Pirms simt gadiem – 1924. gada 2. februārī – notika Latvijas Republikas Izglītības ministrijas Pieminekļu valdes sēde, kurā arhitekts Pauls Kundziņš (1888–1983) ierosināja veidot brīvdabas muzeju. Ierosinājumu pieņēma un nolēma sākt muzeja organizēšanas priekšdarbus. Tādējādi 2. februāri tagad uzskata par Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja dibināšanas dienu. Tiesa, līdz muzeja atvēršanai vēl bija jāgaida turpat desmit gadu. Kā tā direktora vietnieks un galvenais krājuma glabātājs Mārtiņš Kuplais raksta 2015. gadā iznākušajā muzeja ceļvedī, 70 hektāru lielais zemes gabals Juglas ezera ziemeļaustrumu krastā muzeja izveidei Pieminekļu valdei tika piešķirts 1928. gadā un pirmais apskates objekts – Vidzemes sēta – publikai atvērts vien 1932. gada 13. maijā.

Dēliņi Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
Ainara Gaida foto no Zojas Sīles albuma

Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir vieta, kurā tiek glabāts arī Kurzemes lībiešu mantojums. Tā jau 1938. gadā tur uzstādīja tīklu būdu no Košraga, kas celta ap 1830. gadu un šobrīd aplūkojama Kurzemes zvejnieku sētā. Bet kopš 1971. gada muzejā atrodas vesela lībiešu zvejnieka sēta – Lūžņas ciema Dēliņi. Sēta sastāv no septiņām ēkām – 1884. gadā būvētā dzīvojamā māja, ap 1840. gadu celtā klēts ar 1904. gadā piebūvētu ratnīcas daļu, ar 1819. gadu datētā klēts, ap 1900. gadu būvētā cūku kūts, 19. gadsimta beigās celtā kūts ar šķūni un siena pūnīte, kā arī bišu mājiņa, kas tapusi ap 1880. gadu. Dēliņu sētā trīspadsmit sezonas par saimnieci nostrādāja lībiešu valodas skolotāja un portāla “Livones.net” autore Zoja Sīle, kura, atzīmējot muzeja simtgadi, ar Dēliņu fotogrāfijām un atmiņām iepriecināja savus “Facebook” draugus. Dažus foto publicējam arī šeit. Savukārt ar lībiešu etnogrāfiskajiem priekšmetiem, kurus glabā muzejs, var iepazīties muzeja speciālistes un vēstures doktores Irisas Priedītes sastādītajā un 2022. gadā iznākušajā katalogā.

Zoja un Edgars Sīļi sāk saimniekot Dēliņos.
Foto no Zojas Sīles albuma

Dēliņu mirkļi.
Zojas Sīles foto

Dēliņu mirkļi.
Zojas Sīles foto

Dēliņu mirkļi.
Zojas Sīles foto

Dēliņu mirkļi.
Zojas Sīles foto

Brīvdabas muzejs lībiešiem svarīgs vēl ar kādu unikālu notikumu. Tajā 1972. gada 12. augustā notika pavisam nesen dibināto lībiešu ansambļu “Līvlist” un “Kāndla” pirmais koncerts. Par šo koncertu Baibas Šuvcānes grāmatā “Gaist līvu dziesma debesīs” lasāmas Valdas Šuvcānes atmiņas:

“Pirmais mūsu, Rīgas celtnieku kultūras nama “Oktobris” lībiešu etnogrāfiskā ansambļa un Ventspils zvejnieku kolhoza “Sarkanā bāka” lībiešu dziesmu ansambļa, kopīgais koncerts notika Brīvdabas muzejā 1972. gada 12. augustā. Lībiešu sēta “Dēliņi” svinēja pirmo jubileju, un otrā augusta svētdiena muzejam tolaik skaitījās “lībiešu diena”. Mūsu ansambļa pirmajā koncertā piedalījās 27 dalībnieki. Mums vēl nebija savu tērpu. Sieviešu tērpus aizņēmāmies no Kolkas sieviešu kora, vīrieši uzstājās savās drēbēs – tumšās biksēs un baltos kreklos.

Lībiešu ansambļu pirmā uzstāšanās Brīvdabas muzejā 1972. gada 12. augustā.
Foto no Renātes Blumbergas vākuma

Koncertu ievadīja Pētera Damberga stāstījums par lībiešiem pagātnē un mūsdienās, kā arī kora prezidentes Emmas Ērenštreites atskats uz ansambļa tapšanu. Kopā ar ventspilniekiem parādījām pēc lībiešu tautas tradīcijām veidotu uzvedumu “Lībiešu sēta”, dziedājām lībiešu dziesmas Dzintara Kļaviņa un Veljo Tormisa apdarē. Uzveduma otro daļu pat vajadzēja atkārtot.”

Muzeja simtgades dienā, 2. februārī, Rīgas Latviešu biedrības namā notiks konference (programma šeit), kurai attālināti varēs sekot līdzi muzeja vietnē “Facebook”.

Rakstam izmantoti šādi izdevumi:

Mārtiņš Kuplais. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs: ceļvedis. Rīga: Zinātne, 2015.

Irisa Priedīte. Lībiešu zvejnieka-zemkopja sēta “Dēliņi”. Rīga: Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, 1984.

Irisa Priedīte. Ziemeļkurzemes lībiešu etnogrāfiskie priekšmeti Latvijas muzeju krājumos: katalogs. Rīga: Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, 2022.

Baiba Šuvcāne. Gaist līvu dziesma debesīs. Rīga: Latvijas Mediji, 2023, 31.–33. lpp.