Šogad 36. Lībiešu svētkus Mazirbē svinēja divas dienas – 1. un 2. augustā. Svētku vadmotīvs – “Minā um līvli. Ma tieb” – “Es esmu līvs. Es daru”. Tātad svētku atslēgas vārdi – darbošanās un iesaistīšanās. Tas ir lepnums par dzīvo lībiešu kultūru, kura nestāv uz vietas, bet attīstās un skan arvien košāk un pārliecinošāk.

Kas mums rada svētku izjūtu? Galvenais noteikti ir gatavošanās svētkiem. Īstus svētkus mēs piedzīvojam tad, kad tiem ir segums – ikdienā labi padarītais Līvu savienības valdes un biedru darbs, mīlestība pret lībiešiem un lietu, ko darām. Svētkos mēs uzvelkam goda drānas un tautastērpus un baudām ieguldītā melnā darba saldos augļus.

Manuprāt, šogad svētki bija ļoti izdevušies un visas atsauksmes bija augstākā mērā pozitīvas. Divu dienu garumā Mazirbē varēja dzirdēt lībiešu valodu un redzēt daudz cilvēku lībiešu tautastērpos. Šogad svētkus apmeklēja ļoti kupls ļaužu pulks – gan piekrastes vietējie iedzīvotāji, gan vasarnieki un viesi –, jo mašīnu rinda stiepās vairāku kilometru garumā.

 

 

 

Lībiešu svētki vieno Līvu krastā dzīvojošos, iepazīstina ar lībiešu kultūru un tradīcijām viesus un tūristus. Svētkos varēja satikties draugi, radi, paziņas un domubiedri, varēja iepazīt lībiešu kultūru, radoši iesaistīties dažādās aktivitātēs, parunāties, uzzināt jaunumus, nogaršot lībiešu ēdienus un vienkārši pabūt skaisti sapostajā Lībiešu tautas namā vai pie jūras. Bija bagātīgs piedāvājums – dejas, danči un daudzveidīgi muzikāli priekšnesumi, mākslas darbu izstādes un vides objektu atklāšana, lāpu gatavošanas un mezglošanas darbnīcas. Katrs varēja izvēlēties, ko darīt, iepazīt un baudīt. Svētki bija kompakti un emocionāli piepildīti, netraucēja pat pēkšņais pērkona negaiss. Visi bija smaidīgi, draudzīgi noskaņoti un priecīgi. Šogad pie mums ciemos bija ieradušies arī Vidzemes lībiskās kultūrtelpas pārstāvji, svētkus apmeklēja arī daudz ārzemju viesu.

Bet nu par visu pēc kārtas! Svētku ieskaņas notikums bija izrāde “Līvõd jelāmi” (Lībiešu dzīve) 26. jūlijā. Pirmoreiz izrāde bija skatāma jau 5. jūlijā, kad Lībiešu tautas nama zālē atklāja arī izstādi ar tādu pašu nosaukumu. Izstādi veidoja Renāte Blumberga, Una Anna Dakne un Reinis Boters, bet izrādi – Jānis Balodis un Elizabete Šiklova kopā ar lībiskā skartajiem jauniešiem. Tās iedvesmas avots ir lībiešu kultūras un sabiedriskā darbinieka, skolotāja Pētera Damberga un viņa skolēnu 1937./1938. mācību gada fotogrāfiju un zīmējumu albums, ko ar nosaukumu “Līvõd jelāmi” 2007. gadā izdeva Lībiešu kultūras centrs sadarbībā ar izdevniecību “Neputns”.

