2006.

9. janvārī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta (ĪUMSILS) telpās atklāj japāņu fotomākslinieka Juki Nakamuras izstādi “Fotostāsts par lībiešiem Kurzemes krastā”.

23. janvārī ĪUMSILS telpās atklāj Somijas muzeju depaveidoto izstādi “Lībiešu tautas kultūra. Fotogrāfijas no Kurzemes lībiešu ciemiem 1902.–1927.”.

22. februārī Helmi Stalte saņem V šķiras Māras zemes krustu “Par nopelniem Igaunijas valsts un tautas labā” (apbalvojums ārzemniekiem par kultūras sakaru uzturēšanu).

24. martā ĪUMSILS notiek diskusija “Lībiešu nākotnes redzējums”.

10. aprīlī ĪUMSILS telpās atver dr. hist. Renātes Blumbergas monogrāfiju “Lībieši dokumentos un vēstulēs: Somijas zinātnieku ekspedīcijas pie lībiešiem”.

12. aprīlī Lietišķās mākslas muzejā Rīgā prezentē fotomākslinieka Jāņa Medņa un mūziķa Raimonda Tiguļa kopdarbu – foto un mūzikas albumu “Zaļš. Balts. Zils”.

13. aprīlī Jūrmalas pilsētas muzeja izstāžu zālē atklāj Juki Nakamuras fotoizstādi.

29. aprīlī Mazirbē notiek Līvu savienības konference.

16. maijā ĪUMSILS telpās atklāj Lībiešu kultūras dienas. Līdz 2. jūlijam paredzēti 20 dažādi pasākumi Kurzemē, Vidzemē, Rīgā.

19. maijā Ventspils bibliotēkā prezentē Jāņa Medņa un Raimonda Tiguļa albumu “Zaļš. Balts. Zils”.

22. maijā Pāles novadpētniecības muzejā notiek Lībiešu diena, kas veltīta Jāņa Prinča, seniora, 210 gadu atcerei.

2. jūnijā Turaidas muzejrezervātā notiek Līvu diena.

2.–4. jūnijā Ventspils lībiešu ansamblis Rāndalist piedalās starptautiskajā nacionālo kultūru festivālā Rēzeknē.

6. jūnijā ĪUMSILS telpās notiek lībiešu dzīvesstāstiem veltīts pasākums. Piedalās pētniece Māra Zirnīte un dzejnieks Uldis Krasts.

13. jūnijā ĪUMSILS telpās prezentē Lībiešu kultūras centra veidoto lībiešu kultūras un valodas portālu livones.lv un atver “Lībiešu gadagrāmatu 2006”, ko sastādījusi Gundega Blumberga.

2. jūlijā Miķeļtornī atklāj šaursliežu dzelzceļa stacijas vietas piemiņas akmeni.

15. jūlijā starptautiskā folkloras festivāla Baltica Novadu dienā folkloras kolektīvi viesojas Kolkā. Lībiešus pārstāv kopa “Skandinieki” un Kāndla. Kolkas stadionā notiek dižkoncerts, kas beidzas ar gājienu uz Kolkasragu un sadziedāšanos jūras krastā.

19.–23. jūlijā Lībiešu kultūras centrs sadarbībā ar Tartu Universitāti rīko lībiešu valodas runātāju nometni Sīkragā, tās vadītājs – Valts Ernštreits.

No 23. jūlija līdz 4. augustam Mazirbē pirmo reizi notiek lībiešu trīs paaudžu nometne un tradicionālā lībiešu bērnu un jauniešu nometne Mierlinkizt.

4. augustā Mazirbē bijušajā mazbānīša stacijas ēkas vietā atklāj stacijas vietas piemiņas akmeni.

5. augustā Mazirbē notiek gadskārtējie Lībiešu svētki.

5. augustā Lībiešu svētku laikā atklāj Valdas Marijas Šuvcānes grāmatu “Mazirbe – mazs ciems jūrmalā”. Autori apbalvo ar Līvu savienības sudraba atzinības zīmi Tienū.

