ|nūzõmiz|āiga ülestõusmisaeg ▫ celšanās laiks; i’mtõm|āiga imetamisaeg ▫ zīdīšanas laiks; kīela|āiga kellaaeg ▫ pulksteņa laiks; kikīd|āiga kukelauluaeg ▫ gaiļu laiks, gaiļi,; kildõb|āiga külviaeg ▫ sējas laiks; kindtõb|āiga künniaeg ▫ aramais laiks; laps|kandtõb|āiga lapsekandmisaeg ▫ grūtniecības laiks; lȭinagst|āiga keskpäev, lõunaaeg, lõuna ▫ pusdiena, pusdienlaiks; ma’ggõm|lǟ’dõb|āiga magamaminekuaeg ▫ gulētiešanas laiks; na’ggõrd|võttõb|āiga kartulivõtuaeg ▫ kartupeļu novākšanas laiks; na’ggõrd|võttõks|āiga kartulivõtuaeg ▫ kartupeļu novākšanas laiks; ȭ’dõg|āiga õhtuaeg ▫ vakara laiks; pivād|āiga pühadeaeg ▫ svētku laiks; sigā|taptõb|āiga seatapuaeg ▫ cūku kaušanas laiks; si’gž|āiga sügisaeg ▫ rudens laiks; sitā|vie’dtõb|āiga sõnnikuveo aeg ▫ mēslu vešanas laiks; sõ’v|āiga suveaeg ▫ vasaras laiks; ūomõg|āiga hommikune aeg ▫ rīta laiks; ve’jmiz|āiga püügihooaeg ▫ zvejas laiks; vešpõr|āiga videvik, videvikuaeg ▫ mijkrēslis, mijkrēšļa laiks; vīļa|āiga lõikusaeg ▫ ražas laiks; vīļa|je’ltõb|āiga viljatöödeaeg ▫ ražas novākšanas darbu laiks ♦ kievādi āiga kevadine aeg ▫ pavasara laiks; si’gži āiga sügisene aeg ▫ rudens laiks; sõ’vvi āiga suvine aeg ▫ vasaras laiks; talli āiga talvine aeg ▫ ziemas laiks; obāz āiga hiline aeg ▫ vēls laiks; parāz āiga paras aeg ▫ piemērots laiks; pe’rri āiga viimane aeg ▫ pēdējais laiks; vāldiž āiga vaba aeg ▫ brīvs laiks; varāz āiga varane aeg ▫ agrs laiks; va’ņši aigši vanasti ▫ senos laikos; je’dsõ aigõ enneaegu ▫ pirms laika; kōgiņ aigõ kaua aega ▫ ilgu laiku; strēk aigõ tükk aega ▫ kādu laiku; se võtāb aigõ see võtab aega ▫ tas prasa laiku; amūst āigast ammust ajast ▫ kopš seniem laikiem; siedaig sǭņõ seni, selle ajani ▫ līdz tam laikam; sīest āigast sellest ajast ▫ kopš tā laika; mingiz āigaks mõneks ajaks ▫ uz kādu laiku; jegāl āigal igal ajal ▫ katrā laikā; kievādiz āigal kevadisel ajal ▫ pavasara laikā; kōgiņ āigal E IC pika aja jooksul ▫ ilgā laikā; õigiz āigal õigel ajal ▫ īstā laikā; perīz āigal D22 viimasel ajal ▫ pēdējā laikā; sīel āigal sel ajal ▫ tolaik; sīel eņtš āigal 9Ro9 samal ajal ▫ tanī pašā laikā; tīe āigal töö ajal ▫ darba laikā; päuvõ āigis päeva ajal ▫ dienas laikā; va’ņši aigši vanasti ▫ senos laikos; aigõ pi’ds aegamööda ▫ laika gaitā; aigõ vībtõ aega viita ▫ kavēt laiku; aigõ võttõ aega võtta ▫ paņemt laiku; pitkā āiga igavus ~ igav ▫ garlaicība ~ garlaicīgi ● Ni u’m āiga. Nüüd on aeg. ▫ Nu ir laiks. Āiga ä’b vȯ’dlõ. Aeg ei oota. ▫ Laiks negaida. Āiga u’m jūsõ. Aeg on käes. ▫ Laiks ir klāt. Tä’m āiga u’m le’bbõ. 1986/17 Ta aeg on läbi. ▫ Viņa laiks ir cauri. Mi’n āiga u’m täuž. KK77a Mu aeg on täis. ▫ Mans laiks ir galā [~ pilns]. Jegāī’dõn eņtš āiga. KK77a Igaühel oma aeg. ▫ Katram savs laiks. Āiga lopūb. Aeg lõppeb. ▫ Laiks beidzas. Amā āiga ta u’m sīlmad allõ. KK77a Kogu aeg on ta silma all. ▫ Visu laiku viņš ir acu priekšā. Paldītõn u’m ro’vdõn rikāz āiga. KK78 Praegu on inimestel rikas aeg. ▫ Patlaban cilvēkiem ir bagāts laiks. Ta tu’ļ riktig āigas. KK77a Ta tuli õigel ajal. ▫ Viņš atnāca īstajā laikā. Siz tä’m āigis, ku ta u’m läpš vȯnd, siz ne at kǟ’nd lambiļ Tsä’lmõts. 152.2/9 Siis tema aegadel, kui ta on laps olnud, siis nad on käinud Tsälmõtis lambakarjas. ▫ Tad viņa laikos, kad viņš ir bijis bērns, tad viņi ir gājuši uz Celmetu ganīt aitas. Seļļi kuoŗŗimi lǭtkubūd kouți võtāb aigõ. Selline korjamine koguduste kaudu võtab aega. ▫ Tāda vākšana pa draudzēm paņem laiku. Mi’nnõn u’m pitkā āiga Mul on igav. ▫ Man ir garlaicīgi. Mi’nnõn ä’b ūo aigõ mittõ jalgõ lǟ’dõ tubāst ulzõ. KK77a Mul ei ole aega mitte jalgagi toast välja astuda [~ minna]. ▫ Man nav laika pat ne pēdu iziet ārā no istabas. (b) ilm ▫ laiks, laika apstākļi ♦ bǭ’rgõ āiga kole ilm ▫ bargs laiks; ka’žži āiga märg ilm ▫ slapjš laiks; kīebi āiga palav ilm ▫ karsts laiks; kīlma āiga külm ilm ▫ auksts laiks; knaš āiga ilus ilm ▫ skaists laiks; lem āiga soe ilm ▫ silts laiks; ōḑig āiga palav, haudes ilm ▫ karsts, sūtīgs laiks; sitā āiga halb [~ sitt] ilm ▫ slikts [~ sūdīgs] laiks; vī’mi āiga vihmane ilm ▫ lietains laiks ● Seļļi āiga ku mittõ pi’ņ ä’b või ulzõ lǟ’dõ. KK78a21 Selline ilm, et koergi ei või välja minna. ▫ Tāds laiks, ka pat suns nevar iziet ārā. Āiga kīerõb. KK78b23 Ilm pöörab. ▫ Laiks mainās. Tämpõ tȭitiz jõ’vvõ aigõ. Täna lubati head ilma. ▫ Šodien solīja labu laiku. Lem āigaks vȯzā rikābõb. 502.2 Sooja ilmaga liha rikneb. ▫ Siltā laikā gaļa bojājas.