Izrādes režisori un jaunieši Edžus un Alise Kalniņi, Linda Millere un Gerda Rieksta vairāku mēnešu garumā meklēja atbildes uz dažādiem jautājumiem, t. sk. kāda šobrīd ir lībiešu dzīve, kas veido identitāti, ko uz pleciem nes lībiešu jaunieši u. c. Jaunieši ir arī līdzautori un izpildītāji, kuru personīgā pieredze un skatījums uz vēsturi veido izrādes kodolu. Kā stāstīja režisors Jānis Balodis, visa gada garumā notikuši vairāk nekā 40 mēģinājumi. Jaunieši iepazinušies lībiešu jauniešu vasaras skolā “Mierlinkizt”, kas katru vasaru notiek Mazirbē. Viņi apmeklē arī Lībiešu institūta rīkotās nodarbības, kur apgūst lībiešu valodu un kultūru, bet, strādājot pie izrādes, radās iespēja uz to paskatīties no malas un apzināties savu vietu lībiešu kopienā. Jaunieši izdzīvo izrādi ar patiesu prieku.

Lībiešu svētku pirmajā dienā, 1. augustā, piedzīvojām divus izcilus lībiešu kultūras notikumus. Pulksten 17.00 tautas namā mūs priecēja Lēdurgas deju kopas “Lauga” laikmetīgās dejas kamerizrāde “1|5”. Pirms izrādes Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vadītāja Lolita Ozoliņa atklāja 2025. gada Lībiešu svētkus Mazirbē. Viņa atzīmēja, ka Vidzemes lībisko kultūrtelpu veido lībiešu dzimtu pēcteči, tradicionālo amatu pratēji – audējas, nēģu zvejnieki Salacā un Svētupē –, novadpētnieki, institūcijas, vēstures pētnieki, dzejnieki, folkloristi, pedagogi, kas, kopīgu interešu vadīti, rūpējas par piederības izjūtu dzimtajai vietai, kultūras un dabas vērtību saglabāšanu.

 

 

 

“Laugas” uzvedums ir veltījums lībiešu kultūras mantojumam, simboliski atgādinot par piecām tautām, kas veidojušas latviešu nāciju. Tās ir lībieši, kurši, sēļi, zemgaļi un latgaļi. Emocionālais priekšnesums godā lībisko mantojumu un veicina kultūrtelpas dialogu Kurzemē un Vidzemē. Kopas vadītājs Kristaps Pelēkais nāk no lībiešu Bisenieku dzimtas. Kolektīvs ar savu vienkāršo, bet izteiksmīgo stilu uzrunāja katru skatītāju.

Aprunājoties ar “Laugas” jauniešiem, jutu, cik patiesa un uzteicama ir viņu vēlme darboties:

“Īpašu uzmanību pievēršam savām saknēm, izceļot lībisko kultūru. Lībiskās tradīcijas ir viena no mūsu vēstures un kultūras dziļākajām saknēm. Tās veidojušas mūs tādus, kādi esam šodien, savieno mūs ar senatni un veido mūsu identitātes stāstu mūsdienās.”

“Lauga” savas izrādes rada kopīgi. Kamerizrādes horeogrāfiju veidojusi Anta Grīnvalde, sadarbojoties ar dejotājiem Kristapu Pelēko, Baibu Grobiņu, Kati Zaltāni, un Reinholdu Švarcu. Balss – Dāvis Stalts. Izrādē izmantots Ķempju Kārļa dzejolis “Modiniet lībiešu putnus” un Baibas Dambergas dzejolis “Laika mala”. Tehnisko atbalstu sniedzis Pāles kultūras nams.

Deju kopa izmanto arī vairākas Agra Daņiļeviča horeogrāfijas un piedāvā skatītājiem jaunu pieeju latviešu tautas deju mantojumam, kā arī interpretē tradīcijas. Dejas izrāde bija kā savdabīgs ceļš, kas sākās tumsā, ritēja cauri dienas ritam, stāstīja par lībiešu saknēm, tradīcijām, kas, iespējams, sākumā ir klusas, bet beigās klātesošas, pamanāmas un dinamiskas.

