Alfons Bertholds (1910. gada 2. aprīlī–1993. gada 18. jūlijā) dzimis Vaides Žonakos zvejnieku ģimenē. Mācījies Saunaga un Mazirbes pamatskolā. 1920. gadu beigās mācījies somu valodu Tūsulas tautas augstskolā un pēc tam zvejniecību Virolahti Zvejniecības skolā Somijā. Atgriezies mājās, līdz pat aiziešanai pensijā nodarbojies ar zveju.
Alfons Bertholds bijis liels tautas garamantu zinātājs, uzrakstījis atmiņas par piekrastes skolām, lībiešu zvejas tradīcijām, kā arī sadzīves ainiņu ciklu. Viņa dzeja ievietota lībiešu dzejas izlasē “Es viltīgāks par tevi, menca!” (1998) un Raiņa Remasa dzejas un atdzejas krājumā “Ūdenszāles un mokas” (2001). Dzeja ietverta arī Baibas Šuvcānes grāmatās “Lībiešu krasta stāsti” (2012) un “Sauc par Vaidi mūsu ciemu” (2015). Dzejoļi publicēti arī Latvijas laikrakstos un žurnālos, to skaitā mēnešrakstā “Līvli”.