6. augustā Ventspilī atklāj Jāņa Prinča, seniora, pieminekli, ko veidojis tēlnieks Indulis Ranka.

17. augustā Miķeļtornī mūžībā aiziet pirmā atjaunotās Līvu savienības vecākā Ieva Neilande (1946–2006). 20. augustā viņu apglabā Miķeļtorņa kapos.

19. augustā Jūrmalā, pasaku mājā “Undīne”, notiek lībiešiem veltīts pasākums. Piedalās Edgars un Zoja Sīļi, Dainis Stalts un Julgī Stalte.

27. augustā Turaidas muzejrezervāta Līvu diena veltīta Sateseles arheoloģiskajai ekspedīcijai. 2006. gada jaunatklājumu izstāde.

8. septembrī Dundagas vidusskolā notiek projekta “Ziemeļkurzemes līvu seno amatu un kultūrvides iezīmju kopšana” rezultātu un vietnes “Ziemeļkurzeme tūristam” prezentācija, kā arī videofilmas “Lībiskais līdzās” pirmizrāde Dundagā.

9. septembrī Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lībiešu sētā notiek Lībiešu kultūras centra rīkotā otrā lībiešu dzejas stunda. Piedalās Klāva Elsberga prēmijas laureāts Valts Ernštreits, māksliniece un dzejniece Baiba Damberga.

16. septembrī Sīkragā, pieminot mazbānīša 90 gadu vēsturi, bijušās stacijas ēkas vietā atklāj stacijas vietas piemiņas akmeni.

23. septembrī Līvu savienības Kolkas grupa dodas ekskursijā pa Daugavas lībiešu pēdām.

23. septembrī Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis Līvlist godina savu ilggadējo diriģenti Āriju Mauriņu 80 gadu jubilejā.

1. oktobrī Staicelē atklāj lībiešu gleznotāja Andreja Šulca gleznu izstādi un Juki Nakamuras fotogrāfiju izstādi.

6.–9. oktobrī Polijas televīzija TVP3 uzņem dokumentālo filmu par lībiešiem.

9.–15. oktobrī Igaunijā tradicionālajās radu tautu dienās lībiešus pārstāv Kāndla un Piški Kāndla.

Oktobrī dr. hist. Renāte Blumberga par grāmatu “Lībieši dokumentos un vēstulēs: Somijas zinātnieki pie lībiešiem” saņem Latvijas Kultūras fonda piešķirto Spīdolas gada balvu humanitārajās zinātnēs un Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas Latvijas veicināšanas balvu, kā arī nominēta laikraksta “Diena” balvai kultūrā.

Oktobrī lībiešu valodas un kultūrvēstures zinātājam Tenu Karmam par lielo ieguldījumu Latvijas valodniecībā un kultūrvēsturē piešķir Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju.

Oktobrī lībiešu kultūrvēsturniecei Valdai Marijai Šuvcānei piešķir LR Ministru kabineta Atzinības rakstu “Par nozīmīgu ieguldījumu lībiešu valodas un lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā”.

11. novembrī folkloras kopa “Skandinieki” svin 30 gadu jubileju. Kopas dibinātāju Helmi Stalti apbalvo ar Triju Zvaigžņu ordeni.

13. novembrī ĪUMSILS telpās atklāj lībiešu valodas nodarbību gadu. Uzrunu saka lībiešu valodas skolotāja Ērika Krautmane.

15. novembrī ĪUMSILS telpās notiek Jāņa Prinča seniora 210 gadu jubilejai veltīts pasākums. Atklāj Līvu savienības izdoto bukletu par Jāni Princi, muzicē lībiešu folkloras kopa Kāndla.