 

 

 

Vakarā devāmies uz Mazirbes baznīcu, kur mūs priecēja sieviešu koris “Venda” un vokālais ansamblis “Mundus”. Garīgās mūzikas koncertā “Dziesmas un lūgšanas” skanēja lībiešu Jāņa Prinča vecākā un viņa dēla Jāņa Prinča lūgšanu cikla pirmatskaņojums no grāmatas “Jūrnieku svētas dziesmas un lūgšanas”. Tas iznāca 1845. gadā un, lai arī bija latviešu valodā, bija pirmais lībiešu dzejas krājums. Jānis Princis sācis rakstīt pateicības Dievam pēc veiksmīgās izglābšanās vētrā uz jūras.

Koncertā izskanēja Terēzas Tīrmanes un mākslinieciskās vadītājas Rudītes Tālbergas kompozīcijas un aranžējumi korim un instrumentālajam ansamblim. Pasākuma režisore bija Inita Pelse. Diriģente R. Tālberga atzina, ka lībiešu valodas izrunu palīdzējis apgūt Valts Ernštreits, kurš arī pats nāk no Prinču dzimtas. Brīnišķīgais koncerts, kurā skanēja arī Ērika Ešenvalda, Viļņa Daņiļēviča, Valta Pūces un citu komponistu skaņdarbi, bija pulcējis ļoti daudz mūzikas mīļotāju. Un visi atzina, ka emocionālais un dvēseles stīgas aizkustinošais koncerts ir veiksmīga Lībiešu svētku uvertīra.

 

 

 

2. augusts sākās ar tradicionālo svētku dievkalpojumu Mazirbes baznīcā, kuru vadīja mācītājs Āris Kronbergs no Ventspils. Tajā tēvreizi lībiešu valodā nolasīja jaunais Līvu savienības vadītājs Ģirts Gailītis, kurš ir jau otrais biedrības vadītājs no Košarga Nuorpiedagu mājām. Pirmais bija Didriķis Volganskis 1930. gados.

11.30. Rituāls pie Lībiešu tautas nama. Visi ejam pie mūsu trim ozoliņiem. Gājiena priekšgalā Ēriks Kāpbergs ar lībiešu karogu. Rituālu vada Laura Šmideberga un “Mierlinkizt” jaunieši. Visi dzied lībiešu tautasdziesmas un iet rotaļās – “Dindaru dandaru, ozoliņi” u .c.

 

 

 

12.00. Svētku atklāšana pie Lībiešu tautas nama. Skatuve izrotāta ar lībiešu un Latvijas karogu, karodziņu virtenēm lībiešu karoga krāsās un ziediem. Uz skatuves Salaspils jauktais koris “Lōja”, bet skatuves priekšā “Mierlinkizt” bērni un jaunieši. Skan Latvijas un lībiešu himna. Svētku uzrunu saka Līvu savienības vadītājs Ģirts Gailītis:

“Paldies savienības biedriem par šo mandātu! Pēc labākās sirdsapziņas kā līdz šim, tā arī turpmāk centīšos jūs nepievilt un visus spēkus nesavtīgi veltīt mūsu kopīgai lietai – tautas stiprā gara turēšanai augstu un lepni!”

Viņš uzsvēra, ka katram jādara savs darbs ar sirdi un dvēseli, tad būs arī rezultāts. Zvejniekam jāzvejo, skolotājam jāmāca, dziedātājam jādzied, bet māksliniekam jāglezno. Un līvam jābūt līvam, tā ir piederība kaut kam lielam, senam un noslēpumainam, neizmērojami svarīgam, ko katram ir lemts apjaust pašam sevī. Īpaši tika izcelti jaunieši – nometnes “Mierlinkizt” dalībnieki, ansamblis “Nūrka lapst”, deju grupa “Jūokš īņõ”, izrādes “Līvõd jelāmi” aktieri.

