Livones.net
SVARĪGĀKIE NOTIKUMI NO 2000. LĪDZ 2005. GADAM
11/08/2006
Gundega Blumberga

2000.

1. janvārī stājas spēkā likums "Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Līvu (lībiešu) savienībai Līvõd Īt.

29. februārī Rīgas dome Filharmonijas skvēru pārdēvē par Līvu laukumu.

1. martā Kinogalerijas zālē notiek režisora Aivara Freimaņa jaunās filmas "Lībiešu mēles liegā ieskanēšanās nedēļu pirms pasaules gala" pirmizrāde.

4. aprīlī Kolkas lībiešu grupa organizē atvēršanas svētkus Lībiešu informācijas centra "Kūolka" jaunajām telpām.

Aprīļa nogalē lībiete Paulīne Kļaviņa Vaides Ozolniekos izveidoto sadzīves priekšmetu un darba rīku ekspozīciju uzdāvina Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam.

4. maijā 7. Saeimas deputāts Ilmārs Geige apbalvots ar Trīs Zvaigžņu ordeni kā viens no Augstākās Padomes deputātiem, kas 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas Neatkarības deklarāciju.

12.-14. maijā Somijā, Jervenpē, notiek trīsgadīgā kopprojekta salīdzinošajā folkloristikā "Somu, igauņu un līvu tautu tradīcijas - senais mantojums" noslēgums.

18. maijā sadarbībā ar Kolkas pagastu, galerija "Noktirne" Rīgā noorganizē četru lībiešu izcelsmes mākslinieču - Ritas Leles (glezniecība), Solveigas Lamsteres (tēlniecība), Baibas Dambergas (grafika) un Leldes Ozoliņas (grafika) kopēju izstādi Rāndakēļ (Krasta valoda).

Jūnijā "Lībiešu krasts" izdod krāšņi ilustrētu bukletu par Mazirbi. Fotogrāfs Jānis Mednis.

5.-9. jūlijā Rīgā notiek folkloras festivāls Baltica. Lībiešu tradicionālo kultūru festivālā pārstāv folkloras kopa "Skandinieki", lībiešu ansambļi "Līvlist" un "Kāndla".

Vasarā Kolkas lībiešu informācijas centrā "Kūolka" ir skatāma lībiešu izcelsmes mākslinieka Andreja Šulca 90 gadu jubilejai veltīta personālizstāde.

Rīgas Doma baznīcas pagalma arheoloģiskās izpētes pēdējā sezonā arheologi izrok ap tonnu smagu akmens galvu, kuru arheologi skopo vēstures liecību dēļ vērtē gan kā iespējamo lībiešu elku tēlu, gan kā XIX gadsimta viltojumu.

7.-13. augustā Tartu notiek 9. starptautiskais somugristu kongress, kurā piedalās arī plaša Latvijas somugristu kopa.

27. augustā Turaidā tiek atzīmēta Turaidas pils izpētes 25 gadu jubileja.

9.-10. septembrī Latvijā notiek Eiropas kultūras mantojuma dienas, kas veltītas Latvijas lauku ainavai. Eiropas kultūras mantojuma sarakstā ir iekļauta arī Mazirbes mācītājmuiža un Košraga ciems.

25. septembrī urnas ar ievērojamā igauņu folklorista, lībiešu drauga un pētnieka, Līvõd Īt goda biedra Oskara Loritsa un viņa sievas Karinas Ellenas pīšļiem tiek svinīgi pārbedītas Tērbatas Rādi kapos.

Oktobra sākumā Latvijas Rakstnieku savienības namā notiek Annas Žīgures grāmatas "Es stāstu par Latviju" prezentācija. Vienā sējumā apvienotas divas grāmatas "Tomēr tik tuvu" un "Latvijas zeme un debesis". Otrajā grāmatā ir nodaļa, kas veltīta lībiešiem - "Ko jūs izdarījāt ar lībiešiem".

10.-15. oktobrī Igaunijā notiek tradicionālās Radu tautu dienas, kurās lībiešus pārstāv Dambergu ģimenes ansamblis Kōla.

