Īrgandõks / Suggimizt / 2010

SPĒKA AVOTI

14/04/2010

17. aprīlī Vaives pagasta Krīvu ciemā Līvu pamatskolā notiks ”Latvijas Avīzes” diena Cēsu novadā. Gatavojoties tai, žurnālisti interesējās arī par saikni ar lībiešiem.

Mūsu ēras sākumā tagadējās Latvijas teritorijā sāka ieplūst baltu ciltis, kas apmetušās arī šodienas Vaives pagasta teritorijā. Šeit uz dzīvi iekārtojušies Vidzemes lībieši, ap Cēsīm vendi. Vai Kurzemes un Vidzemes lībieši bija viena tauta? Zinātnieki spriež, ka pilnīgi drošas atbildes uz šiem jautājumiem nav joprojām. Par Vidzemes lībiešu izcelsmi pastāv divas galvenās hipotēzes. Viena uzsver Vidzemes lībiešu veidošanos no Latvijas teritorijā dzīvojošajām bronzas un dzelzs laikmeta Baltijas somu ciltīm. Otras hipotēzes piekritēji uzskata, ka lībieši Vidzemē ieceļojuši no Ziemeļkurzemes.

CÄ“su pils10.-13. gs. Kurzemē norisinājušies intensīvi etniskie procesi, kuru iespaidā kurši pārcēlušies ziemeļu virzienā, pastiprināti sajaukušies ar lībiešiem, bet daļa iedzīvotāju pārcēlušies uz Vidzemes rietumu daļu. 10.-13. gs. strauji palielinājies apdzīvotības blīvums Daugavas un Gaujas lejteces apgabalos – par to liecina lībiešu pieminekļu parādīšanās Daugavas labajā krastā starp Rīgu un Aizkraukli, bet Gaujas baseinā – Siguldas un Turaidas apvidū.

– Noteikti ir vērts aizbraukt uz Veclibertu mājām, kur līdz 20. gs. sākumam dzīvoja sena lībiešu dzimta Liberti, kas rakstījuši savas dzimtas hroniku. Šīs mājas pagalmā saglabājies piemineklis pēdējai Vidzemes lībiešu dzimtai, – teic Valda Zaļaiskalna, Vaives pagasta pārvaldes vadītāja. Viņas ieteikumu ņemam vērā un dodamies uz seno lībiešu sētu.

Māja ar pieminekli

Veclibertu saimniece Austra Baļķīte mūs sagaida priecīga un runīga un aicina ienākt mājā.

– Šo īpašumu esmu mantojusi no sava tēva Ernesta Dāvidsona. Lībiešu ēka celta 1861. gadā, par to liecina šķila ar uzrakstiem, ko atradām zem palodzes. Māja celta no guļbaļķiem, pakota ar spaļiem, no ārpuses apsista ar dēļiem. Interesanti, ka ēka bijusi saķīlēta ar koka ķīļiem, nevis sanaglota, – teic saimniece un parāda vienu ķīli – četrstūra koka gabaliņu.

Iepretim verandai – liels piemineklis Vidzemes lībiešu dzimtai. Austra Baļķīte atceras, ka apmēram 1938. gadā redzējusi šā pieminekļa ciļņus ar ūsaina vīrieša un sievietes, kam galvā lakatiņš, attēliem. Diemžēl piemineklī to vairs nav.

Cēsu līvu zemes īpašumi aizņēmuši auglīgo līdzenumu no Cēsīm – apmēram no Akmeņu kroga jeb Dāvida muižiņas gar Vaives un Raunas kreiso krastu līdz Gaujai un vēl pāri tai strīķēniešu tiesā (ap Jāņu muižu). No senā Cēsu līvu pagasta cēlies kādreiz ievērojamais būvuzņēmējs Mārcis Sārums, pēdējais Vidzemes lībietis, kā viņš pats licis rakstīt uz sava kapa pieminekļa. Mārcis Sārums dzimis 1799. gada 21. septembrī Priekuļu ‘Podiņos’. Viņš pārbūvējis baznīcas Cēsīs, Trikātā, Smiltenē, ceļot visām trijām jaunus, slaidus torņus. Būvējis daudzas mājas.

Par saviem mācekļiem pieņēmis vienīgi morālā ziņā nevainojamus, apdāvinātus jaunekļus, prasot no viņiem neierobežotu paklausību un sešus gadus ilgu mācības laiku. Tā viņš pamazām sagatavoja saviem iecerētajiem lielajiem darbiem spējīgus līdzstrādniekus. Uzņēmīgais lībietis mira 1859. gada 19. jūlijā. No Cēsu baznīcas viņu uz pēdējo miera vietu Cēsu Lejas kapos pavadīja ar 78 zirgu pajūgiem.

Saīsināti no “Mājas Viesis” 09.04.2010.