18. novembrī Ventspilī Līvu savienība organizē Jāņa Prinča 210 gadu jubilejai, Lībiešu karoga svētkiem un LR dibināšanas gadadienai veltītu sarīkojumu. Atceres pasākumi notiek Cirpstenes kapos un pie Jāņa Prinča pieminekļa. Svētku koncertā piedalās Kāndla un Rāndalist.

18. novembrī Kolkā atklāj Juki Nakamuras fotoizstādi.

19. novembrī aizsaulē aiziet ilggadējā lībiešu ansambļa Līvlist diriģente Ārija Mauriņa (1926–2006). 23. novembrī apbedīta Nītaures kapos.

21. novembrī mūžībā aiziet lībiešu izcelsmes gleznotājs Andrejs Šulcs (1910–2006). 30. novembrī apbedīts Ventspils Meža kapos.

 

2007.

23. janvārī notiek lībiešu valodas skolotājas Zojas Sīles lībiešu valodas mācību materiālu Sõnād ja kērad (Vārdi un raksti) atvēršanas svētki.

23. aprīlī mūžībā aiziet komponists un muzikologs, ilggadējais lībiešu dziesmu ansambļa Līvlist kormeistars un vadītājs Dzintars Kļaviņš (1928.18.05.)

29. aprīlī Mazirbē notiek gadskārtējā Līvu savienības pilnsapulce. Par Līvu savienības vecāko ievēl Jāni Medni, taču vēlāk lēmumu atzīst par nelikumīgu un amatā paliek Aldis Ermanbriks.

22. maijā Rīgā notiek Lībiešu kultūras centra sagatavotā un izdevniecības “Neputns” izdotā Pizes skolas audzēkņu albuma “Lībiešu dzīve” atvēršanas svētki

No 19. līdz 22. jūlijam Ventspils rajona Miķeļtornī notiek ceturtais lībiešu valodas runātāju seminārs – nometne Rāndateātõr (Krasta teātris). To rīko Lībiešu kultūras centrs sadarbībā ar Tartu Universitāti.

4. augustā Mazirbē notiek gadskārtējie Lībiešu svētki. Tajos atver krājuma “Lībiešu tautasdziesmas” atkārtoto izdevumu, notiek audēju darbu izstāde un filmas “Kapteinis un sala” pirmizrāde.

Novembrī Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā atklāj izstādi “Letonikas avoti: Latvijas piekraste”. Pusducis vitrīnu veltīts Latvijas otras pamattautas – lībiešu – dzīvesveida un kultūras mantojuma atspoguļojumam.

26. decembrī mūžībā aiziet lībiešu kultūrvēsturniece Valda Marija Šuvcāne (1923.14.12.).

 

2008.

5. janvārī Rīgā, Latviešu biedrības nama Līgo zālē, notiek Mārtiņa Zīverta lugas “Lībiešu asinis” lasījums.

5. janvārī Tenu Karma saņem LR Ministru kabineta Atzinības rakstu “Par panākumiem un pašaizliedzību, strādājot Latvijas valsts un tautas labā”.

5. aprīlī Rīgas Latviešu biedrības namā Līvu savienība atzīmē biedrības dibināšanas 85 gadu jubileju. Līvu savienības pateicības zīmi Tienū saņem Dainis Stalts. Piedalās ansambļi Līvlist, Rāndalist, Kāndla un Laula (Kolka).

18. maijā Rīgā atzīmē lībiešu muzikālā mantojuma glabātāja un kopēja Dzintara Kļaviņa 80 gadu jubileju.

31. maijā Ventspils augstskolā notiek lībiešu valodas mācību kursa noslēguma pasākums. 17 cilvēkiem izsniedz sertifikātus par kursa “Lībiešu tradicionālais mantojums, kultūra un valoda” noklausīšanos.

12. jūnijā Ventspils Amatu mājā noslēdzas pasākumu cikls “Lībiešu tautastērps un tā nēsāšanas prasmes”.

