Sākums / Cilvēki / Personālijas

Lībiešu kultūras un sabiedriskā darbiniece Valda Marija Šuvcāne (dz. Blūma; 14.12.1923.–26.12.2007.) dzimusi Lielirbes ciemā lībiešu ģimenē.

V. M. Šuvcāne beigusi Latvijas Valsts Universitātes Vēstures fakultāti. Darba mūžu aizvadījusi Izglītības ministrijā, strādājot par skolu inspektori.

Kopš Rīgas lībiešu dziesmu ansambļa “Līvlist” dibināšanas Valda bija aktīva tā dalībniece 34 gadu garumā. Darbošanās ansamblī radīja dziļāku interesi par savas tautas vēsturi un kultūru. Radās stingra pārliecība, ka turpmākā dzīve ir jāveltī lībiešu kultūras mantojuma izpētei un saglabāšanai. Tam palīdzēja objektīvie apstākļi – aiziešana pensijā, vēsturnieces izglītība, dzimtā lībiešu valoda, bērnība lībiskā vidē.

Valda Marija Šuvcāne.

Kad Latvijā sākās Atmoda, Valda Šuvcāne aktīvi iesaistījās Latvijas Kultūras fonda darbā, Latvijas Tautu foruma darbībā, bija viena no aktīvākajām “Līvõd īt” (Līvu savienība) atjaunošanas organizatorēm. Viņa piedalījās reģionālo – Ventspils un Kolkas – grupu nodibināšanā, bija valdes locekle, iesaistījās lībiešu valodas mācīšanā, ko Rīgā mācīja no 1991. līdz 1995. gadam. Mācību vajadzībām Valda 1991. gadā sagatavoja izdevumu “Līvõd tekstõd” (Lībiešu teksti), Latviešu–lībiešu sarunvārdnīcu (1991) un jaunajai paaudzei domātu bilžu grāmatu ar Margaritas Stārastes ilustrācijām „Urū! Urū!” (1994).  

1992. gadā tika atjaunots lībiešu mēnešraksts Līvli, no 1991. gada sāka izdot Lībiešu gadagrāmatu. Valda Šuvcāne bija aktīva šo izdevumu autore un abos izdevumos publicējusi nozīmīgus rakstus par lībiešu kultūru.

1999. gadā iznāca Latviešu–lībiešu–angļu sarunvārdnīca (angļu valoda Ieva Ernštreite). 2002. gadā iznāca grāmata „Lībiešu ciems, kura vairs nav”, kurā bija apkopota un atspoguļota Ziemeļkurzemes lībiešu kultūrvēsture vairāku gadsimtu garumā. Lībiešu folkloras izlasē (2003) tika ietvertas raksturīgākās un interesantākās lībiešu pasakas, teikas, nostāsti, tradīcijas, gadskārtu ieražas, tautasdziesmas, sakāmvārdi, mīklas. Grāmatā „Mazirbe – mazs ciems jūrmalā” (2006) stāstīts par divu pazīstamām lībiešu dzimtu – Staltu un Freimaņu – ļaudīm. Sadarbībā ar Līvu savienību V. M. Šuvcāne ierakstīja lībiešu valodas paraugus divos CD diskos: „Kāzas jūrā” (2003) un Latviešu–lībiešu sarunvārdnīca (2005).

Par mūža ieguldījumu lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā Valda Marija Šuvcāne apbalvota ar Lielo Folkloras balvu un Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju (2002), Rīgas Latviešu biedrības pirmo Andreja Krastkalna balvu (2003), Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības rakstu (2006).