Beidzot noslēdzies Latvijas Nacionālā kultūras centra šogad neierasti vēlu izsludinātais un vienreiz pagarinātais projektu konkurss “Lībiešu (līvu) kultūrtelpas stiprināšanas un popularizēšanas pasākumu nodrošināšana 2025. gadā”. Konkursa nolikumā norādīts, ka tajā “var piedalīties biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstīta biedrība vai nodibinājums, kas pastāvīgi darbojas vismaz trīs gadus un kā darbības mērķi ir saistīti ar lībiešu (līvu) kultūras saglabāšanu, jo īpaši: praktizēšanu un tālāknodošanu jaunākās paaudzes vidū; pētniecību, t. sk. dokumentēšanu un to rezultātu plašu pieejamību; iespējami plašas lībiešu (līvu) kopienas un sabiedrības kopumā informēšanu; ir iekļauta Nacionālajā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.”

Lībiešu svētki 2024.
Aivara Liepiņa foto

Konkursa finansējums bija 21 500 eiro no valsts budžeta apakšprogrammas “Sabiedrības integrācijas pasākumu īstenošana”, bet piešķirti tika 19 000 eiro. Saskaņā ar centra vietnē publicēto informāciju, konkursam bijuši pieteikti trīs projekti. No tiem atbalstīti divi, kas kopvērtējumā ieguvuši nepieciešamo punktu skaitu, – biedrības “Līvõ kultūr sidām” (Lībiešu kultūras centrs) projekts “Lībiešu kultūrtelpas portāla “Livones” aktivitātes 2025” ar 7000 eiro un biedrības “Līvõd īlma” (Lībiešu pasaule) projekts “Lībiešu valodas vides un jaunrades veicināšana” ar 12 000 eiro. Biedrība “Līvõd īlma” zināma ar agrāko nosaukumu “LU Lībiešu institūta atbalsta biedrība / LI Līvõd institūt tigtimiz seļtš” un tā saskaņā ar publiski pieejamo informāciju nav iekļauta Nacionālajā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. Kā “Livones” apstiprināja biedrības “Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd īt”” valdes priekšsēdētājs Ģirts Gailītis, projektu konkursā atbalstu neieguva Līvu savienības pieteikums, kurā bija lūgts daļējs finansējums Lībiešu svētkiem.

Konkursa komisijā strādāja Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vecākā referente Alma Kaurāte, Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) Vēsturisko zemju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja Jana Vērdiņa un nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere, LNKC Stratēģiskās plānošanas un administratīvās nodaļas finansiste Anda Spūle, kā arī Apvienoto Nāciju UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Zinātnes sektora vadītāja Sarmīte Pulste.