21.–22. jūnijā Mazirbē, lībiešu tautas namā, ĪUMSILS un Līvu savienība rīko Vasaras saulgriežu svētkus. Notiek meistarklase “Saulgriežu svētku paražas”, kurā piedalās arī Līvlist.

No 28. jūnija līdz 1. jūlijam Hantimansijskā notiek Pasaules somugru V kongress. Līvu savienību tajā pārstāv Aldis Ermanbriks, Brigita Zakare un Beāte Krūmiņa.

No 6. līdz 12. jūlijam SIA “Niceplace” stendā Rīgā, Vērmanes dārzā, sadarbībā ar Lībiešu kultūras centru atvērts Lībiešu informācijas punkts.

No 23. līdz 28. jūlijam Mazirbē notiek lībiešu bērnu un jauniešu radošā vasaras nometne Mierlinkizt (Jūras putniņi) un no 28. jūlija līdz 2. augustam lībiešu paaudžu nometne Rāndadīlba (Tilbīte).

29. jūlijā Ministru kabinets apstiprina jauno valsts programmu “Lībieši Latvijā” 2008.–2012. gadam.

No 29. jūlija līdz 1. augustam Līvõ kultūr sidām sadarbībā ar Tartu Universitāti rīko piekto lībiešu valodas runātāju nometni. Lībiešu valodas runātāji no Latvijas un Igaunijas pulcējas Miķeļtornī.

2. augustā Mazirbē norisinās tradicionālie Lībiešu svētki. Notiek Grizeldas Kristiņas lasītā lībiešu valodas mācību materiāla un CD Līvõ kēļ prezentācija, brīvdabas izrāde – Mārtiņa Zīverta lugas “Lībiešu asinis” (“Kolka”) lasījums; režisore Anna Eižvertiņa.

No 14. līdz 17. augustam Mazsalacā notiek lībiešu jauniešu valodas nometne.

13. septembrī Lībiešu tautas namā atklāj zīmējumu izstādi “Lībiešu neparastais mantojums – laivu kapsēta Mazirbē”.

16. septembrī Ventspils galvenajā bibliotēkā atklāj izstādi “Kurzemes piekraste: Letonikas avoti”. Tajā skatāms materiālu klāsts kā no Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas fondiem, tā no akadēmiķa Saulveža Cimermaņa personiskā arhīva.

2. oktobrī Tartu Universitātē atver divas grāmatas: Tīta Reina Vītso “Lībiešu valoda un Baltijas jūras somu valodu ainavas” un “Lībiešu valodas prozodija” (Livonian Prosody), kuras autori ir Ilse Lehiste, Pire Terasa, Valts Ernštreits, Pertele Lipuss, Karls Pajusalu, Tūli Tuiska, Tīts Reins Vītso.

13. oktobrī, atzīmējot Igaunijas radu tautu dienas, ĪUMSILS atklāj Lībiešu skolas nodarbības un atver bukletu, kas veltīts ansamblim Līvlist.

No 15. līdz 18. oktobrim Radu tautu dienās Igaunijā piedalās ansambļi Līvlist un Kāndla.

14. novembrī lībiešu valodas skolotāja Zoja Sīle saņem LR Ministru kabineta Atzinības rakstu “Par panākumiem un pašaizliedzību, strādājot Latvijas valsts un tautas labā”.

17. novembrī Līvu savienība Ventspilī atzīmē sava karoga 85. gadadienu un savienības atjaunošanas 20. gadadienu. Tiek prezentēts ĪUMSILS izdotais pārliekamais galda kalendārs 2009. gadam “Lībiešu kultūrvide un jaunrade” (Kurzemes lībiešu ciemi senās un jaunās fotogrāfijās).

19. novembrī Ventspils Amatu mājā iekārto izstādi “Lībiešu tautas kultūra”.

26. un 27. decembrī līvu jaunieši ar ansambli Nurmorkestõr dodas svētku koncertturnejā, kas sāksies decembrī Miķeļtorņī un noslēgsies Kolkā.

 

2009.

