Jūnija sākumā publicēti Valsts kultūrkapitāla fonda regulāro projektu 2025. gada otrā konkursa rezultāti. Finansējums piešķirts vairākiem projektiem, kuri veltīti lībiešiem vai kuros izmantota lībiešu tēma.

Kultūras mantojuma nozarē 1119 eiro liela stipendija piešķirta dizainerei, producentei un Košraga vasarniecei Baibai Ripai projektam “Košraga kultūrvēsturiskās ainavas un ceļu infrastruktūras pētniecība”. Viņa paredzējusi apzināt un apkopot informāciju no arhīviem, bibliotēkām, muzejiem par ciemata ainavu senatnē un izmaiņām mūsdienās. Šis projekts ir daļa no Košraga kopienas iniciatīvas “Košraga viedā ciema stratēģija”, kas paredz stiprināt ciema identitāti, veicināt iedzīvotāju iesaisti un veidot pamatu ciemata attīstībai.

Košrags.
Foto: Jānis Mednis

Skatuves mākslas nozarē 2000 eiro piešķirts biedrības “Miglaja darbi” projektam “Izrāde “Lībiešu dzīve”” (projekta vadītājs Jānis Balodis). Projekta mērķis ir izveidot laikmetīgu lībiešu skatuves mākslas darbu kopā ar lībiešu jauniešu kopienu, izmantojot viņu pieredzes, valodu un kultūras zināšanas kā radošo materiālu. Projekta pieteikumā arī atzīmēts, ka

“izrādes materiālu var iedalīt divās daļās: vēsturiskā daļa, kurā tiek aplūkoti lībiešu vēstures un kultūras notikumi (jauniešu izvēlēti), un mūsdienu daļa, kurā tiek atspoguļota mūsdienu lībiešu pieredze, kā arī viņu redzējums par valodas un savas identitātes nākotni”.

Izrādes kodolu veido četri jaunieši – Alise un Edžus Kalniņi, Gerda Rieksta un Linda Millere, kuri ir vai nu lībiešu izcelsmes vai arī daudzus gadus apgūst lībiešu valodu vasaras skolā “Mierlinkizt”. Izrādes plānotas 5. un 26. jūlijā Lībiešu tautas namā Mazirbē, kā arī septembrī neatkarīgā teātra trupas “Kvadrifrons” spēles telpā Rīgas cirkā.

Jānis Balodis pie jūras Mazirbē. Mazirbes rezidence, 2024. gads

Biedrība “Pusstāvs” ieguvusi 7035 eiro atbalstu projektam “Izrāde “Apciemot lībieti” sākumskolas vecuma bērniem” (projekta vadītāja Alma Kušķe). Sadarbojoties ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, tiks radīta staigājama vietizrāde “Apciemot lībieti”, kas paredzēta 7–12 gadus veciem bērniem ar vecākiem un tiks rādīta muzeja Lībiešu sētā:

“Sēta atrodas LEBM teritorijas centrā, bet ir viena no vismazāk izmantotajām sētām LEBM. Lībiešu asimilācijas rezultātā sociālais un kultūrvēsturiskais mantojums izplēn, līdz ar to zināšanas par vienu no tautām, kas veido mūsdienu Latviju. Caur pretmetiem – LEBM iekonservēta dizaina, arhitektūras mantojumu iedzīvina laikmetīga scenogrāfija un oriģinālmūzika, kurā darbojas trīs varoņi – divi Latvijas kultūras kanonā ierakstīti – Annele (Anna Brigadere “Dievs. Daba. Darbs”) un Jancis (Voldemārs Zariņš (Valdis) “Staburaga bērni”) no Zemgales sētām, un viens nezināms, jauns tēls, vārdā Inne, kurā daļēji personificējas jaunā dramaturģe Rūta Dišlere, kuras privātās dzīves stāsts saistīts ar lībiešu izcelsmes meklējumiem.”

Izrādē tiks izmantots A. Brigaderes, Valža un lībiešu literārais mantojums. Izrādes režisors būs Jānis Znotiņš, bet konsultants lībiešu kultūrvēsturiskajos jautājumos – Valts Ernštreits. Pirmizrāde plānota augusta beigās.

Tradicionālās kultūras nozarē Rīgas Latviešu biedrībai piešķirti 3000 eiro 2025. gada Somugru dienas rīkošanai Rīgā. Pasākumā tiek plānots priekšlasījumu rīts, deju sarīkojums un starptautiskā mākslas plenēra “Līvzeme 2025” gleznu izstāde Latviešu biedrības namā un koncerts Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Somugru dienas tēma būs ūdeņi – jūras, upes, ezeri, avoti. Īpaši tiks godināts Rīgas Latviešu biedrības biedrs Krišjānis Valdemārs 200 gadu jubilejā, novērtējot viņa devumu “latviešu, lībiešu pēcteču un igauņu turības un nacionālās pašapziņas veidošanā”. Priekšlasījumu rīta programmu veidos Janīna Kursīte-Pakule, un tajā stāstīs par zemūdens arheoloģiju, lībiešu dzīvesveidu – zvejniecību, folkloru un mitoloģiju saistībā ar ūdeņiem, materiālā kultūras mantojuma saglabāšanu un nemateriālā kultūras mantojuma pārmantošanu mūsdienās. Koncertā, kuru vadīs Laura Šmideberga, piedalīsies lībiešu folkloras kopas no Rīgas, Vidzemes un Kurzemes. Vasaras skola “Mierlinkizt” sagatavos īpašu programmu deju sarīkojumam.

“Līvlist” 2020. gadā Latviešu biedrības namā Somugru dienās.
Foto no Zojas Sīles krājuma

Finansiālu atbalstu 3600 eiro apjomā ieguva arī biedrības “Līvõ kultūr sidām” projekts “Lībiešu nemateriālās kultūras mantojums portālā “Livones” 2025. gada II pusē”. Tas nozīmē, ka portāls līdz gada beigām turpinās informēt par lībiešu kultūrtelpas notikumiem, publicēs materiālus par lībiešu kultūras mantojumu un turpinās Daiņa Kārkluvalka kultūrvēsturisko fotostāstu sēriju, ciktāl to ļaus piešķirtais finansējums.