26. oktobrī Latviešu biedrības namā notiek Latviešu folkloras krātuves folklorista Alda Pūteļa priekšlasījums "Vai etniskie lībieši šodien dzīvo Ziemeļkurzemes piejūras joslā?"

No 8. līdz 11. novembrim Rīgas Latviešu biedrības namā notiek Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Bibliotekāru biedrības rīkotā starptautiskā konference "Latviešu grāmata un bibliotēka: 1525-2000". Par lībiešu grāmatniecību referātu nolasa LZA goda loceklis Tenu Karma.

9. un 10. novembrī Tērbatā Literatūras muzejā notiek zinātniska konference Oskara Loritsa piemiņai. Tallinā, Igaunijas Akadēmiskajā bibliotēkā izveidota Loritsam veltīta izstāde "Tauta. Ticējumi. Ticība. Vitalitāte."

Decembrī iznāk Kolkas pagasta kalendārs 2001. gadam lībiešu un valsts valodā.

10.-13. decembrī Helsinkos notiek III somugru kongress, kurā lībiešus pārstāv delegāti Aldis Ermanbriks, Julgī Stalte, Edgars Sīlis un novērotāji Ieva Ozoliņa, Baiba Šuvcāne un Dainis Stalts.

Decembra beigās iznāk LZA Vēstu 2000. gada 3./4. numurs, kurā publicēti 13 raksti par lībiešu kultūru, vēsturi un pētniecību.

2001.

Janvārī Helmi un Dainim Staltiem piešķir vienu no Lielās folkloras gada balvām 2000 - par tradicionālās kultūras dzīves organizēšanu.

18. janvārī mirusi Elfrīda Žagare (dzim Cerbaha, 1914), lībiešu valodas zinātāja.

1. martā Igaunijas vēstniecībā LU Moderno valodu fakultātes Somugru filoloģijas bakalauru programmas vadītājai Kersti Boiko pasniedz Baltās zvaigznes piektās klases ordeni.

11. martā pašvaldību vēlēšanās Rīgas Domē ievēlēti Helmi un Dainis Stalti.

13. martā valdība pieņem Slīteres nacionālā parka individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus.

28. martā atzīmē valsts īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas Lībiešu krasts 10 gadu jubileju.

Aprīlī Somijā iznāk Edgara Vālgamā (1912-2003) grāmata par lībiešu vēsturi un kultūru „Balto smilšu tauta".

18. aprīlī Bulduru Dārzkopības vidusskolā notiek Rīgas pirmiedzīvotājiem lībiešiem veltīta izstāde. Piedalās ansamblis Līvlist.

19.-21. aprīlī Rīgā notiek starptautiska konference „Mazās valodas XXI gadsimta Eiropā". Referātu par lībiešu valodu nolasa 7. Saeimas deputāts Ilmārs Geige.

28. aprīlī Mazirbē notiek Līvu savienības konference, par vecāko atkārtoti ievēl Aldi Ermanbriku.

1. maijā nomiris lībiešu senvēstures un senkultūras pētnieks, igauņu arheologs Ēvalds Tenisons.

4. maijā Latvijas vēstures muzejā atklāj izstādi „Lībieši senatnē".

18. un 19. maijā Staicelē notiek Latvijas Zinātņu akadēmijas un Staiceles pilsētas domes kopsēde „Staiceles novads un lībiešu kultūrvēstures jautājumi".

26. jūnijā 75 gadu jubileju svin ievērojamais igauņu valodnieks, lībiešu valodas pētnieks profesors Eduards Vēri.

Jūlijā Vidzemes Augstskolas rīkotajā Baltijas starptautiskajā vasaras skolā Valmierā klausītājiem piedāvā lībiešu valodas un kultūrvēstures kursu, ko vada Tīts Reins Vītso un Valts Ernštreits.

14. jūlijā Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā atzīmē lībiešu sētas 30 gadu jubileju. Svētku programmu sagatavojis Lībiešu kultūras centrs.