8. janvārī Tallinā tiek prezentēts Igauņu valodas institūta uzdevumā tapis dokuments, kurā apskatītas lībiešu valodas leksikas arhīva izveides iespējas un tā veidošanas un uzbūves pamatprincipi. Dokumenta apspriešanā piedalījās Tartu un Helsinku Universitātes, Somijas Vietējo valodu izpētes centra (Kotimaisten kielten tutkimuskeskus), Lībiešu kultūras centra un Starptautiskās lībiešu draugu biedrības pārstāvji.

No 1. līdz 3. februārim Hānjā, Igaunijā, notiek lībiešu un hāniešu kultūras seminārs.

14. februārī Melnsila kapsētā gulda senas lībiešu dzimtas pēcteci Rūdolfu Landmani (1908).

22. februārī notiek Līvu savienības Ventspils nodaļas biedru pārskata sapulce, kas vienlaikus ir nodaļas 20 gadu jubilejas pasākums.

24. februārī balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā saņem ilggadējais Līvu savienības vecākais Aldis Ermanbriks.

28. februārī Pāles novadpētniecības muzejā atklāj unikālu izstādi par lībiešu dzimtu vēsturi “Vidzemes lībieši un viņu pēcteči” un pirmo Vidzemes lībiešu pēcteču saietu Pāles kultūras namā.

Februārī Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Akadēmiskā bibliotēka izdod apjomīgu rakstu krājumu “Kultūrvēstures avoti un Latvijas piekraste”. Tās pamatā ir Letonikas otrajā kongresā nolasītie referāti, kurus rediģējis un papildinājis LZA īstenais loceklis Saulvedis Cimermanis.

10. martā lībiešu dziesmu ansamblis Līvlist Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā atzīmē skolotāja un valodnieka Pētera Damberga simto dzimšanas dienu.

20. martā bērnu un jauniešu centrā “Altona” notiek Rīgas lībiešu simbolisks gada sākuma sarīkojums. Lielo dienu ieskandina grupas un ansambļi Kalā Jeng, Nurmorkestõr, „Skandinieki”, Līvlist, „Vilkači”.

31. martā nodibināts Līvu fonds. Par tā priekšsēdētāju kļūst Dāvis Stalts.

4. aprīlī Mazirbē dibina Eiropas retāk lietoto valodu organizācija LatBLUL, kuras pamatmērķis ir pārstāvēt mazāk lietoto un reģionālo valodu intereses Latvijā.

23. aprīlī Turaidas muzejrezervātā notiek starptautiska konference “Pa somugru pēdām Baltijas jūras krastā”.

6. maijā Rīgas domes kamīnzālē Līvu savienības Rīgas grupa atzīmē Tenu Karmas 85. dzimšanas dienu.

15. maijā Turaidas muižas restaurētajā dārznieka mājā atklāj ekspozīciju “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”.

16. maijā Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja dārzā notiek tikšanās ar Rīgas lībiešiem.

5. jūlijā notiek Līvu fonda kopsapulce.

18. jūlijā uz divdesmit darba gadiem atskatās Līvu savienības Kolkas grupa.

Jūlija sākumā pie Svētupes krastiem notiek Vidzemes lībiešu bērnu nometne. To vada Julgī Stalte.

1.augustā notiek Līvu svētki Mazirbē. Lībiešu valodas mācību materiāla un CD “Lībiešu–latviešu–angļu sarunvārdnīcas” prezentācija, radošās apvienības “Jūras vēstis” videofilma “Gaisma pār Kolkasragu” (kapteiņa Visvalža Feldmaņa dzīvesstāsts)

Augustā Līvõ kultūr sidām sāk portāla livones.lv pārveidi. Tiek veidota diskusiju sadaļa “Forums”.

21. un 22. augustā ansamblis Nurmorkestõr piedalās Inari festivālā Somijas Lapzemē.

