Lībiešu valodas un kultūras pētnieks un popularizētājs, Igaunijas un Latvijas kultūras sakaru pētnieks un popularizētājs Tenu Karma (01.05.1924.– 9.09.2014) dzimis Tartu skolotāja ģimenē. Pēc mācībām ģimnāzijā 1946. gadā viņš iestājās Tartu Universitātē, kur mācījās igauņu filoloģiju, specializējoties somugru valodās. 1948. un 1949. gadā viņš piedalījās Paula Aristes vadītajās ekspedīcijās pie lībiešiem un apguva latviešu valodu pie Karla Abena.

Tenu Karma (Tõnu Karma). Attēls: Līvõ kultūr sidām arhīvs.

Sava loma šeit varēja būt arī apstāklim, ka Pauls Ariste 1950 bija lūdzis viņu iepazīstināt ar Tartu pilsētu savu aspiranti Tenu Karma 1955. gadā apprecējās ar Martu Rudzīti, vēlāko izcilo Latvijas dialektoloģi, un 1956. gadā pārcēlās uz Rīgu. Par T. Karmas darbavietu Rīgā (1956–1994) kļuva Latvijas Universitātes zinātniskā bibliotēka, kur kopš 1973 viņš bija galvenais bibliotekārs.

Sākotnēji T. Karmas uzmanības centrā bija Igaunijas un Latvijas kultūras sakaru veicināšana. Šis darbs sākās ar latviešu literatūras tulkojumiem igauņu valodā. Viņš ir palīdzējis sakārtot latviešu personvārdu atveides principus Igaunijā un igauņu personvārdu atveides principus Latvijā, kā arī iesaistījies 1967. gadā iznākušās Karla Abena sastādītās igauņu–latviešu vārdnīcas rediģēšanā un sarakstījis tās ievadā pārskatu par igauņu valodas gramatiku.

1970. gadā Karma kopā ar Martu Rudzīti Tallinā III starptautiskajā somugristu kongresā nolasīja referātu „Kad Vidzemē vēl bija dzirdama lībiešu valoda?”, kas iezīmēja aktīvāku Karmas pievēršanos lībiešu valodas un kultūras jautājumiem, par kuriem viņš kopā publicējis turpat 200 rakstu dažādās valstīs. Svarīgākais no tiem ir Pētera Damberga raksts lībiešu un igauņu valodā „Lībiešu valodas kopšana” (1978), kura tapšanā un tulkošanā T. Karmam bijusi ļoti liela loma. Kopā ar P. Dambergu viņš sagatavoja arī Lībiešu tautasdziesmu krājumu (1980), sarakstīja tā ievadu, gramatisko informāciju un īsu grāmatā sastopamo vārdu vārdnīcu.

1978. gadā T. Karma laikrakstā „Literatūra un Māksla” publicēja rakstu „Kas nāca pēc Neredzīgā?”, ar kuru pirmo reizi plašāka publika tika iepazīstināta arlībiešu dzejniekiem un pirmo grāmatu tulkotājiem lībiešu valodā Jāni Princi vecāko un viņa dēlu Jāni. Karma piedalījās Harija Skujas veidotās lībiešu dzejas antoloģijas sastādīšanā u.c. ar lībiešiem saistītos pasākumos.

Īpaši ciešas T. Karmas saites ar lībiešiem kļuva pēc 1988. gada, kad tika atjaunota Lībiešu savienība, kuras darbībā viņš aktīvi iesaistījās, gan mācīdams lībiešu valodu, gan būdams atjaunotā mēnešraksta Līvli lībiešu valodas sadaļas veidotājs un redaktors.  T. Karmas pētījumi publiskoti rakstu krājumā “Lībieši”, Lībiešu gadagrāmatās, “Zinātņu Akadēmijas Vēstīs”, laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” u. c. izdevumos.

1995. gadā T. Karmu ievēlēja par Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekli, 1997. gadā apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni un 1998 – ar Igaunijas Baltās Zvaigznes ordeni. 2006. gadā viņam piešķirta Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju.