Plašsaziņas līdzekļos jau ziņots, ka prezidents Egils Levits 20. februāra vizītē uz Talsu novadu piedalījās arī Talsu novada robežzīmes latviešu un lībiešu valodā atklāšanā. Pats prezidents ar šo notikumu dalījās vietnē “Twitter” un izpelnījās neviennozīmīgu pārējo lietotāju attieksmi gan pret pašu braucienu, gan divu valodu robežzīmes atklāšanu. Šajā sakarā ievērības vērts ir Māra Zandera komentārs “Nosist odu, pie viena salaužot galdu”, kas 23. februārī ievietots portālā la.lv.

Robežzīmes atklāšanā piedalījās arī Kolkas ansamblis “Laula”.
Valsts prezidenta kancelejas foto

Komentārā autors, atbalstot pilsoņu tiesības paust savu attieksmi, pievērš uzmanību diviem aspektiem, un viens no tiem ir attieksme pret lībiešiem. Viņš raksta: “Ir novērojams nelāgs niķis ignorēt veselus, tēlaini izsakoties, kultūrslāņus vai nu tāpēc, ka tie kaut kā neierakstās kolektīvajos priekšstatos par konkrētās teritorijas vēsturi, vai arī tāpēc, ka tie “nav interesanti”.”

Pēc M. Zandera domām, uz lībiešiem attiecas tas, ka “nav interesanti”: “Kāpēc “nav interesanti”? Jo lībieši esot nu tik sena vēsture, ka uz latviešiem “neattiecas”. Un vispār lībiešu kā tautas vairs neesot. Ģeniāli. Polijā ir apmēram 38,2 miljoni iedzīvotāju. Starp viņiem ir daži tūkstoši (aprēķini svārstās no trim līdz pat 100 tūkstošiem), kuri ikdienā lieto kašūbu valodu. Jebkurā gadījumā tie nav Polijas kontekstā lieli cipari. Tomēr, cik esmu lasījis, šiem Pomerānijas vēsturiskajā reģionā izsenis dzīvojošajiem rietumslāvu tautas pārstāvjiem nesaka, ka viņu klātsesamībai Polijā nav nekādas nozīmes.

Lībiskais Latvijā nav mākslīgi jāmeklē vai jākonstruē – tas arī būtu aplami. Tomēr daļā sabiedrības novērojamā ironizēšana/viegls aizkaitinājums attieksmē pret visu, kas neietilpst iztēlotajā līnijā “zemgaļu virsaitis Viesturs – Kārlis Ulmanis”, skumdina. Kaut vai tā ļoti piezemētā iemesla dēļ, ka, tik plakani skatoties, rodas problēmas arī saprast Latgales kontekstu, lai cik mēs par Latgali tricinātu gaisu.”

Visu komentāru lasiet šeit.