No 23. jūlija līdz 4. augustam Mazirbē notiek lībiešu bērnu un jauniešu vasaras nometne.

4. augustā Mazirbē notiek gadskārtējie Lībiešu svētki. Tautas namā notiek Zviedrijā izdotā Friča Dziesmas izdotā dzeju krājuma „Līvzeme" atvēršanas svētki. Mazirbes baznīcā apskatāma ekspozīcija par somu mācītāju Helli Kalervo Ervie, kas Kurzemes jūrmalā noturējis pirmos dievkalpojumus lībiešu valodā.

17.-19. augustā Rīgas 800 gadu jubilejas svinībās aktīvi piedalās ansamblis Līvlist, Skandinieki un Julgi Stalte.

26. augustā Turaidas muzejrezervāta rīkotajā Līvu dienā apmeklētājus gaida ziedu ugunskuri lībiešu senvietās.

2. septembrī mirusi lībiešu valodas un kultūras tradīciju zinātāja Paulīne Kļaviņa (dzim. Zēberga, 1918).

22. septembrī Krimuldā atklāj piemiņas zīmi Kaupo.

12. oktobrī Līvu savienības Ventspils grupas biedri un ansambļa Kāndla dalībnieki Ventspils Meža kapos godina ilggadējo lībiešu valodas skolotāju Mārtiņu Lepsti 120 gadu jubilejā.

8. decembrī Rīgā, Mūzikas akadēmijas telpās, atzīmē laikraksta Līvli pirmā numura iznākšanas 70. gadskārtu. Pirmais numurs iznāca 1931. gada 23. decembrī.

2002.

25. janvārī lībiešu kultūrvēsturiskais centrs Kūolka atzīmē Nīderlandes karalienes Julianas fonda atbalstītā projekta pirmā posma noslēgumu. Izremontētas centra telpas, iekārtota izstāžu zāle un datortelpa.

1. martā Ventspils muzejā atklāj plašu izstādi no Latvijas vēstures muzeja krājumiem "Lībieši senatnē".

10. martā lībieši dziesmu ansamblis Līvlist atzīmē 30 gadu darba jubileju. Rīgā, Ave Sol zālē, tiek rādīts uzvedums "Lībiešu kāzu spēles 19. gadsimtā".

20. martā Latvijas vēstniecībā Igaunijā iepazīstina ar lībiešu tekstu kompaktiskiem (23 diski, 70 stundu ieraksti). CD tapuši Latvijas vēstniecības un Igaunijas Valodas institūta sadarbībā. 12. aprīlī tos kā dāvinājumu saņem Latvijas Nacionālā bibliotēka. Kopumā paredzēts ierakstīt 75 diskus.

20. aprīlī Mazirbē notiek ikgadējā Līvu savienības konference.

28. aprīlī 30 gadu darba jubileju ar svētku koncertu "Jūras mātes stāsts lībiešu dziesmās un melodijās" atzīmē lībiešu un igauņu dziesmu draugu kopa Kāndla.

Aprīlī mēnešraksta Karogs numurs veltīts lībiešu tēmai. Materiālu kopu sagatavojis Lībiešu kultūras centrs.

7. maijā nomirusi lībiešu dziesmu un tradīciju zinātāja košradzniece Helēna Ozolzīle.

Maija vidū lībiešu kultūrvēsturiskajā centrā Kūolka atklāj fotoizstādi "Lībieši Brazīlijā".

18.-21. maijā Spānijā viesojas folkloras kopa Skandinieki, kas pārstāv lībiešu un latviešu kultūru ES valstu un kandidātvalstu kultūras dienās.

3. jūnijā Naturalizācijas pārvaldē notiek paplašināta mērķprogrammas "Lībieši Latvijā" vadības padomes sēde.

Jūnija beigās iznāk buklets latviešu un angļu valodā "Uz līvu zemi Kolkā".

13. jūlijā Rīgā atzīmē dzejnieka Harija Skujas 75 gadu jubileju. Dzejnieks savācis pamatmateriālus lībiešu dzejas antoloģijas veidošanai.

