Valodnieks, pedagogs un dzejnieks Karls Pajusalu dzimis 1963. gada 20. jūnijā Pērnavā. Tartu Universitātē studējis igauņu valodu un literatūru, pēc tam mācījies Igaunijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta aspirantūrā somugru valodas. 1992.–1996. gadā bijis igauņu valodas lektors Turku Universitātē (Somija). Turpat studējis doktorantūrā somugru valodas un 1997. gadā ieguvis doktora grādu ar pētījumu par lingvistiskajiem kontaktiem un darbības vārdu variācijām Dienvidigaunijas Karksi izloksnē.

Bijis Tartu Universitātes igauņu valodas docents, kopš 2000. gada – igauņu valodas vēstures un izlokšņu profesors. 2011. gadā ievēlēts par Igaunijas ZA akadēmiķi, 2015. gadā – par Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekli. 2016. gadā Pajusalu piešķirts LU Goda doktora nosaukums.

2009. Pajusalu vecvecāku mājas atrodas Pērnavas apriņka Tahkurannas ciemā pie Rīgas jūras līča – apgabalā, kas piekļaujas Salacas lībiešu vēsturiski apdzīvotajām teritorijām un, iespējams, senatnē ir iekļāvies senajā Metsepoles novadā, kas rosinājis viņā pastiprinātu interesi par lībiešiem un plašāk par Latvijā dzīvojušajiem somugriem, īpaši igauņu valodas saliņām. 2009. gadā iznāca kopā ar Eberhardu Vinkleru sastādītā Salacas lībiešu valodas vārdnīca. Patlaban abi pētnieki strādā pie Salacas lībiešu valodas gramatikas. Vienlaikus Tartu universitātē K.Pajusalu vada zinātnisku projektu lībiešu valodas kopējās gramatikas izstrādei.

Karls Pajusalu (Karl Pajusalu). Attēls: Wikimedia.

Karls Pajusalu ir Starptautiskās lībiešu draugu biedrības valdes loceklis, regulāri piedalās lībiešu pasākumos un popularizē lībiešus, lībiešu valodu un kultūru dažādās valstīs. Īpaša Pajusalu darbības šķautne ir ar pseidonīmu Ķempju Kārlis tapušās dzejas publikācijas Salacas lībiešu valodā – 2013. gadā iznākusī grāmata Salats joug kolm aģa (Salacas upes trīs krasti) kļuva par pirmo grāmatu šajā lībiešu valodas dialektā.