20. jūnijā Lībiešu krastā notika netradicionāls saulgriežu pasākums – ļaudis tika aicināti Mazirbē piedzīvot festivālu, kurā senais un laikmetīgais satiekas gada īsākajā naktī. Kā rakstīts afišā: “Festivāls ir citāda Saulgriežu sagaidīšana – brīdis, kad elektroniskās mūzikas sekvences un buto dejotāju klātbūtne saplūst ar kustību performancēm, vizuālām instalācijām un jūras šalkoņu. Šī ir telpa, kur skaņa, kustība un daba organiski sintezējas.” Ikviens tika aicināts kļūt par daļu no citādiem saulgriežiem un nevis kā skatītājs, bet līdzdalībnieks sinerģijā. Pasākumā piedalījās mazirbnieki, vasarnieki un ārzemju viesi no Igaunijas, Somijas, Vācijas, Anglijas un citām valstīm.

“Citādie Saulgrieži” Mazirbē.
Foto: Teiksma Pobuse

Viskrāšņākie gada svētki ir vasaras saulgrieži, kad diena ir visgarākā, bet nakts visīsākā, kad daba ir ietērpusies visskaistākajā rotā un kad cilvēku sirdis kļuvušas priecīgākas un atvērtākas.

Viss sākās 16.00 Mazirbes Mitāgo rezidencē ar saulgriežu zupas vārīšanu un baudīšanu, kā arī vainagu pīšanas meistarklasi. Vainagu pīšana un ēku pušķošana ir neatņemama Jāņu tradīcija. Madaras, vībotnes, papardes, kumelītes un āboliņš, ko plūc Jāņu vakarā, palīdz pret slimībām, tās ir veselīgas ne tikai cilvēkiem, bet arī lopiem. Tās ir ar maģisku spēku, dod svētību un veselību. Ērkšķi, dadži un citi dzeloņaugi der par aizsarglīdzekli pret dažādiem ļaunajiem spēkiem, kas aktivizējas Jāņu naktī, – burvjiem, skauģiem un raganām.

Dažādās Mazirbes vietās notika daudzveidīgas performances, bija jāplūst līdzi māksliniekiem, lai piedzīvotu interesantus notikumus, nekas nebija iepriekš paredzams un zināms. 18.00 Lībiešu tautas namā varēja noskatīties laikmetīgās dejas performanci “Jūokš īņō” (Plūsti līdzi) Elīzas Rudzītes vadībā. Modernās dejas četru jauku meiteņu – Lindas Milleres, Annijas Bērtas, Samantas Eglītes un Elīzas Rudzītes – izpildījumā organiski saplūda ar lībiešu mūziku un jūras viļņu šalkām. Sevišķi emocionāla bija noslēdzošā deja Elīnas Oses dziedātās dziesmas “Tuļpuķķīž” (Ugunspuķe) pavadījumā, kad pār dejotājām nobira sārts rožu ziedlapiņu lietus.

“Citādie Saulgrieži” Mazirbē.
Foto: Teiksma Pobuse

Nākamā pietura pulksten 19.00 bija pie skolas muzeja “Rāndalist”. Šeit mēs varējām baudīt skaņas performanci dueta “Road to Saturn” izpildījumā. Duetu veido dziedātāja no Igaunijas Eleonora Kampe un mūziķis no Anglijas Ričards Tompsons, kurš spēlē ģitāru un sintezatoru. Elektroniskās mūzikas performance bija ļoti meditatīva un suģestējoša. Apsēdos zem ozola, aizvēru acis un baudīju mirkli. Tiem, kas ļāvās plūsmai, tas tiešām bija savdabīgs astrāls ceļojums uz Saturnu.

“Citādie Saulgrieži” Mazirbē.
Foto: Teiksma Pobuse

Tālāk 19.30 devāmies uz vietu pie Mazirbes ceļa zīmes, kur krustojas Ventspils–Kolkas un Mazirbes–Dundagas ceļš. Krustojumā mūs gaidīja milzīgs pārsteigums – četras mistiskas būtnes iznira no nekurienes. Varējām baudīt saulgriežu mistēriju tieši ceļu krustojumā. Raganām, spīganām vai laumām līdzīgās būtnes garos, melni sarkanos brunčos ar lieliem zaru, sakņu, lapu un ziedu vainagiem galvā mums izdejoja Jāņu rituālu, kas saistās ar krustcelēm. Viņas sasaucās putnu balsīs un skanēja dīvaina mūzika. Folklorā ir daudz aprakstu par dažādu mītisku būtņu – raganu, spīganu un laumu – darbību Jāņu naktī.

Mistiskās būtnes ar baltajām sejām, kas mūs priecēja ar savdabīgiem priekšnesumiem, bija “Butō Lab” deju grupa Simonas Orinskas vadībā. Buto ir japāņu dejas teātra veids, kas palīdz sajust iekšējo brīvības garšu un izvēles iespējas. Buto performanču kustības netiek iestudētas, jo atkārtojums nestrādā, tas nav brīvs. Baltais grims dejotāju pārvērš par baltu lapu, kad ķermenis pārtop par instrumentu ar abstraktām līnijām. Cilvēka būtība ietver ne tikai skaisto un labo, bet arī bailes, šaubas, agresiju un dusmas. Tāds ir mans skatījums uz buto performancēm Mazirbē. Katrs droši vien redzēja un izjuta kaut ko citu. Manuprāt, šīs dejotājas ļoti labi iekļāvās vidē un interesanti izdejoja saulgriežu rituālus.

