Igauņu valodas institūta vecākais pētnieks Svens Eriks Sosārs (Sven-Erik Soosaar) Igaunijas kultūras laikrakstā “Sirp” publicējis rakstu (tas izlasāms arī laikraksta vietnē) par lībiešu valodas kopšanas aktualitātēm. Autors uzsver, ka ikvienai valodai nepieciešama attīstība, taču valodām, kurās ir neliels runātāju skaits, tā ir ārkārtīgi būtiska. Ir jāveido jauni vārdi, kuri ikdienā nepieciešami mūsdienu pasaulē, jo ar 20. gadsimta pirmās puses, kad pamatā notika lībiešu valodas fiksēšana, vārdu krājumu jau sen vairs nepietiek. Līdz nesenai pagātnei lībiešu valodas attīstīšana nav notikusi sistemātiski, jo jauni vārdi veidoti atbilstoši konkrētā brīža vai uzdevuma vajadzībām, un galvenais rakstu valodas attīstītājs pēdējās desmitgadēs ir bijis Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits. Tāpat viņa vadībā ir izveidota lībiešu valodas datubāze, kurā iekļauta arī lībiešu-latviešu-igauņu-angļu valodas vārdnīca.

Ekrānuzņēmums no Igauņu valodas institūta vietnes ar jauno igauņu-lībiešu valodas vārdnīcu

2022. gadā Igauņu valodas institūtā sadarbībā ar Lībiešu institūtu sākās jaunas igauņu-lībiešu valodas interneta vārdnīcas projekts. Tai par pamatu tika izraudzīti aptuveni pieci tūkstoši visparastāko igauņu valodas vārdu. Sākotnējais to salīdzinājums ar Lībiešu institūta izveidoto lībiešu-latviešu-igauņu-angļu valodas vārdnīcu, kas balstās uz 2012. gadā iznākušo “Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīcu”, parādīja, ka vairāk nekā pusotram tūkstotim igauņu vārdu nav atbilsmju. S. E. Sosārs raksta, ka tas arī nav nekāds brīnums, jo 2012. gada vārdnīca sastādīta uz tādu lībiešu tekstu bāzes, kas lielākoties atspoguļo lībiešu dzīvi 20. gadsimta sākumā Lībiešu krastā. Pētnieki ķērušies pie darba, lai atrastu un izveidotu lībiešu valodas atbilsmes šiem vārdiem. Lielākoties viņiem nācies izveidot jaunus vārdus. Bieži vien viņi izmantojuši starptautiskos aizguvumus, kas ir izplatīti ne vien igauņu, bet arī latviešu valodā – piemēram, infarkt, jogurt, lift, krokodil, narkomān. Vēl viņi izmantojuši semantiskā lauka paplašināšanu, salikteņus, vārdu savienojumus vai atvasinājumus, kas sastāv no zināma celma un piedēkļiem: “Piemēram, vārdam veemõõtja [latv. ūdens skaitītājs – aut.] pēc igauņu valodas parauga tika izveidots saliktenis vie’daigiji (ģenitīvs no vārda ve’ž ’ūdens’ un darītājvārds no darbības vārda aigõ ’mērīt’). Vairākiem vārdiem šķita lietderīgi par paraugu ņemt latviešu valodu, jo tagadējo lībiešu pirmā valoda parasti ir latviešu valoda. Piemēram, valgusfoor lībiskā atbilsme ir luksofor (sal. ar latviešu luksofors), muruniiduk atbilsme – rõv nītõbmašīn (latviešu zāles pļaujmašīna) un ujula atbilsme – vȯigdõbbasein (burtiski ’ujumisbassein’, sal. latviešu peldbaseins).” Jauno vārdu veidošana vēl nav pabeigta, jo aptuveni simtam igauņu vārdu vēl nepieciešams atrast piemērotas lībiskas atbilsmes. Ar jau paveikto var iepazīties Igauņu valodas institūta vietnē. Jaunie vārdi ir iekļauti arī Lībiešu institūta lībiešu valodas datubāzē.

Svens Eriks Sosārs (pirmajā rindā ceturtais no kreisās) ar kolēģiem no 2021. gada Lībiešu vasaras universitātes pie Lāžu ozola Vaidē.
Foto no “Livones” arhīva

Saskaņā ar Igauņu valodas institūta informāciju darbs pie igauņu-lībiešu interneta vārdnīcas sākās 2022. gadā, tās sastādītāji ir Valts Ernštreits, Tīts Reins Vītso (Tiit-Rein Viitso), Signis Vāvere, Pēteris Dambergs, Milda Kurpniece, Uldis Balodis, Tūli Tuiska (Tuuli Tuisk), Gita Kūla, Marili Tominga (Marili Tomingas), Svens Eriks Sosārs, Anna Sedlačkova (Anna Sedláčková) un Toms Jurgenovskis, bet redaktori – S. E. Sosārs un V. Ernštreits. Projektu vadīja S. E. Sosārs. Projektu atbalstīja Igaunijas Radu tautu programma, Lībiešu institūts un Igauņu valodas institūts.

Lībiešu valodas attīstītāja Baiba Damberga (pa labi), kura raksta dzejoļus lībiešu valodā. Kolka, 2022. gads.
Foto: Jānis Mednis

Rakstu Svens Eriks Sosārs noslēdz viediem vārdiem:

“Dzīvai valodai nepieciešami dzīvi valodas lietotāji, un valodas lietotājiem vajadzīgs vārdu krājums, lai izteiktu savas domas. Lībiešu valodā gan ir iznācis ievērības cienīgs daudzums dzejas, taču līdzšinējā proza aprobežojas galvenokārt ar folkloru, Jauno derību, avīžrakstiem un lasāmgrāmatu tekstiem. Lai stiprinātu lībiešu valodas dzīvotspēju un padarītu lībiešu valodu saprotamu arī mākslīgajam intelektam, būtu nepieciešams vairāk prozas. Lai to uzrakstītu, vajag bagātu vārdu krājumu. Ar lībiešu un lībiešu valodas pētnieku kopējām pūlēm turpināsies lībiešu valodas leksikas attīstīšana un gaidīsim, kad iznāks pirmais romāns lībiešu valodā. Tas lībiešu valodas atdzīvināšanai būtu nozīmīgs atskaites punkts.”