Paulīne Kļaviņa (1918–2001) piedzima Vaides ciema Žonakos Ernesta un Katrīnes Zēbergu ģimenē. Katrīne bija Žonaku saimnieku Bertholdu meita, bet Žonaku mājās lībiešu valoda bija pašsaprotama vērtība. Tādēļ tā saucamie Žonaku bērni – Paulīnes brāļi, māsīcas un brālēni – 20. gadsimta otrajā pusē bija starp retajiem lībiešu valodas pratējiem. Savu jaunsaimniecību Ozolniekus Paulīnes māte, jau atraitne būdama, uzcēla ar dēlu Jāņa un Andreja palīdzību 1930. gadu sākumā. Lai gan pēc Otrā pasaules kara Paulīne pārcēlās uz Rīgu un strādāja par šuvēju, saikne ar Vaidi un Ozolniekiem nepārtrūka. Pēc brāļa Jāņa nāves 1974. gadā viņa kļuva par Ozolnieku saimnieci. Tur viņa bija savākusi lībiešu etnogrāfisko un kultūrvēsturisko lietu kolekciju, ko labprāt izrādīja ciemiņiem un ekskursantiem. 2000. gada pavasarī daļu kolekcijas – 60 priekšmetus – viņa uzdāvināja Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam. Paulīne aktīvi darbojās Rīgas Doma baznīcas draudzē, dziedāja “Līvlist” un rosīgi piedalījās lībiešu sabiedriskajā dzīvē. Viņa arī rūpējās, lai lībiešu valoda neizzustu – palīdzēja Kersti Boiko pie lībiešu mācību grāmatas sastādīšanas, uzņēma pie sevis Vaidē jauno lībiešu censoņu valodas runātāju nometni, neatteica ierunāt lībiešu valodas paraugus utt.
Šī fotopublikācija veidota kā ieskats Paulīnes dzīvē un tās svarīgajos notikumos caur lībisko prizmu. Te nav atspoguļota visa viņas dzīve, jo fotogrāfijas pamatā ir no viena viņas albuma, kuru pēc Paulīnes nāves glabāja Dagmāra Ziemele. Divas fotogrāfijas arī no maniem krājumiem, bet pašas Paulīnes reiz dotas.
Šis ir arī personisks stāsts, jo Paulīne bija mana radiniece. Tagad zinu, ka vecāsmātes māsīca ne pirmajā pakāpē. Agrāk domāju, ka māsīca. To laiku cilvēki radniecību uztvēra citādi – kaimiņu ciemu radu bērni pakāpes neskaitīja. Kad precējos, mana Pitragā dzimusī un uzaugusī vecāmāte Ērika Vjatere (dz. Dišlere) jau bija mirusi. Paulīne paziņoja, ka tagad viņa ir mana vecākā un tuvākā sieviešu kārtas radiniece no lībiešiem, tādēļ viņa man dod plecu lakatu, kas man kāzās jādāvina vīramātei. Lai laulībai varētu saņemt baznīcas svētību, kā to vēlējās mans topošais vīrs, man vajadzēja kristāmzīmi. Arī to nokārtoja Paulīne. Iemācījos baušļus un Doma baznīcā tiku pie sava kristītā vārda Bille.
“Līvlist” dziedātājs Jēkabs Raipulis atmiņās “Piecdesmit gadi kopā ar “Līvlist” (2022) par šo pārgājienu raksta: “Tā kā šī teritorija ir pierobežas slēgtā zona, tad iespēja pārvietoties pa to ir tikai ar īpašām caurlaidēm, kuras mums izgādā Mērija Karro, kura strādā tūrisma pārvaldē. [..] Grupā esam “Līvlist” dziedātāji: Baiba Damberga, Silvija Ekštete, Danuta Kandele, Anna un Vilis Meisteri, Ilze un Jēkabs Raipuļi, Edruma Velde ar dēlu Aivaru, Zinta Zemzare. Nedzied “Līvlist” Mērija Karro (Edrumas draudzene) un Vija Krauja ar dēlu skolnieku Uldi. [..]
Cauri Saunagam nonākam Vaidē. Tur mūs sagaida Paulīnes Kļaviņas viesmīlīgās mājas ar saimnieci durvīs. Netālu kūp pirtiņa, kurā atveldzēt ceļā samocītās kājas un mugursomu nospiestos plecus. No virtuves vējo apetītlīgas smaržas. Atnācis no netālajām “Žonaku” mājām Paulīnes brālēns Alfons Bertholds. Viņš demonstrē, kā zvejnieki vilkuši smagās zvejas laivas krastā: ar mugurām abās pusēs atspiežoties pret laivas sāniem, vienlaicīgi to nedaudz paceļot un pastumjot uz priekšu. Alfona uzraudzībā un padomiem sekojot, uzslejam no pārzāģētas laivas diviem galiem dūmu namiņu, kurā kūpināt zivis.
Pēc pirts un sātīgām vakariņām apskatām Paulīnes savāktos lībiešu sadzīves priekšmetus un fotogrāfijas no piekrastes zvejnieku dzīves un tikšanās ar ievērojamiem cilvēkiem. Katru vasaru pie viņas brauc zinātnieki no Tartu, lai pierakstītu lībiešu valodas paraugus, tautas ticējumus, nostāstus, notikumus un izjustu jūrmalas dabas skarbumu un skaistumu.”
Papildu informācija par Paulīni Kļaviņu, viņas dzimtu un Vaidi:
Blumberga Gundega. Senos laikos neviens slieksnis nebija par augstu. – Līvli, 1996, nr. 3/4, 8.–9. lpp.
Blumberga Renāte. Manā bērnībā bija pašu lietas sveces. – Līvli, 1995, nr. 8/9, 4. lpp.
Priedīte Irisa. Paulīne Kļaviņa un lībiešu etnogrāfija. – Līvlizt āigastrōntõz 2006. = Lībiešu gadagrāmata 2006. Rīga, 2006, 76.–77. lpp.
Šuvcāne Baiba. Sauc par Vaidi mūsu ciemu. Rīga, 2015.
Šuvcāne Valda. In memoriam Paulīne Kļaviņa, dzim. Zēberga. – Līvli, 2001, nr. 3, 5. lpp.