Start page / Events / 2012

Lībiešu gads: ieguvumi un pateicība palīgiem

Līvõ Kultūr sidām, Starptautiskā Lībiešu draugu biedrība

24/12/2011

2010. gada 15. decembrī Līvõ Kultūr sidām un Starptautiskā lībiešu draugu biedrība grāmatnīcā Satori izsludināja Starptautisko lībiešu valodas un kultūras gadu. Šogad tajā pašā dienā, vietā un pat laikā notika gada noslēguma pasākums.

Tas ir labs iemesls paraudzīties atpakaļ uz aizvadīto gadu un tā devumu. Kā atzīmēja pasākuma dalībnieki – lībiešu valodas un kultūras gada atbalstītāji un darītāji – akadēmiķis Saulvedis Cimermanis, Latvijas Universitātes profesore Dace Markus, Starptautiskās lībiešu draugu biedrības Latvijas nodaļas vadītāja rakstniece Nora Ikstena, Kultūras ministrijas vecākā referente Liega Piešiņa, Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts valodas politikas nodaļas vadītāja Zaiga Sneibe, Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis un projektu koordinatore Gunta Kļava –, gads parādīja, cik daudz var paveikt, ja ir skaidrs mērķis un ja dara, nevis runā par to, ko vajadzētu darīt.

Ieguvumi

Patiešām, aizvadītā gada veikums ir tāds, ar ko lepoties. Visa gada garumā bija vērojams iespaidīgs ar lībiešiem un lībiešu kultūru iepazīstinošu pasākumu klāsts – valodas dienas, izstādes, koncerti, konferences – Igaunijā, Latvijā, Somijā, Lietuvā, Francijā, Krievijā un citur. Taču svarīgākās ir šajā gadā radītās paliekošās lietas, kas turpina skanēt arī tad, kad izstādes ir noņemtas, stāsti izstāstīti, bet koncertu un konferenču runu skaņas līdz ar svētku noskaņu jau sen ir rimušas.

Šādas paliekošas lietas ir izdevumi, un šinī ziņā tik bagāta gada vēl nekad nav bijis un tik drīz vis nav arī gaidāms. Ir tapuši trīs izdevumi lībiešu valodā – 1930. gadu beigās sacerētā lībiešu ābece un lasāmgrāmata – pirmā grāmata tikai lībiešu valodā kopš 1942. gada – kuru ilustrējuši Latvijas (Kolkas un Pāles) un Igaunijas skolēni; lībiešiem veltīts lībiešu, latviešu, igauņu, somu un krievu dzejnieku dzejoļu krājums latviešu un lībiešu valodā „Kā iznirst lībieši”, kā arī lībiešu dzejas antoloģija „Es viltīgāks par tevi, menca!“, kas lībiešu un igauņu valodā iznākusi Igaunijā.

Latvijā dienas gaismu ieraudzījis buklets skolotājiem un skolēniem „Lībieši 44 atbildēs“, kura pirmā tirāža – 2000 eksemplāru – beigusies jau pirms tā prezentācijas, un monogrāfija “Lībiešu rakstu valoda”, kas vienlaikus kļuvusi par pirmo latviski publicēto lībiešu valodai veltīto monogrāfiju. Savukārt Igaunijā par lielāko šī gada izdevumu kļuva enciklopēdisks rakstu krājums „Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra“, kurš nākamgad, cerams, iznāks arī latviski. Šo krājumu papildina vēl viens gada rezultāts – dokumentālā filma par lībiešiem.

Atziņas

Pirmā – izrādās, ka ar pieticīgiem spēkiem, maziem cilvēku un naudas resursiem ir iespējams radīt kaut ko lielu un skaistu, piemēram, Starptautisko lībiešu valodas un kultūras gadu. Ideja par to 2010. gada nogalē dzima spontāni, un tādi paši izrādījušies arī daudzi gada pasākumi un izdevumi – bieži pārāk vēlu, lai paspētu sagaidīt lēmumus projektu konkursos, tālab vairākums darbu paveikts pašu spēkiem, bez atlīdzības. Tomēr vienlaikus esam sapratuši, ka labas ieceres vienmēr piepildās, un nekas nav neiespējams.

Otrā – jebkuras kopienas, tautas vai valsts pastāvēšanā īpaši svarīga loma ir konkurētspējīgai mūsdienu kultūrai. Mūsdienu pasaulē līdztekus valdošajai globalizācijas, tehnoloģiju attīstības un interneta socializācijas tendencei, kas liek mums atrasties daudz nepastarpinātākā kontaktā ar citiem pasaules iemītniekiem, novērojama arī otra – kultūras mantojuma aizvien pieaugošas popularitātes virzienā. Tā saglabāšanai un atdzīvināšanai tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība, taču vienlaikus bieži pienācīgi nenovērtēti paliek mūsdienu kultūras procesi.