No 24. jūlija līdz 3. augustam Mazirbē notiek lībiešu bērnu un jauniešu vasaras nometne, tajā ir 49 dalībnieki.

3. augustā Mazirbē notiek gadskārtējie Lībiešu svētki. Tautas nama zālē atklāta Ulda brieža fotogrāfiju un Valda Kaprāļa gleznu izstāde, kā arī lībietes Lizetes Švanenbergas simtgadei veltīta izstāde. Atklāj Valdas Marijas Šuvcānes grāmatu "Lībiešu ciems, kura vairs nav".

24. augustā Lūžņas kapos notiek Lizetes Švanenbergas 100 gadu atcerei veltīts piemiņas brīdis.

24. augustā Miķeļtorņa bijušajā skolā atzīmē Pizes ciema 500 gadu jubileju.

23.-25. augustā Turaidas muzejrezervātā notiek tradicionālās Vidzemes līvu dienas.

21. septembrī Rīgā, Zaķusalā, atzīmē Baltu vienotības dienu. Lībiešus pārstāv jauniešu ansamblis Kalā jeng un Julgī Stalte, folkloras kopa Skandinieki un Staltu ģimene.

17. oktobrī 75 gadu jubileju atzīmē ilggadējā ansambļa Kāndla vadītāja Austra Čepeļevska.

31. oktobrī Lielo folkloras gada balvu par mūža ieguldījumu saņem Valda Šuvcāne.

2. novembrī ventspilnieki atsāk lībiešu valodas nodarbības.

20. novembrī doktora disertāciju "Etnogrāfiskie materiāli par lībiešiem Somijas avotu krātuvēs"aizstāv Renāte Blumberga.

Decembrī sāk izsūtīt elektronisko avīzi "Lībiešu Krasta Vēstis".

2003.

9. janvārī salonā Vecrīga, Rīgā, atklāj fotogrāfa Ulda Brieža izstādi "Līvu krasts".

17. februārī Latvijas Kara muzejā atklāj izstādi "Lībiešu tautas kultūra. Fotogrāfijas no Kurzemes lībiešu ciemiem 1902.-1927.". To veidojusi Somijas Muzeju pārvalde kopā ar Somijas vēstniecību. 141 fotogrāfija ir dāvinājums Līvu savienībai.

15. martā Rīgā, Mencendorfa namā, notiek Līvu savienības organizētā Līvu diena.

29. martā Lībiešu tautas namā Mazirbē Līvu savienības Kolkas un Mazirbes grupas biedri godina savas savienības dibinātājus.

2. aprīlī Rīgas Latviešu biedrības namā atzīmē Līvu savienības 80 gadu jubileju. Izdota ilustrēta brošūra latviešu, lībiešu un angļu valodā "Līvõd Īt 80".

9. aprīlī Ventspilī, Livonijas pilī, atklāj izstādi "Lībiešu tautas kultūra. Fotogrāfijas no Kurzemes lībiešu ciemiem 1902.-1927." Vienlaikus notiek V. Šuvcānes grāmats "Lībiešu ciems, kura vairs nav" otrā laidiena prezentācija.

26. aprīlī Mazirbē notiek Līvu savienības konference, uz kuru ieradušies 38 delegāti. Par savienības priekšsēdētāju atkārtoti ievēl Aldi Ermanbriku.

8. maijā Rīgā, Stacijas laukumā, starptautiskā folkmūzikas atklāšanas koncertā piedalās ansamblis Līvlist.

18. maijā Bolderājas baznīcā notiek muzikologa un Līvlist ilggadējā muzikālā vadītāja Dzintara Kļaviņa 75 gadu jubilejas svinības. Tajā pirmatskaņoja Dz. Kļaviņa sacerēto "Lībiešu mesu".

Jūnijā iznāk Georga Dovgjallo sastādīts tautasdziesmu krājums "Dziesmu svētki klāt", kurā iekļauta astoņu lībiešu tautasdziesmu kopa.