28.–29. augustā notiek Vidzemes līvu dienas, ko Līvu fonds rīko sadarbībā ar Metsepoles līvu kultūras centru.

Par godu Lībiešu tautas nama septiņdesmitgadei un Līvu svētkiem Ungārijas Republikā grāmatu sērijā Minoritates mundi  izdots bilingvāls dzejas krājums lībiešu un ungāru valodā Ahogy tudok, dalolgatok/Kui ma mūoštab, nei ma lōlab (Kā es protu, tā es dziedu).

Septembrī Līvu fonds sadarbībā ar Dundagas novadu sāk veidot savu pielikumu “Līvu laiks” Dundagas novada avīzē “Dundadznieks”, kas iznāk reizi mēnesī.

12. septembrī pasākuma “PIKNIKS: iluzorās vīzijas” (īsfilmu kinoteātri) ietvaros pie NicePlace veikaliņa Vecrīgā demonstrē trīs dokumentālās filmas par lībiešiem un viņu dzīves telpu: režisoru Vēri, Vista, Mosolainena, Nomberga Igaunijas televīzijā veidoto Liivirannal (Lībiešu krastā, 1966), Andra Slapiņa diplomdarbu “Līvu dziesmas” (1976) un Māras Zirnītes “Aizslēgtais krasts” (2009).

26. septembrī Eiropas Valodu dienu lībiešu valodas nodarbības Lībiešu kultūras centrs.

5. novembrī notiek Līvu fonda un Līvõ kultūr sidām valdes kopēja sēde, kurā apspriež portāla livones.lv iespējas lībiešu valodas popularizēšanā. Pēc LKS ierosinājuma no 25. novembra katru trešdienas vakaru no 20.30 veselu stundu var čatot lībiski. Moderatora lomu uzņemas Valts Ernštreits.

7. novembrī Šveicē, Lugāno, mūžībā devies lībietis ārsts Marsels Bertholds (1922).

14. novembrī Kolkas tautas namā notiek paplašināta Līvu savienības valdes sēde, kurā piedalās arī Līvu fonda un Līvõ kultūr sidām valdes locekļi un pārstāvji no Dundagas novada pašvaldības un Kolkas pagasta pārvaldes. Tajā izskata Līvu savienības valdes priekšsēdētājas Brigitas Zakares iesniegumu atbrīvot viņu no savienības vadītājas pienākumiem, kā arī uzklausa Dundagas, Kolkas, Rīgas un Ventspils nodaļas vadītāju vērtējumu par LS darbību.

No 16. novembra līdz 2010. gada maijam Līvu fonds organizē līvu valodas bezmaksas mācību kursus Rīgā, Ventspilī, Kolkā, Staicelē, Pālē.

18. novembrī Līvu fonds organizē svinīgu kopānākšanu ar Kolkas lībiešiem par godu Latvijas valsts un Lībiešu karoga svētkiem. Pulcējas aptuveni 20 lībiešu.

18. novembrī Talsos notiek 3. zēnu koru saiets “Zaļā bumba”, kurā skan Raimonda Tigula speciāli saietam rakstītā Älloul jeb „Lībiešu šūpuļdziesma” ar Valta Ernštreita vārdiem lībiešu valodā. Pirmo reizi tieši zēnu koriem sacerēta dziesma lībiešu valodā.

22. un 23. novembrī Mārtiņdienas gadatirgu Helsinkos apmeklēja Somijas Republikas prezidente Tarja Halonena. Līvõ kultūr sidām uzdāvina prezidentei LKS veidoto albumu “Lībiešu dzīve”.

26. decembrī Līvu fonds kopā ar SIA “Kolkasrags” organizē labdarības akciju, kuras noslēgumā Kolkā tiek rīkots koncerts. Koncerta laikā trūcīgiem bērniem saziedo vairāk nekā 100 latu.

31. decembrī Līvu fonds rīko Jaunā gada svinības Lībiešu tautas namā. Svētkus sagaidīja ap 70 lībiešu un to draugu.

