Īrgandõks / Kēļ

Līvõ kēļ um Urāld kīelaim Vāldamiersūomõ kīeldgrup kēļ, mõitiz äbku lețkēļ, mis um indoeirop kīelaim baltõd kīeldgrup kēļ. Līvõ kīel amā ležglimizt sugūd ātõ ēsti kēļ, sūomõ kēļ ja karēld kēļ, kougimizt sugūd ātõ sāmõ, ungār, mordva ja munt Urāld kīelaim kīeld.

Līvõ kēļ um lieudtõb UNESCO mōīlma ädāstõd kīeld atlasõs (UNESCO Atlas of the World’s Languages in Danger). Lețmōl līvõ kīel status um sǟdõd Vald kīel pandõks 4. paragrafs, kus um kītõd: „Vald ūoļikšõb iļ līvõ kīel neku irgjelānikād (autohtond) kīel prațțimiz, kaitsimiz ja kazāntimiz jedst.” Līvõ kēļ neku līvõd irdiz kultūr ikš jag um 2009. āigastõst lieudtõb ka Lețmō kultūr kanonst.

Vel 19. āigastsadās līvõ kīelkõks rõkāndiz immõr 3000 rištīngt, 20. āigastsadā sidāmõl vȯļ 1500 kīel prațțijizt, bet tämpõ līvõkīelkõks võibõd eņtš vaisõ rõkāndõ immõr 30 rištīngt amās mōilmas. Amā āiga kazāb ka nänt lug, kis ātõ oppõnd līvõ kīel alīži.

Līvõ kīel tundimi um tǟdzi lețkīel mȯistimiz pierāst, sīestõ mȯlmõd kīeld ātõ mȯjõnõd ikštūoizta pitkāld ikštuoizõks īdskubs jellõs. Kuigid kīel rõkāndijiži um veitõ, līvõ kēļ um tǟdzi Urāld kīeld tuņšlijizt pierāst, sīestõ se um eņtšvīți ja sīes ātõ lieudtõbõd pǟgiņd vanād ummitõd. Nei īž līvõ kīel mūoštami um tǟdzi ka līvõd eņtš pierāst, sīestõ kūoḑõn kēļ um alz vȯnd līvlizt eņtštundimiz alīzõks.

Tämpõ jegā rištīng võib oppõ līvõ kīeldõ īž, kursiš ja azūmiš, ka setmiņ ilīzskūols. Lūotõmõst, ku tulbizāigas līvõ kīeldõ võib oppõ ka võrgõs.

Kūkēra “Līvli”, 1934.