Start page / Events / 2007

KAS NOTIEK LĪVU SAVIENĪBĀ?

Ilze Kārkluvalka

05/09/2007

Aprīļa beigās Mazirbes Lībiešu tautas namā notikušajā Līvu savienības biedru pilnsapulcē par valdes priekšsēdētāju ievēlēja gados jaunu, sevi radošajā darbā spilgti apliecinājušo Jāni Medni. Tāds iznākums radīja protestu Ventspils un Kolkas lībiešu grupā, tapa protesta vēstules. Toties Lībiešu svētkos šaubu nebija: agrākajā amatā atkal ir ilggadējais organizācijas vadītājs Aldis Ermanbriks.

LÄ«bieÅ¡u tautas nams (LKS arhÄ«vs)Kas ir noticis? Vai cīkstiņš divu uzskatu piekritēju starpā ir par amata krēslu, vai kategoriskajai negribēšanai ļaut jaunajai paaudzei izmēģināt spēkus vismaz līdz nākamajām valdes vēlēšanām, kuras pienāks tā vai tā, ir citi iemesli? Lai izpaliktu subjektīvs vērtējums, lūdzu izteikt viedokli par situāciju Aldi Ermanbriku un Jāni Medni.

Mans mērķis stāv augstāk par intrigām

Jānis Mednis stāsta: «Organizācijā jau ir tā, ka tās biedri cits citam uzticas. Ja viņi sanāk kopā kāda mērķa vārdā, tad vienmēr darbojas iekšējais, nerakstītais attiecību kodekss. Šajās Līvu savienības konferencēs nekad nav bijis dalībnieku kvoruma (likumā vai statūtos noteiktais sapulces dalībnieku skaits, kas nepieciešams, lai sapulces lēmumus atzītu par spēkā esošiem – I. K.), bet cilvēki vienmēr cits citam ir uzticējušies, un vienmēr iznākums visus ir apmierinājis.

Pēc sapulces, kad tajā viss ir noticis, ķerties klāt likumiem, lai pierādītu, ka viss sapulcē izdarītais ir bijis nelikumīgi… Es to sauktu par Lilitas Kalnājas un Alda Ermanbrika grupējumu, kuri izveidoja opozīciju, aizslēpās aiz pašu sakūdīto cilvēku mugurām. Tagad viņi var teikt – mēs jau neko, tie ir tie neapmierinātie ventspilnieki un kolcenieki. Tas ir tā ļoti ciniski. Izdevās radīt šķelšanos.

Pēc pirmās sapulces bija tāds samulsuma brīdis, kurā notika protesti, pārrunas, bet izmaiņas organizācijas valdes sastāvā apstiprināja Uzņēmumu reģistrs. Vienalga, no agrākā valdes priekšsēdētāja es nedabūju zīmogu un dokumentāciju. Tā nav, ka jūtos viens savā situācijā, jo ir taču cilvēku grupa, kas balsoja par mani. Es uzticos viņiem, un viņi uzticas man. Cilvēki, kas balsoja par mani, vēlējās mainīt līdzšinējo organizācijas vadības stilu.

Mana motivācija nākt jaunajā amatā ir tīra, bez savtīga aprēķina. Es jūtu sevī spēku kaut ko mainīt uz labu, un man sāp sirds, ka virzība nenotiek konstruktīvi, bet destruktīvi.

Uzņēmumu reģistrs atzinis, ka abas sapulces ir bijušas nelikumīgas. Interesanti, ka Uzņēmumu reģistrs sapulces lēmumu apstiprināja abām tām pa starpu, tāpēc es otro, 17. jūnijā organizēto, būdams valdes priekšsēdētājs, atcēlu kā nepareizi izsludinātu. Visiem savienības valdes locekļiem aizsūtīju dokumentu ar Uzņēmumu reģistra lēmumu. Rezultātā šajā, otrajā, sapulcē piedalījās tikai opozīcija.

Situācija tagad ir tāda, ka abas vēlēšanu sapulces ir neesošas un viss process jāsāk no gala. Tā kā tagad nevar atļauties nevienu soli, kura likumību var apstrīdēt, tad mums ir jāsasauc jauna kopsapulce. Es būtu muļķis un nodevējs, ja apstātos tikai tāpēc, ka kaut kāds grupējums nerīkojas godīgi. Mans mērķis stāv augstāk par dažu cilvēku intrigām.»

Jaunajiem ir jāsaprot divreiz divi likums

Aldis Ermanbriks savukārt situāciju komentēja: «Neviens jau nevar paskaidrot, kas tas ir – darīt visu pa jaunam. Neviens jau nav līdz šim bijis atraidīts no darīšanas, īpaši jaunā paaudze. Vienmēr notiek kaut kādi pārpratumi un savstarpējas nesaprašanās. 29. aprīlī bija sasaukta organizācijas pilnsapulce, bet tajā nebija kvoruma. Es pilnsapulcē pateicu tās dalībniekiem, ka faktiski mēs tagad varam pasludināt atkārtoto sapulci (kas gan arī nav juridiski pareizi). Teicu – sapulce notiks, ja jūs paši ar to esat mierā. Sūdzība bija. Ventspilnieki, paši pēc savas iniciatīvas, vēlēšanu rezultātu noprotestēja.

Tik tiešām, lieku roku uz sirds: es sabiedriskā kārtā strādāju nu jau 12 gadus, tāpēc nepatīkami ir tas, kā no manis atvadījās: vairs manis nebija ne jaunajā valdē, nekur… Sāku strādāt organizācijā, uzņēmos valdes priekšsēdētāja pienākumus tikai tāpēc, ka mani lūdza. Man valdes priekšsēdētāja amats dod tikai pūles nekā cita.

Faktiski vēl šodien Mednis nav Līvu savienības biedrs. Jaunieši it kā grib visu pa jaunam, bet divreiz divi likums arī viņiem ir jāsaprot. Zinu, ko J. Mednis sola piekrastes cilvēkiem, un, manuprāt, viņš blefo. Lai viņš pamazām ieiet organizācijā, nevis uzreiz par valdes priekšsēdētāju.

Uzņēmumu reģistrs Līvu savienības valdei ir paziņojis, ka visa šī lieta ir jāsakārto līdz 12. oktobrim.

Naudu organizācijas vajadzībām piesaista ar attīstības projektiem. Ja esmu personīgi dabūjis organizācijas vajadzībām tūkstošus no liela uzņēmēja, tad ari tikai caur fondu. Atskaitēs visas saņemtās summas parādās. Man pazīstamie cilvēki netic, ka esmu tāds idiots, kas tādā amatā ir visu laiku strādājis par velti. Ir sāpīgi, ka jāsaņem apvainojumi, pat nenoskaidrojot lietas apstākļus.

Divpadsmit gadi nav mazs laiks, un tad es tā visu atstāšu!? Daru šo sabiedrisko darbu tikai savu senču dēļ (mans vectēvs bija Līvu savienības valdē, tēvs un māte aktīvi darbojās piekrastes sabiedrībā).

Labi, gatavosim kādu, kas varētu būt manā vietā, bet tagad notiek loti daudz nepatiesību. Līdzko būs zinošs cilvēks, ko atstāt manā vietā, iešu, bet to, vai man vajag iet – to lems tauta.»

No laikraksta „Talsu Vēstis” 2007. gada 23. augusta numura.