ä
ḑ
ļ
ņ
ȯ
õ
ŗ
š
ț
ž
ā
ǟ
ē
ī
ō
ȱ
ȭ
ū
č
ā
č
ē
ģ
ī
ķ
ļ
ņ
š
ū
ž
* ve’r
s
*83
veri ▫ asinis
♦ jarā kǭ’gõn, sangdõ ve’r KK77 a hüübinud, paks veri ▫ sarecējušas, biezas asinis; vīerda jūokšõ KK78 verd joosta ▫ asiņot; vīerda va’llõ verd valada ▫ liet asinis; vie’rkõks smērõ verega määrida ▫ sasmērēt ar asinīm
● Ve’r īeb vi’zzõ. KK78 Veri jääb kinni. ▫ Asinis apstājas. Ve’r tīlkõb ne’iku kȭļim (~ rǟstõd). KK77b Veri tilgub nagu kasemahl (~ jääpurikad). ▫ Asinis tek kā bērzu sula (~ lāstekas). Ve’r u’m vizās, u’m pidāmõst pāikal tǟnda. KK78 Veri on kinni, peab pidama seda kinni [~ paigal]. ▫ Asinis ir ciet, jātur tās ciet. Suodā pǟl u’m jegāikš eņtš vie’r va’llõn ulzõ. KK77 a Sõjas on igaüks oma vere välja valanud. ▫ Karā ikviens ir savas asinis izlējis. Alā va’llõ ulzõ tuoiz rištīng vīerda! KK77b Ära vala välja teise inimese verd! ▫ Neizlej otra cilvēka asinis! Se tuoi imūb si’n vīerda. KK77b See teine imeb su verd. ▫ Tas otrs sūc tavas asinis. Sǟ’l ta magūb eņtš vie’r sizāl. KK77 a Seal ta lamab oma veres. ▫ Tur viņš guļ savās asinīs. Ma maksīz eņtš vie’rkõks. KK77b Ma maksin oma verega. ▫ Es samaksāju ar savām asinīm. Ma ä’b tǭ tä’m vie’rkõks jarā smērõ. KK77 a Ma ei taha [ennast] tema verega ära määrida. ▫ Es negribu ar viņa asinīm sasmērēties.
≈vie’r