Izskanēja pateicības vārdi ilggadējai Līvu savienības vadītājai Ievai Ernštreitei par uzticēšanos, par palīdzību un padomiem, par dalīšanos pieredzē un atbalstu mūsu kopīgajiem centieniem. Pateicība par kārtīgu komandas darbu arī Līvu savienības biedriem un valdei, kā arī mūsu atbalstītājiem – Talsu novada domei, Kolkas pagasta padomei, Valsts kultūrkapitāla fondam, Igoram un Rūdolfam Skokiem, Ritai un Kristapam Janičenokiem, Ojāram Kehrim, Gaidim Bērziņam, Lindai Zonnei- Zumbergai, Laurai Šmidebergai, Ievai Zdanovskai un visiem, bez kuru atbalsta un pretimnākšanas mūsu svētku programma nebūtu tik daudzveidīga.

Ģirts Gailītis aicināja:

“Nāciet un stājieties Lībiešu savienībā, esiet tas spēks, kas izsaka savu viedokli un piedāvā risinājumu, kas dara darbu kopīgas lietas labā! Jo šajā kopībā dotais ieguldījums ir mūsu spēka un izaugsmes avots.”

Talsu novada pašvaldības jaunievēlētais vadītājs Ansis Bērziņš atzīmēja, ka pats nāk no Suitu kultūrtelpas. Lībiešiem ir, ar ko lepoties, un iesāktais jāturpina.

Igaunijas konsule Marika Veravasa (Marika Väravas) atzīmēja, ka viņai ir patiess prieks būt Lībiešu svētkos, kur satiekas tie, kas ciena lībiešu kultūru: “Lībiešu valoda igauņu valodai ir vistuvākā. Arī vēsture mums ir līdzīga. Igaunijas jūras piekrastes iedzīvotāji lieto daudz lībiešu vārdu.” Jaunais Somijas vēstnieka vietnieks Ēro Vento (Eero Vento), kurš tikko stājies darbā, atzīmēja, ka lībiešu valoda ir unikāla un mums tā jākopj un jāsaglabā. Somijas un lībiešu sadarbība turpināsies un attīstīsies.

Ungārijas vēstnieks Ģerģs Urkuti (György Urkuti) mūs pārsteidza ar labo latviešu valodu, par ko saņēma vētrainus aplausus. Vēstnieks uzsvēra, ka somugru tautas ir ģenētiski radinieki, jo pirms 4000 gadu somugru senči dzīvoja Rietumsibīrijā. Viņš dāvināja Līvu savienībai karti ungāru valodā, kur var redzēt, kā somugri no Rietumsibīrijas nokļuvuši līdz Eiropai. Mazirbe kartē ir iezīmēta īpaši ar lībiešu karodziņu.

Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits bija lakonisks:

“Lai šodien skan lībiešu valoda, dziesmas un tradīcijas! Lai lībieši nekad nepaliek tikai par atmiņām!”

Vārds tika dots arī Vidzemes lībiskās kultūrtelpas pārstāvei Lolitai Ozoliņai. Bieži tiek jautāts, ar ko Vidzemes lībieši atšķiras no Kurzemes lībiešiem. Viņa atzīmēja, ka mums nevajag meklēt atšķirības, bet gan kopējo, un tas ir Baltijas jūras krasts, valoda un kultūra.

 

 

 

 

 

13.00. Kopīgs gājiens uz jūru un ziedojums Jūras mātei. Gājiena priekšgalā ar lībiešu karogu atkal mūsu staltais Ēriks, tālāk “Mierlinkizt” jaunieši un daudz citu ļaužu. Ar ozolzaru vainagu – ziedojumu Jūras mātei – jūrā kopā ar zvejnieku Raivi Jumi dodas labākie “Mierlinkizt” audzēkņi Katri Mirkhaina (Mürkhain) un Marta Valdmane. Sāk rībināt pērkons, un mūs pārsteidz īsts vasaras negaiss ar stipru lietu.

 

 

 

 

Nākamie pasākumi notiek Lībiešu tautas nama zālē.