No 30. jūnija līdz 6. jūlijam notiek XXIII Vispārējie dziesmu svētki, kuros aktīvi piedalās ansamblis Līvlist. 5. jūlijā Brīvdabas muzejā notiek Valdas Šuvcānes sastādītās izlases "Lībiešu folklora" atvēršanas svētki.

10. jūlijā Rīgā, Līvu laukumā, atklāj tēlnieka Ģirta Burvja izkalto akmens galvu, kas veidota pēc Doma baznīcas dārzā 2000. gadā izraktās akmens galvas parauga. Arheologi to novērtējuši gan kā iespējamo lībiešu elku tēlu, gan kā XIX gs. viltojumu.

2. augustā Mazirbē notiek Lībiešu svētki. Notiek komponista Valta Pūces skaņdarba "Teika par Kolkasragu" (Pētera Damberga vārdi) pirmatskaņojums, ko izpildīja Doma zēnu koris un Julgī Stalte. Notiek grāmatas "Lībiešu folklora" atvēršana un Baibas Dambergas izstādes "Vārti" atklāšana.

2. augustā pie lībiešiem nonāk Somijas Bībeles tulkošanas institūta izdotā grāmata "Lūotõks sõnād", kurā ievietoti 26 psalmi no Vecās derības. Tulkojis Juha Lasi Tasts.

Augustā iznāk žurnāla „LZA Vēstis" 5.-6. numurs, kurā vairums rakstu ir veltīti Rietumvidzemes lībiskajiem apvidiem.

23. augustā Pāles novadpētniecības muzejā atklāj izstādi „Mēs - Vidzemes lībiešu pēcteči". To veidojusi muzeja vadītāja Rasma Noriņa.

23. augustā ar grāmatas „Turaidas pils" atvēršanu Turaidas muzejrezervātā 90. dzimšanas dienā godina arheologu Jāni Graudoni.

5.-6. septembrī LZA Letonikas pētījumu 30. sēde veltīta Rietumvidzemes lībisko apvidu kultūrvēsturei. Tā notiek Limbažos.

7. oktobrī Ziemeļu ministru padomes informācijas birojā atklāj fotoizstādes „Hamsuna takas sāmu zemē" (norvēģu fotogrāfs Bjorns Ēriks Ulsens) un „Līvu krasts - neredzamā pasaule" (fotogrāfs Jānis Mednis).

25. oktobrī Rīgas Latviešu biedrības 135 gadu jubilejas svinīgās sēdes laikā pirmo A. Krastkalna prēmiju saņem lībiešu kultūrvēsturniece Valda Šuvcāne par grāmatu „Lībiešu ciems, kura vairs nav".

Novembrī Pori, Somijā, notiek Baibas Dambergas personālizstāde.

11. novembrī Rīgā folkloras kopa Skandinieki svin jaunā kompaktdiska „Dzied un spēlē Skandinieki" iznākšanu.

18. novembrī Mazirbē svin Lībiešu karoga svētkus. Līvu savienība sadarbībā ar „Lībiešu krastu" izdevusi lībiešu dziesmu krājumiņu Plagā loul. Tiek atvērta kasete „Kāzas jūrā" - Valdas Šuvcānes lasītas lībiešu pasakas, teikas, nostāsti, sakāmvārdi, tautasdziesmas.

Decembra sākumā lībiešu kultūrvēsturiskajā centrā Kūolka atklāj lībiešu gleznotājas Zelmas Beltes 16 gleznu izstādi.

21. decembrī Rīgas Latviešu biedrības namā Lielās folkloras gada balvas saņem Rasma Noriņa, Pāles novadpētniecības muzeja vadītāja, par ekspozīcijas „Mēs - Vidzemes lībiešu pēcteči" izveidošanu un Rīgas skaņu ierakstu studija un Aldis Ermanbriks par CD „Dzied un spēlē Skandinieki".

22. decembrī Košragā atklāj mājvārdu un norādes zīmes.

24. decembrī izdots Ministru kabineta rīkojums nr. 811 „Par valsts īpaši aizsargājamās lībiešu kultūrvēsturiskās teritorijas Līvõd rānda direkcijas reorganizāciju". Rīkojums noteic, ka direkcija tiek pievienota Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam un tas ir direkcijas funkciju, tiesību un saistību pārņēmējs.

