Šodien, 15. novembrī pēc vecā stila, pirmajam lībiešu dzejniekam Jānim Princim aprit 225. dzimšanas diena. Viņa un dēla, arī Jāņa Prinča, sarakstītais dzejoļu krājums “Jūrnieku svētas dziesmas un lūgšanas”, kas iznāca 1845. gadā, ir otrais oriģināldzejas krājums latviešu literatūras vēsturē. Turklāt abi Prinči, kā atzīmējis valodnieks Tenu Karma, “ir pirmie rakstnieki Latvijā no pašu jūrnieku un zvejnieku vidus. Viņi jūru apdzejojuši nevis pēc radošā komandējuma, bet gan pēc savā ikdienas darbā iegūtiem pārdzīvojumiem.”

Jānis Princis, vecākais. Ventspils, 1846. gads.
Prūsijas burātāja Kelterborna zīmējums.

Atceroties dzejnieku, tulkotāju un teicēju Jāni Princi dzimšanas dienā, Kolkas bibliotēkā iekārtota viņam veltīta izstāde, bet portāla lasītājiem piedāvājam 13. dziesmu no “Jūrnieku dziesmu” trešā izdevuma, kas nāca klajā 2014. gadā ar Ventspils lībiešu apvienības “Rānda” gādību.

No visas sirds it zemīgi

Kungs! tevi piesauc zvejnieki:

Ak, liec caur mūsu zvejošan’

Mums atrast savu pārtikšan’.

 

Gan necienīgi esam mēs

Šo svētīb’ no tev saņemt, Tēvs!

Tāpēc ka tā top negodā

Un plītēšanā tērēta.

 

Kā turās tagad zvejnieki

Kā nesātīgi plītnieki!

Vēl zivis nevaid zvejotas,

Tās pirmāk jau ir izdzertas.

 

Tāpat tas ir ar arājiem,

Kas tiek no saviem tīrumiem,

Vēl labība nav nopļauta,

Jau krogos stāv pierakstīta.

 

Ir tāpat iet ar strādniekiem,

Kas naudu peln’ uz mēnešiem,

Pirms tiem vēl grasis rokā nāk,

Tie pirmāk to jau izdzert māk.

 

Kā drīkstam droši lūgties mēs

Ikdienas maizīt’ dod, ak Tēvs!

Kad pateicīgi neesam

Un plītēšanā izšķērdām?

 

Vai visas labās dāvanas

No tev’ mums tāpēc iedotas,

Lai tās uz grēkiem valkājam

Un savu dvēsel’ pazaudām?

 

Ak, piedod mūsu pārkāpšan’,

Ar to mēs pelnām sodu gan,

Un dod, kad tavas rociņas

Mums tomēr žēlīg’ atverās.

 

Ka turamies ar sātīgi

Un esam tev pateicīgi,

Tad tu mūs turpmāk svētīsi,

Ar zivīm tīklus pildīsi.

 

Paldievs tev, visužēlīgam!

Par visām tavām dāvanām,

Ko mēs no tev’ šeit dabūsim,

Vēl debesīs tev’ slavēsim.