Kultūras mantojums ir nepieciešams, jo tas liecina par kopienas, tautas, valsts saknēm un attiecībām ar pagātni, taču mūsdienu kultūras attīstība savukārt liecina par to attieksmi pret nākotni. Un kas gan cits ir mūsdienu kultūra, ja ne nākamais kultūras mantojums? Ja tas netop pašlaik, cilvēkiem pēc simt vai pat jau pēc dažiem desmitiem gadu vairs nebūs, kurp paraudzīties atpakaļ un nebūs cita saglabājama kultūras mantojuma kā vien tas, ar kuras saglabāšanu nodarbojas jau tagad. Varbūt tieši tāpēc svarīgākie šī gada pasākumi ir tie, kas saistīti ar lībiešu mūsdienu kultūras un tās tradīciju turpināšanu – dzejas krājums “Kā iznirst lībieši”, kurā atrodama triju mūsdienās lībiski rakstošo dzejnieku dzeja, vai Latvijā un Somijā notikušās lībiešu mākslinieku grupu izstādes –, jo tie iezīmē mūsu nepārtraukto kultūras procesu un tā tradīciju turpināšanos.

Un trešā – tik spēcīgs Latvijas morālais atbalsts kā šogad lībiešiem ir bijis varbūt tikai tūlīt pēc Atmodas pašā 1990. gadu sākumā. Daudzi gada pasākumi būtu palikuši nedarīti, ja nebūtu Latviešu valodas aģentūras, Kultūras ministrijas un daudzu citu pleca. Arī Latvijas Republikas prezidenta runa starptautiskajā zinātniskajā konferencē par lībiešiem skaidri to norāda. Bet galvenais ir tas, ka daudzviet Latvijā un citur jau top plāni arī nākamajiem gadiem, kas liecina par to, ka šogad sāktais turpināsies, un tieši tas arī bija starptautiskā lībiešu valodas un kultūras gada patiesais mērķis.

Pateicība

Lībiešu kultūras centrs un Starptautiskā lībiešu draugu biedrība no sirds pateicas visiem starptautiskā lībiešu valodas un kultūras gada palīgiem un atbalstītājiem gan Latvijā, gan Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Francijā, Lietuvā un Krievijā.

Latvijā mūsu draugi un palīgi 2011. gadā bija Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Igaunijas Republikas vēstniecība Latvijā, Kolkas pamatskola, Latviešu valodas aģentūra, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas vēstures muzejs, Latvijas Zinātņu akadēmija, Līvu centrs „Kuolka”, Pāles pamatskola, ¼ Satori, tipogrāfija „Dardedze hologrāfija”, Ventspils bibliotēka; muzikālie kolektīvi: lībiešu dziesmu ansamblis „Līvlist” un „Rāndalist”, Salaspils koris „Lōja”, kā arī Raimonds Tiguls un Kristīne Kārkle-Puriņa.

Mēs sakām paldies tiem, kas savu iespēju robežās darīju visu, lai īstenotu gada programmā paredzētos pasākumus, un tie ir: Andris Bērziņš, valsts prezidents, Kristīne Biezā, Saulvedis Cimermanis, Jānis Dambītis, Ina Druviete, Ausma Ernestovska, Zane Ernštreite, Ulla Frasere, Guntars Godiņš, Maima Grīnberga, Nora Ikstena, Ilze Jākobsone, Margita Kārnupe, Gunta Kļava, Mārtiņš Lablaiks, Liega Piešiņa, Aldis Pinkens, Irisa Priedīte, Una Sedleniece, Zoja Sīle, Jana Šakare, Baiba Šuvcāne, Jānis Valdmanis, Ēdruma Velde, Māra Vīgerte, Inita Vītola, Mārīte Zandberga, Dagmāra Ziemele.

Laimīgu jauno gadu!

Un nobeigumā – Starptautiskā lībiešu valodas un kultūras gada organizatoru kodols – Gundega Blumberga, Renāte Blumberga, Baiba Damberga, Valts Ernštreits, Tapio Mekeleinens, Mīna Norvika, Karls Pajusalu, Tūli Tuiska un Tīts Reins Vītso, novēl visiem laimīgu, pasākumiem, izdevumiem un panākumiem tikpat bagātu un radošu jauno gadu kā aizvadītais!