2004.

6. janvārī no Īti baznīcas Somijā pēdējā gaitā izvadīts lībiešu kultūras darbinieks mācītājs Edgars Vālgamā (1912-2003).

2. februārī beidz pastāvēt valsts īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija Līvõd rānda (Lībiešu krasts).

22. februārī Līvu savienības Ventspils nodaļa atzīmē 15. dzimšanas dienu.

Februārī Helsinkos, Baltijas kultūras centrā, skatāma Baibas Dambergas personālizstāde.

18. martā Oulu, Somijā, Renāte Blumberga nolasa referātu „Lībieši - kas viņi ir?".

23. martā Ventspils lībiešu grupa nodibina ansambli Rāndalist, vadītāja A. Jansone-Grīnberga.

Aprīlī iznāk kompaktdisks „Kāzas jūrā", kurā lībiešu pasakas, teikas un citus folkloras materiālus ierunājusi Valda Šuvcāne.

3. aprīlī Tartu universitātē notiek starptautiskās Lībiešu draugu biedrības rīkots seminārs „Radu tautu kustība un lībiešu valodas pētīšana". Referātu „Tartu Akadēmiskais radu tautu klubs un lībieši" nolasa Dr. hist. Renāte Blumberga.

7. aprīlī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietu sekretariātā (ĪUMSILS) darbu sāk Lībiešu (līvu) nodaļa: nodaļas vadītāja Baiba Šuvcāne, vecākās referentes Maija Rēriha un Lilita Kalnāja.

16. aprīlī Līvõ kultūr sidām Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lībiešu sētā ar tradicionālo pavasara talku atzīmē 10 gadu darba jubileju. Tiek atklāta etnogrāfisko un sadzīves priekšmetu ekspozīcija, ko veido lībiešu tradīciju un valodas zinātājas Paulīnes Kļaviņas dāvinājums muzejam. Ar priekšlasījumiem piedalās S. Cimermanis, T. Karma un R. Blumberga.

1. maijā Lībiešu tautas namā Mazirbē notiek ikgadējā Līvu savienības konference, kas nobalso par Dundagas grupas (15 biedri) izveidi.

18. maijā Talsu novada muzejā notiek konference un izstādes „Lībiskais līdzās" atklāšana.

28. jūnijā ĪUMSILS notiek lībiešu sabiedrisko organizāciju un aktīvistu sanāksme, kas nolemj izveidot darba grupu valsts ilgtermiņa mērķprogrammas „Lībieši Latvijā" aktualizēšanai.

18. jūlijā 15 gadu darba jubileju atzīmē Līvu savienības Kolkas grupa. Tajā ir 68 biedri.

18. jūlijā Staicelē atklāj tēlnieku Zigrīdas un Jura Rapas veidoto pieminekli - robežzīmi Eesti-Līvõmō-Latvija (arhitekts Uldis Kurzemnieks, metālkalējs Oļegs Pavārs).

No 23. jūlija līdz 6. augustam Mazirbē notiek lībiešu izcelsmes bērnu un jauniešu nometne, piedalās 30 bērnu.

6. augustā Miķeļtornī notiek Erenštreitu-Ernštreitu dzimtas saiets, ieradušies ap 60 dzimtas pārstāvju.

7. augustā Mazirbē notiek Lībiešu svētki. Tautas namā iekārtota izstāde „Līvu zīmes", ansamblis Līvlist iepazīstina ar jauno kompaktdisku.

15.-19. augustā Tallinā notiek IV pasaules somugru tautu kongress „Jaunatne - mūsu nākotne". Līvu savienību kongresā pārstāv A. Ermanbriks, I. Ozoliņa un A. Ernestovska.

29. augustā Turaidas muzejrezervāta rīkotajā Līvu dienā ir iespēja apskatīt topošo Līvu namu.

29. augustā 98 gadu vecumā Stokholmā miris rakstnieks, publicists, fotogrāfs, dzeju krājuma „Līvzeme" autors Fricis Dziesma.