nēļa|sa’ddõ numK
 nelisada ▫ četrsimt ♦ nēļasa’ddõ āigastõ nelisada aastat ▫ četrsimt gadu

-kimdõz numO
 -kümnes ▫ -desmitais  ī’dõks|kimdõz üheksakümnes ▫ deviņdesmitais

2018. āigasts Līvõ Kultūr sidām prațțõd portāl tulāb lǟb eņtš luggijizt jūr ūdstõd palgkõks. Sīe tīemiz um tigtõn Lețmō Kultūr ministrij. Portāls ka jeddõpēḑõn um lieudtõb laigā tieut iļ līvlizt, nänt kultūr, kīel ja istōrij. Portālõn um äb set ūž palg īd, bet um mõitiņtõd ka sīe eitõks ja sīesõ ātõ ka ūd jagūd.

Amā tǟdzi nēšti um LI Līvõd institūt jag, kust ātõ lieudtõbõd setmiņ līvõ kīel vaindõkst. Sīņõ võib lǟdõ leb siḑīm portāl iļīzpūolsõ. Sīest jagst ātõ lieudtõbõd setmiņd līvõ kīel tuņšlimizt, tämpi līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz, kus ātõ ka sõnād formõd ja tekstõd līvõ kīel korpusõst, līvõkēļizt kūožnimūd nimkēra, līvõkīelst täpīņtõd sõnād lețkīels ja munt vaidnõkst līvõ kīel oppimiz pierāst.

Tuoi tǟdzi jag um Vīļakub, kus ātõ īdskubs kērad, siḑīmõd ja video iļ līvõd.

Jõvvõ ūdstõd portāl kȭlbātimizt!

Kalendār
14/12
1923. āigast 14. detsembõrs um sindõn līvõ kēra/ ja kultūrtēji Valda Šuvcāne.
14/12
1937. āigast 14. detsembõrs Lețmō Rovteātrõs ežmiztkõrd um nǟdõb Mārtiņš Zīverts nägțimi „Līvõd veŗ”.
14/12
1999. āigast 28. detsembõrs Ministrõd kabinet vizāstõb vald pitkā-āigaliz merkprogram „Līvlizt Lețmōl”.
22/12
1893. āigast 22. detsembõrs um sindõn Īra kūor dirigent Didrõk Blūm (kūolõn 1970. āigasts).
23/12
1931. āigast 23. detsembõrs Sūomlizit Īt ja munt organizātsijd abkõks Jālgabs īrgõb ulzõ tūlda kūkēra „Līvli” (1931-1939), ežmi periōdli ulzandõks līvõ kīelkõks.