14.00–16.00. Stiprais lietus cilvēkus pulcējis zālē, tā ir pārpildīta. Pirmie uzstājas mūsu pārbaudītas vērtības – lībiešu ansambļa “Rāndalist” ņiprās sievas un atraktīvā folkloras kopa “Kāndla” no Ventspils. Divas dziesmas no izrādes “Līvõd jelāmi”. Pirmā dziesma ir “Līvu rapsodija”, bet otrā – “ Min abūd pǟl”(Uz maniem pleciem). Abu komponiste ir Paula Ābele, bet vārdu autors ir radošais kolektīvs “Miglājs VEPLAGEJALA” (abreviatūra no kolektīva dalībnieku vārdu pirmajiem burtiem). Tad mūs priecē dejas izrāde “Jūokš īņõ” (Plūsti līdzi), Elīzas Rudzītes horeogrāfija. Modernās dejas performanci izdejo trīs meitenes.

Kas negribēja skatīties koncertu, varēja piedalīties lāpu gatavošanas darbnīcā ar vēsturnieku Jāni Goldšmitu. Šeit vairāk redzēja skolas vecuma zēnus. Mezglošanas darbnīcā ar mākslinieci Ievu Vanagu vairāk iesaistījās sievas un meitenes. Varēja iemācīties izgatavot atslēgu un somu piekariņus ar lībiešu karoga krāsu elementiem.

 

 

 

 

 

 

 

15.30.–16.30. Pie tautas nama lustīgi danči un rotaļas ar Julgī Stalti un folkloras kopu “Skandinieki”. Tika mācīti dažādi danči un varēja iesaistīties jebkurš dejotgribētājs. Danči pulcēja daudz skatītāju, kuri varēja klausīties dziesmas lībiešu valodā un vērot skaistos tautastērpus.

Lībiešu svētku laikā tika atklāta lībiešu mākslinieka, dzejnieka, teicēja un sabiedriskā darbinieka Jāņa Beltes pastāvīgā gleznu izstāde Lībiešu tautas nama otrajā stāvā. J. Belte ir viens no nozīmīgākajiem lībiešu kultūras darbiniekiem 20. gadsimta pirmajā pusē un pirmais zināmais lībiešu mākslinieks, kura darbi redzami daudzās Ziemeļkurzemes piekrastes zvejnieku ciemu mājās. Izstādi organizēja Līvu savienība un biedrība “Līvõ kultūr sidām” (Lībiešu kultūras centrs).

 

 

 

Lībiešu svētku ietvaros pievakarē notika arī pasākums Mazirbes Saulrieta koncertu pļaviņā. Paspējām aizskriet noskatīties arī to. Tika atklāts mākslinieka Reiņa Dzudzilo diptihs “Portāls”. Saulrieta koncertu pļavā atklāja arī vides objektu “Durvis”. Šī darba iedvesmas avots ir ilggadējā līvu tradīciju kopēja Daiņa Staltes kādreiz atrastās senās rijas durvis. Tās ilgu laiku bija stāvējušas viņa meitas Julgī mājās Košragā. Nu durvis ir atkal atvērušās un atgriezušās publiskajā telpā kā aicinājums uz sadarbību un sevis apzināšanos kopējā dzīvās un nedzīvās dabas audumā. Pasākumā muzicēja Julgī Stalte un “Skandinieki”. Ļoti interesanti un simboliski mēs visi beigās izgājām cauri šīm durvīm un tikām svētīti ar maigām paparžu slotiņām. Diptiha otrā daļa atrodas Mazirbes pludmalē, veidojot norādi uz bezgalīgu nepārtrauktību. Mākslas objekti Mazirbē būs apskatāmi līdz 18. augustam.

