Start page / Events / 2020

Nedrīkst aizmirst tos, kas kļuva par mums

Gundega Blumberga

29/05/2020

29. maijā noslēdzās lībiešu valodas nodarbības projektā “Tava klase”. To pavisam bija septiņas (29. maijā TV raidīja pat divas: Valts ar Mildu mācīja skaitļa vārdus un stāstīja par Lībiešu tautas namu Mazirbē, bet Valts ar Guntu, iepazīstinot ar lībiskajiem vietvārdiem, izstaigāja lībiešu Aizkraukli, Lielvārdi un Rīgu). Skaistu punktu uzlika Marijas Bērziņas un Ģirta Gailīša dziedātā “Pūgõ, tūļ”, latviski vispazīstamākā lībiešu dziesma ar nosaukumu “Pūt, vējiņi”.

Top lībiešu valodas stunda. Filmē Dāvids Ernštreits.
Foto: LU Lībiešu institūts

Jāatgādina, ka TV nodarbības veidoja Lībiešu institūta pētnieki, bet operatora pienākumi un montāžas darbi bija LTV žurnālista Dāvida Ernštreita ziņā. Turklāt nav lieki vēlreiz izteikt pateicību par sirdsdarbu, kas bija krietni dziļāks, saistošāks un bagātāks, nekā to piedāvāja ministrijas piešķirtais rāmis.

Top lībiešu valodas stunda. Valtu Ernštreitu un Mildu Dailidenaiti filmē Dāvids Ernštreits.
Foto: LU Lībiešu institūts

Tie, kas nodarbības nav skatījušies vai gribētu tikšanos ar lībiešu valodu atkārtot, to varēs darīt LU Lībiešu institūta Youtube kanālā, turklāt pilnās un titrētās versijas. Ar laiku – arī angliski tulkotas.

Top lībiešu valodas stunda. Valts Ernštreits un Gunta Kļava.
Foto: LU Lībiešu institūts

Neliegšos, ka uz mani visdziļāko iespaidu atstāja pēdējā nodarbībā Valta Ernštreita nolasītais Vitauta Ļūdēna astoņdesmitajos gados rakstītais dzejolis, kas nozīmīgs bija šķitis arī lībiešu kultūras darbiniekam Pēterim Dambergam, jo viņš to glabāja savos dokumentos. Patiesi, latvieši ir gatavi atzīt savos senčos sēļus, zemgaļus, latgaļus un ko tik vēl ne, bet lībieši – ai, viņi jau sen izmiruši!

 

Dziļi lībiešu pilsētas

smilšu krastā

ir kā kuģi, kuriem virs viļņiem

pat nav redzami masti.

 

Dziļi lībiešu vārdi

latvju vārdos grimuši,

vien daži

nenogrimuši.

 

Deva,

atdeva visu,

tāds bija laika gājums,

pašiem sev neko

neatstājot.

 

Var smaidīt,

skumt,

bet nedrīkst aizmirst

tos, kas nebija brāļi,

bet kļuva par mums.

 

Bronzas spirāle

savīta vijā –

ne vien zemgaļos, latgaļos, kuršos,

arī lībiešos

mēs bijām.