“Citādie Saulgrieži” Mazirbē.
Foto: Teiksma Pobuse

Sens ticējums vēsta, ja meita grib precēties, tad viņai jāsalasa 99 ziedi, vienādi drīkst būt tikai deviņi no tiem. Tad, nevienam neredzot, jāuzpin vainags, jāaiziet uz krustcelēm un jāapsēžas. Viņa nedrīkst ne ar vienu runāt. Vakarā ar visu vainagu jāiet gulēt. Sapņos redzēšot līgavaini.

Sanākušie pasākuma dalībnieki tika iesaistīti dažādos rituālos. Autobraucēji bija spiesti piebremzēt un pavērot notiekošo. Tā arī viņi nedaudz iesaistījās procesā.

Nākamā pietura skolas sporta laukums – 20.00. Šeit mūs sagaida jau piecas mistiskās būtnes, kas kāpj kokos un izdejo rituālu ar nopļauto zāli. Saulgriežu nakts rituāls ir arī mazgāšanās rasā, jo tā dod svētību un spēku. Ar Jāņu rasu var iegūt zeltu un sudrabu. Jāņu naktī jāsavāc vībotņu rasa kabatas lakatiņā un, atpakaļ neskatoties, jāiet pāri krustcelēm, tad lakatiņā būs nauda.

Pēc tam ap 20.30 dodamies uz jūras pusi. Aiz Lībiešu tautas nama jūras ceļa malā ir liela akmeņu kaudze, pie kuras ir mūsu nākamā pietura. Mītiskās būtnes, nu jau sešas, dejo uz un ap akmeņiem. Mēs tiekam nopērti ar puķu un paparžu slotiņām, lai laba veselība un možs gars. Uz akmeņiem tiek izliets ūdens kā dzīvības simbols.

“Citādie Saulgrieži” Mazirbē.
Foto: Teiksma Pobuse

Nākamā mūsu pieturvieta ap 21.00 ir Laivu kapsēta. Šeit notiek klusās performances un kustību meditācijās, kuru laikā visi tiek savažoti ar sarkaniem dzīpariem. Esam iepīti kā košos zirnekļu tīklos. Sarkanais diegs dod veiksmi un aizsardzību. Tad saņemam sarkanas lentītes un varam piesiet savas važas pie kāda koka vai laivas vraka. Pēc tam pa taciņu cits aiz cita pāri kangariem un vigām virzāmies uz Mitāgo rezidenci, kur tiks iedegts ugunskurs, jo pie jūras ir ļoti stiprs vējš. Vēja māte saniķojusies. Man ļoti patika šis maģiskais gājiens cauri mežam, kur saulīte rotājās virs jūras. Pa ceļam visapkārt papardes, kuru ziediem piedēvē brīnumainu spēku. Ja kādam laimējas to iegūt, tam piepildās viss, ko viņš vēlas. Tas uzzina visus pagātnes un nākotnes noslēpumus.

21.30 ienākam Mitāgo rezidences sētā cauri goda vārtiem. Es ar prieku un sajūsmu vēroju, kā pārvērtusies vecā Celmu māja, pārtopot par modernu viesu namu. Tiek iedegts Jāņu ugunskurs, un mēs piedalāmies saulgriežu rituāla performancē “Eju, eju”. Sadodamies rokās, ejam un dejojam ap ugunskuru.

Jāņu uguns simbolizē, ka saule sasniegusi augstāko stāvokli gada laikā. Jāņu naktī nedrīkst gulēt, jādejo un jāgavilē līdz saullēktam. Muzicē Monta Kvjatkovska un Dāvis Stalts, kā arī Kolkas koklētāju ansamblis Dzintras Tauniņas vadībā. Ugunij tiek ziedoti pērnie vainagi un melleņu mētru pušķīši. Katrs var kaut ko vēlēties un cerēt, ka tas piepildīsies.

“Citādie Saulgrieži” Mazirbē.
Foto: Teiksma Pobuse

Tad vēl saulriets pie jūras un rituāls pie vides objekta “Saule”. Šo objektu jūras krastā veidojuši Ivars Drulle un Siļķes, Patrīcija Amoliņa, Luīze Kalniņa, Katrīna Kovaļuka un Emīlija Graustiņa.

00.00–3.30. Nakts, izturīgākie var piedalīties elektroniskās mūzikas sesijā ar Henriju Laķi un Oskaru Upenieku. Rotaļas, rituālās dejas un audiovizuāli piedzīvojumi līdz rīta gaismai. Saulgriežu mielasts.

4.00–4.40. Saullēkta sagaidīšana jūras krastā. Saullēkta rituāls elektroniskās mūzikas performance ar Arvi Pogo.

Nākamajā rītā satiku vairākus no pasākuma dalībniekiem Lībiešu tautas namā un lūdzu pastāstīt par saviem iespaidiem. Pārim no Vācijas bija ļoti paticis viss performances mākslas festivāls, viņi bija ļoti sajūsmināti, bet dāma no Somijas priecājās par Jāņu rituāliem. Arī visi latvieši un lībieši, kuri piedalījās pasākumā, bija ļoti labvēlīgi noskaņoti. Visu saulgriežu ceļojumu cauri Mazirbei veica apmēram 30 cilvēku.

“Citādie Saulgrieži” Mazirbē.
Foto: Teiksma Pobuse

Tie, kuri ļāvās plūsmai un izbaudīja citādos saulgriežus, jutās gandarīti un iepriecināti par neaizmirstamo piedzīvojumu un guva daudz pozitīvu emociju. Jaunas vēsmas senajās kultūrvēsturiskajās tradīcijās rada savdabīgu simbiozi un attīstās par jaunām kultūras vērtībām.

Sūr tienū Dāvim Staltam un Montai Kvjatkovskai par burvīgo un maģisko saulgriežu mistēriju Mazirbē! Uz tikšanos Mazirbes vasarā!