 

 

 

18.30. Vakara koncerts ar lībiešu jauniešu ansambli “Nūrka lapst” un igauņu etnomūzikas dziedātāju Mari Kalkunu. “Nūrka lapst”, kas tulkojumā nozīmē “Kakta bērni”, ir lībiešu jauniešu ansamblis, kurš cita starpā izpilda skaņdarbus ar Julgī Staltes mūziku un vārdiem. Deviņas meitenes spēlē dažādus mūzikas instrumentus un ļoti atraktīvi dzied. Dziesma “Piekūns skrien debesīs” lībiešu valodā izpelnījās vētrainas ovācijas. Ansamblis piedalīsies Somugru dienās Rīgā 4. oktobrī. Tad sekoja Lībiešu svētku kulminācija –Mari Kalkunas koncerts. Viņa nāk no Dienvidigaunijas, un viņas mūzika ir dziļi personīga, sakņota senajās Veru novada tradīcijās. Mari apvieno folkloras tekstus un melodijas ar tradicionālo rūnu dziesmu (regilaul) dziedājumu. Viņas mūzika radīja meditatīvu un mājīgu gaisotni, ko varēja saprast bez vārdiem. Pavadījumam viņa izmantoja klavieres, kanteli, stabules un dažādus eksperimentālos mūzikas instrumentus. Mari Kalkuna ir Igaunijā ļoti populāra dziedātāja, viesojusies ar koncertiem Francijā, Ungārijā, Anglijā, Skotijā, Somijā, Armēnijā un Japānā, bet Latvijā uzstājās pirmo reizi. Viņa bija sajūsmināta par iespēju viesoties Lībiešu svētkos Mazirbē.

 

 

 

 

Pēc koncerta dodamies uz jūrmalu, jo 21.15 sākas Uguns rituāls ar dziesmām un ziedošanu Uguns mātei un Jūras mātei. Ir ļoti silts, un jūra pavisam mierīga. Pasakaini skaists saulriets. un uguns tiek iedegta. Lielo un skaisto ugunskuru, izrotātu ar ziediem un papardēm kā parasti veidoja Pēteris Dambergs, bet ozolzaru un ziedu vītnes nopina Ilze Bernšteina un Krista Greiško. Uguns rituālu vadīja Laura Šmideberga un “Mierlinkizt” jaunieši. Kad uguns kārtīgi iedegusies, ziedojam ugunij sārtus dzīparus un graudus, katrs var kaut ko vēlēties – veiksmi, veselību, daudz naudas vai laimīgu dzīvi. Pēc tam gājām jūrā ziedot Jūras mātei puķu pušķīšus.

Ar Uguns rituālu Lībiešu svētki ir noslēgušies. Tie, kas vēlas, tiek aicināti uz zaļumballi kafejnīcā “Mazirbes terase”. Pēc balles var doties uz jūrmalu sagaidīt saullēktu.

 

 

 

 

 

Sirsnīgu paldies gribu pateikt tiem, kuri piedalījās svētku sagatavošanā un vadīšanā – aktrisei Marijai Bērziņai par programmas vadīšanu, LS vadītājam Ģirtam Gailītim, Rūtai, Pēterim un Gustavam Dambergiem, Madarai Ogai, Kristai Greiško, Ilzei Bernšteinai, Mairai Kreicerei, Ivetai Bekmanei, un visiem pārējiem, kuri iesaistījās un darīja. Paldies arī portālam “Livones” par informatīvo atbalstu.

Šogad Lībiešu svētki bija ļoti koši un izdevušies, tie mums ļāva piedzīvot, ka esam daļa no lielākas esības, tā bija piederības un kopības izjūta lībiešu kultūrai un tradīcijām, prieks un brīnišķīgas emocijas. Dziesmas, dejas un maģiskie rituāli mūs piepildīja ar laimes izjūtu, jo svētku svinēšana ir tikpat sena kā kultūra. Mūsu nākotne ir lībiešu jaunieši no vasaras skolas “Mierlinkizt”, viņu skolotāji un visi tie, kas iesaistās un piedalās pasākumos ar lepnumu par dzīvo lībiešu kultūru. Jo tikai visi kopā mēs varam darīt ikdienas darbus, būt lepni par paveikto un priecāties.

Secinājums – lībieši bija, ir un būs!

Uz tikšanos Mazirbē!

 

 

Publikācija tapusi sadarbībā ar biedrību “Līvu (lībiešu) savienību “Līvõd īt”.