Līvu savienība (Līvõd Īt) aicina uz ikgadējiem Lībiešu svētkiem, kas šovasar notiks 1. un 2. augustā Mazirbē. Šoreiz vadmotīvs ir “MINĀ UM LĪVLI. MA TĪEB” jeb “Es esmu līvs. Es daru”. Šie vārdi iemieso svētku būtību – rīcību, iesaisti un lepnumu par dzīvo lībiešu kultūru, kuras balss skan arvien pārliecinošāk.

Lībiešu svētki 2024.
Aivara Liepiņa foto

Šogad svētku ieskaņas notikums būs izrāde “Līvõd jelāmi” (Lībiešu dzīve), ko varēs vērot 26. jūlija vakarā pulksten 19.30 Lībiešu tautas namā. Izrādi veidojuši Jānis Balodis un Elizabete Šiklova sadarbībā ar teātra apvienību “Kvadrifrons” un lībiešu jauniešiem. Izrādes konceptuālais iedvesmas avots ir Pētera Damberga un viņa skolēnu veidotais 1937./1938. mācību gada fotogrāfiju un zīmējumu albums “Līvõd jelāmi”, kura faksimilu ar komentāriem 2007. gadā izdeva Lībiešu kultūras centrs (Līvõ kultūr sidām) sadarbībā ar apgādu “Neputns”. 2024./2025. gada albuma princips – attēlot lībiešu dzīvi konkrētā laikā un telpā no jaunu cilvēku skatpunkta.

Svētku pirmajā dienā – 1. augustā – piedzīvosim divus kultūras notikumus. Pulksten 19.00 Lībiešu tautas namā pirmizrāde laikmetīgās dejas kamerizrādei “1/5”, ko izdejos Vidzemes lībiskās kultūrtelpas deju kopa “Lauga”. Vakara turpinājumā pulksten 21.00 Mazirbes baznīcā skanēs īpašs garīgās mūzikas koncerts “Dziesmas un lūgšanas”, ko sniegs Ventspils Kultūras centra sieviešu koris “Venda” un vokālais ansamblis “Mundus”.

Centrālā svētku diena – 2. augusts – piedāvās plašu programmu visu paaudžu apmeklētājiem. Līdzās tradicionālajiem priekšnesumiem, rituāliem un mūzikai īpaša vieta atvēlēta laikmetīgajai mākslai un jaunradītām kultūras formām. Programmā iekļauti fragmenti no izrādes “Līvõd jelāmi”. Paralēli izrādei tautas nama zālē būs skatāma izstāde (autori Renāte Blumberga, Una Anna Dakne un Reinis Boters) ar tādu pašu nosaukumu – fotogrāfiju stāsti, kas atgriežas Lībiešu krastā, lai kopā ar izrādi veidotu tiltu pāri gadsimtam, kas vienlaikus bijis gan nežēlīgs, gan cerību pilns. Izstāde izceļ arī Bruno Dziadkovska personību – viņš ir autors lielākajai daļai albuma fotogrāfiju, kas atklāj lībiešu kopienas ikdienu un nozīmīgākos kultūras notikumus 1930. gados.

Dienas gaitā svētku viesi varēs baudīt gan tradicionālās dziesmas lībiešu ansambļu izpildījumā, gan laikmetīgās dejas izrādi “Jūokš īņõ” (Plūsti līdzi) horeogrāfes Elīzas Rudzītes interpretācijā. Īpašu iesaisti piedāvās lāpu darbnīca kopā ar vēstures entuziastu Jāni Goldšmitu. Tajā dalībnieki varēs paši izgatavot simbolisku lāpu, ko vēlāk izmantot tradicionālajā, maģiskajā saulrieta rituālā pie ugunskura Lībiešu svētku noslēgumā. Vietu skaits darbnīcā būs ierobežots, pieteikšanās notiks uz vietas – līdz brīdim, kamēr pietiks materiālu. Svētku dienā tautas nama otrajā stāvā atklās lībiešu mākslinieka Jāņa Beltes (1893–1946) darbu pastāvīgo izstādi. Tajā būs darbi no Līvu savienības un Lībiešu kultūras centra krājuma.

Svētku kulminācijā – vakara koncertā – no pulksten 18.30 uzstāsies lībiešu jauniešu ansamblis “Nūrka lapst”, kā arī svētku īpašā viešņa – igauņu dziedātāja un komponiste Mari Kalkuna, kuras dziesmas sakņojas Dienvidigaunijas dabā, valodā un dzejā. Viņa uzstājusies prestižos mūzikas festivālos un pasaules tautu mūzikas ierakstu studijā “Real World Records” izdevusi albumu, kas guvis plašu starptautisku atzinību. Šovasar viņas jutekliskā un dzidrā balss pirmo reizi izskanēs arī Lībiešu krastā.

Pasākumu noslēgs uguns rituāls un dziesmas jūras krastā – sena simboliska saikne ar dabu un kopību.

Lībiešu svētki 2024.
Aivara Liepiņa foto

Ieeja visos Lībiešu svētku pasākumos ir bez maksas. Tāpēc ikviens interesents aicināts būt klāt – satikt domubiedrus, iepazīt lībiešu kultūru, radoši iesaistīties un vienkārši būt kopā skaistā piejūras vietā. Būs gan tradicionālie svētku elementi, gan jaunas skaņas un aktivitātes, kurām pievienoties varēs ikviens!

Svētki top ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Talsu novada pašvaldības, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Lībiešu krasta ļaužu un lībiešu organizāciju atbalstu.