No 2023. gada 12. jūnija Mazirbē, Lībiešu tautas namā, atvērta Jāņa Beltes (1893–1946) gleznu izstāde. Tā ir pirmā plašākā viņa darbu ekspozīcija un vienlaikus veltījums mākslinieka 130. dzimšanas dienai. Izstāde veidota pēc Lībiešu kultūras centra ierosmes un ar Līvu savienības atbalstu.

Izstādes plakāta autori Baiba Damberga un Viesturs Ozoliņš

Jānis Belte ir viena no nozīmīgākajām personībām lībiešu kultūras vēsturē divdesmitā gadsimta pirmajā pusē. Viņš ir pirmais zināmais lībiešu mākslinieks, kura darbi starpkaru periodā bija redzami daudzās Ziemeļkurzemes piekrastes zvejnieku ciemu mājās. Belte ir bijis arī dzejnieks, teicējs un sabiedriskais darbinieks, kas aktīvi iesaistījies Līvu savienības izveidē, ko svarīgi atcerēties šogad, kad atzīmējam šis organizācijas simtgadi, un lībiešu pašapziņas uzturēšanā. Pēc igauņu folklorista Oskara Loritsa rosinājuma Belte zīmējis vairākus simtus lībiešu sadzīves priekšmetu, tos papildinot ar tekstu.

Glezniecību Jānis Belte apguvis pašmācības ceļā un galvenokārt gleznojis ainavas – eļļā uz audekla, finiera, kartona. To teiksmainie motīvi – kalni, pilis, kuģi – domājams, aizgūti no pastkartēm, no atmiņām par dienesta gadiem cariskajā Krievijā Pirmā pasaules kara laikā vai pasūtītāja ieteikti. Dažās ainavās ienāk arī reālas dabas tēlojums.

Lai gan Jānis Belte bija ļoti ražīgs mākslinieks, laiks pret viņa atstāto mantojumu nav bijis saudzīgs. Gatavojoties izstādei, Lībiešu kultūras centrs ir apzinājis divus desmitus viņa darbu, un četrpadsmit no tiem ir apskatāmi Lībiešu tautas namā. Izstādē, ko iekārtojusi māksliniece Baiba Damberga, pārsvarā redzami 1930. gados tapuši darbi, un gleznas nākušas no dažādiem krājumiem. Lībiešu kultūras centrs pārstāvēts ar pieciem Jāņa Beltes darbiem, kurus savulaik Liepājā ieguvusi mākslinieka attāla radiniece Ženija Belte. Rīdzinieks Ivars Ķivulis izstādei atvēlējis trīs gleznas, kuras nākušas no viņa dzimtas mājām pie Bauskas un publiskai apskatei būs pirmo reizi. Tās viņa vecvecāki pirkuši Ķemeros 1930. gadu sākumā. No Filipa Rubeņa Lūžņas kolekcijas atceļojuši trīs Beltes darbi, kuri iegūti izsolēs, bet Grobiņas Nenovērtēto lietu muzejs ļauj iepazīties ar gleznu, kura 2013. gadā tika atrasta Liepājas atkritumu poligonā. Viens darbs ir nācis no lībiešu centra “Kūolka”, kura mītne ir Kolkas Lībiešu saieta namā, un vēl viena glezna, kas tagad atradusi mājvietu Lībiešu tautas namā, ir pārpalikums no kādreizējās Mazirbes skolas etnogrāfiskās kolekcijas “Rāndali”.

Jāņa Beltes glezna no Nenovērtēto lietu muzeja Grobiņā

Izstāde būs apskatāma līdz 2023. gada 27. augustam. 11. jūlijā paredzēta tikšanās ar izstādes veidotājiem un Beltes darbu kolekcionāriem. Plašāks ieskats par Jāņa Beltes mūžu, sabiedrisko darbību un radošo devumu gūstams 2002. gada “Lībiešu gadagrāmatā” (Valdas Šuvcānes raksts ”Jānis Belte – lībiešu pirmais gleznotājs” un Baibas Dambergas stāsts “Belte, tas mālders”), Renātes Blumbergas monogrāfijā “Lībiešu tautas nama vēsture. No ieceres līdz atklāšanai” un rakstu krājumā “Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra”. Šāgada Lībiešu svētku laikā gaidāma vēl viena tikšanās ar Jāņa Beltes daiļradi – nāks klajā krāšņa grāmata, kurā būs apkopotas gan Beltes gleznu un etnogrāfisko priekšmetu zīmējumu reprodukcijas, gan viņa rakstījumi, gan arī iekļauts Baibas Dambergas stāsts par mākslinieka dzīvi.