Gada nogalē Tallinā iznāk Salacas lībiešu valodas vārdnīca, kuru apkopojuši Getingenes Universitātes profesors Eberhards Vinklers un Tartu Universitātes profesors Karls Pajusalu.

Latvijas vēstures institūta apgāds laiž klajā bagātīgi ilustrētu Dr. hist. Roberta Spirģa monogrāfiju “Bruņurupuču saktas ar krūšu važiņrotām un lībiešu kultūras attīstība Daugavas lejtecē 10.–13. gadsimtā”.

Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra izdod otru komponistes Anitras Tumševicas skaņdarbu pūtēju orķestrim “Lībiešu dziesmas”. Skaņdarbā izmantotas ilggadējā lībiešu dziesmu ansambļa Līvlist mākslinieciskā vadītāja Dzintara Kļaviņa savākto lībiešu dziesmu tēmas.

 

2010.

No 8. līdz 10. janvārim Košragā notiek Tartu Universitātes, Starptautiskās lībiešu draugu biedrības un Līvõ Kultūr sidām kopīgais seminārs.

22. janvārī Latvijas Televīzija dara zināmas Eirovīzijas nacionālās atlases finālam izvirzītās 10 dziesmas. Finālā iekļuvusi arī Kristīnes Kārklas-Puriņas izpildītā un Raimonda Tigula komponētā dziesma Rišti, räšti ar lībiešu dzejnieka Valta Ernštreita vārdiem lībiešu valodā.

No 6. līdz 13. februārim Roņu salā notiek otrā līvu jauniešu valodas nometne Bōjk/Bāka. Tajā piedalās profesors Tīts Reins Vītso.

13. februārī Kolkas tautas namā notiek dzejnieces Maijas Laukmanes un fotogrāfa Daiņa Kārkluvalka kopēji veidotās grāmatas “Šīpuse” atklāšanas svētki. Tas ir veltījums dzejā un fotogrāfijās Kurzemei un Lībiešu krastam.

16. februārī mūžībā aiziet ventspilniece Erna Vanaga (1925.30.05.). Uz Ventspils meža kapiem Ernu Vanagu izvada 19. februārī.

18. martā Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē referātu “Salacas lībiešu gramatika areāla perspektīvā” nolasa Tartu Universitātes profesors Karls Pajusalu.

19. martā Kanādā 100 gadu jubileju svin vecākā dzimtās lībiešu valodas zinātāja pasaulē Grizelda Kristiņa (dz. Bertholde). Lielo jubileju 20. martā svin Latviešu centrā Toronto.

21. martā Turaidas muzejrezervāts gaida apmeklētājus Lielajā dienā un sagaida pavasari pēc seno lībiešu tradīcijām.

4. aprīlī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un 5. aprīlī Iļģuciema kultūras centrā dzied ansamblis Līvlist, kurš iepazīstina ar Kurzemes lībiešu Lieldienu tradīcijām.

10. aprīlī Turaidas muzejrezervāta informatīvajā dienā notiek rakstu krājuma “Pa somugru pēdām Baltijas jūras krastā” atvēršana.

12. aprīlī Līvu savienības Ventspils grupas aktīvistei, ansambļa Rāndalist dalībniecei Helēnai Grīnfeldei aprit 75 gadi.

22. aprīlī Tallinā, Igauņu valodas institūtā, Lietišķās lingvistikas pavasara konferencē notiek Salacas lībiešu valodas vārdnīcas prezentācija. Vārdnīcu prezentē tās autori – profesori Eberhards Vinklers un Karls Pajusalu.

24. aprīlī Helsinkos līdztekus Salacas lībiešu vārdnīcai prezentē profesora Tīta Reina Vītso grāmatu “Lībiešu valoda un Baltijas jūras somu valodu ainavas”, piedalās arī pats autors.

