Laimons Rudzītis (1906. gada 31. augustā Jelgavā–1973. gada 12. decembrī Sanpaulu, Brazīlijā) – dzejnieks, atdzejotājs, publicists. Latvijas Universitātē studējis ģermāņu filoloģiju. Čīlē un Brazīlijā strādājis par vācu valodas skolotāju.
Kad 1932. gadā Rīgā dibina Lībiešu draugu biedrība Latvijā, students Rudzītis kļūst par tās sekretāru un paliek šajā amatā līdz pat 1940. gadam. Viņa vadībā biedrība izdeva divus kalendārus: “Rāndalist ājgarāntõz 1933. āigastõn” un “Līvõd Rāndalist ājgarāntõz 1934. āigastõn”. 1943. gadā Rudzītis piedalās Valsts vēsturiskā muzeja ekspedīcijā uz Mazirbes jūrmalu valodniecisku un etnogrāfisku materiālu vākšanai, piedalās kristībvārdu komisijā un citos līdzīgos darbos, kam sakars ar valodniecību un etnogrāfiju. Paralēli tam viņš publicē rakstus periodikā un ir Konversācijas vārdnīcas līdzstrādnieks.
Lībiešu valodu mācījies pie Mārtiņa Lepstes. Raksti par lībiešu valodu, dzejoļi un atdzejojumi no latviešu valodas galvenokārt publicēti L. Rudzīša sastādītajā lībiešu kalendārā 1932. un 1933. gadam un mēnešrakstā “Līvli”. Vairāki dzejoļi ievietoti arī lībiešu dzejas izlasē “Es viltīgāks par tevi, menca!”.