24. aprīlī Turaidas muzejrezervātā talko Rīgas folkloras draugu kopa “Skandinieki” un, vadītājas Julgī Staltes rosināti, pieskandina visu Tautasdziesmu parku ar dziesmām lībiešu un latviešu valodā.

13. maijā Līvu fonds prezentē Dundagas novada domes deputātiem Kolkas Līvu saieta nama koncepciju. Projekta vadītāja Dženeta Marinska paredz Kolkas Pastnieku mājā izveidot lībiešu saieta namu ar semināru, ēdināšanas un izstāžu telpām, kā arī telpas Līvu savienības Kolkas grupas vajadzībām.

12. jūnijā notiek Slīteres ceļotāju diena, kad ir iespēja gan ceļot profesionālu gidu pavadībā (bez maksas), gan iepirkties vietējo ražotāju un amatnieku tirgū, gan baudīt koncertu ar lībiešu mūziku un valodu.

20. jūnijā notiek Līvu savienības konference, kurā par vadītāju ievēl Dāvi Staltu. Ievēl arī LS valdi deviņu cilvēku sastāvā. Tajā ietilpst visu savienības nodaļu vadītāji, kā arī Jānis Mednis, Ilmārs Geige un Dāvis Stalts.

5. jūlijā Līvu fonda dibinātāju sapulcē vienbalsīgi par jauno fonda valdes priekšsēdētāju ievēl lībieti Lindu Zonni.

17. jūlijā notiek Jūras svētki “Kolkas ragam 970”.

31. jūlijā Līvu savienība organizē lībiešu talku Brīvdabas muzeja Dēliņu sētā.

29. augustā Turaidā atjauno tradīciju svinēt Līvu dienu. Apmeklētāji iepazīst ekspozīciju “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” un sajūt mūsdienu līvu garu improvizētā Līvu alejā.

30. augustā – savā dzimšanas dienā – Tartu Universitātē ar pētījumu “Kurzemes lībiešu valodas izteiksmju sistēma uz igauņu un latviešu valodas fona” maģistra grādu iegūst Ērika Krautmane.

1.septembrī Somijas pilsētas Pori kultūras galerijā atklāj Baibas Dambergas personālizstādi “Īsi stāsti”.

4. septembrī Kolkas tautas namā un 11. septembrī  Rīgā, Brīvdabas muzeja lībiešu sētā notiek Baibas Šuvcānes grāmatas “Senais lībiešu ciems Kolka” atvēršanas svētki.

13. septembrī mūžībā aiziet izcilais valodnieks, lībiešu valodas pētnieks un lībiešu kultūras atbalstītājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, Starptautiskās lībiešu draugu biedrības biedrs Sepo Suhonens (1938.16.05.1938.).

21.septembrī Ventspils pilsētas domes sēdē pieņem lēmumu par Lielirbes baptistu lūgšanu nama pārcelšanu uz Piejūras brīvdabas muzeja teritoriju.

25. septembrī Helsinkos Starptautiskā lībiešu draugu biedrība organizē lībiešiem veltītu semināru. Referenti: Valts Ernštreits “Lībiešu literārā valoda: ieskats topošajā doktora disertācijā”; Karls Pajusalu “Par Salacas lībiešu valodas vārdnīcu”; Renāte Blumberga “Lībieši – grāmatas projekts”; Valts Ernštreits un Tūli Tuiska “Par tikšanos ar simtgadīgo lībiešu valodas runātāju Kanādā”.

1.novembrī lībiešu  sabiedrībā cienītā un mīlētā tulkotāja un angļu valodas skolotāja Ieva Ernštreite (1950) svin jubileju.

10. decembrī Tartu Universitātē valodnieks Valts Ernštreits aizstāv disertāciju “Lībiešu rakstu valodas izveidošanās” un iegūst doktora grādu.

15. decembrī Starptautiskā lībiešu draugu biedrība un Lībiešu kultūras centrs izsludina 2011. gadu par starptautisko lībiešu valodas un kultūras gadu.