Augustā radioraidījumu „Izstaigāju līvu zemi" sāk vadīt žurnāliste Ligita Meķe.

1. oktobrī sāk īstenot Sabiedrības integrācijas fonda ES PHARE grantu programmas „Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā" līdzfinansēto projektu „Līvu kultūrvides elementu kopšana Ziemeļkurzemes amatniecībā un ainavā" (Dundagas pagasta padome, Līvu savienība, s/o Agenda-21 centrs). To paredzēts pabeigt 2005. gada 31. maijā.

4. oktobrī Rīgā atsākas lībiešu valodas nodarbības, vada Zoja Sīle.

12.-16. oktobrī Igaunījā Radu tautu dienās piedalās Dambergu ģimenes ansamblis Kōla.

25. oktobrī par ĪUMSILS Lībiešu (līvu) nodaļas vadītāju sāk strādāt Vija Virtmane.

29.-30. oktobrī sākas Līvõ kultūr sidām organizētais seminārs lībiešu valodas un kultūrvēstures pasniedzējiem. Nodarbības vada Dr. hist. Renāte Blumberga un Tartu universitātes doktorants Valts Ernštreits.

9. novembrī Ministru kabinets apstiprinājis ĪUMSILS pieprasīto finansējumu (10 000 latu) Lībiešu tautas nama remontam.

12. novembrī notiek valsts ilgtermiņa mērķprogrammas „Lībieši Latvijā" pirmā vadības padomes sēde.

16. novembrī Rīgā notiek ansambļa Līvlist veidotā tematiskā pēcpusdiena „Gadskārtu svinēšana un lībiešu teikas un nostāsti".

18. novembrī Lībiešu tautas namā Mazirbē atzīmē Lībiešu karoga svētkus. Ieradušies visu Līvu savienības grupu pārstāvji.

No maija līdz decembrim klubs Skandinieki reizi mēnesī iepazīstina ar latviešu un lībiešu tradīcijām programmā „Senču ziņas".

2005.

10. janvārī ĪUMSILS Lībiešu nodaļas telpās atsākas regulāras lībiešu valodas nodarbības, kuras notiek katru pirmdienu. Darbojas divas grupas: iesācēju un ar priekšzināšanām. Nodarbības vada Zoja Sīle.

4. februārī nodibina Līvu savienības Staiceles grupu (27 dalībnieki), par grupas vadītāju ievēl Indru Jaunzemi, par vietnieci - Ainu Bergu.

5. februārī Līvu savienība Mazirbē organizē tautas nama apkārtnes sakopšanas talku. 5. februārī Dundagā notiek kopprojekta „Līvu kultūrvides elementu kopšana Ziemeļkurzemes amatniecībā un ainavā" seminārs „Lībiešu ciemu kultūrvēsturiskā ainava. Lībiešu jūrmalā XIX un XX gs. sākumā lietotās mēbeles". Semināru vada Zoja un Edgars Sīļi.

16. februārī notiek seminārs par lībiešu un krievu tradīcijām Meteņu svinēšanā. Priekšlasījumu par lībiešu tradīcijām sniedz Julgī Stalte, krievu - Olga Dergunova.

18. februārī notiek Līvu savienības valdes sēde, kurā atzīmē savienības statūtu reģistrācijas gadadienu (1923).

27. februārī notiek Līvu savienības Ventspils grupas gadskārtējā sanāksme.

4.-5. martā Lībiešu tautas namā Mazirbē Līvu savienība un starpetniskā sabiedriskā organizācija „Jaunība. Tradīcijas. Mūžība" rīko pasākumu „Gadskārtu paražas: kopīgais un atšķirīgais".

10. martā Līvu savienība Rojas zvejniecības muzejā atklāj Somijas muzeju pārvaldes dāvāto fotoizstādi „Lībiešu tautas kultūra. Fotogrāfijas no Kurzemes lībiešu ciemiem 1902.-1927. gadā".

20. martā Pāles kultūras namā notiek ansambļa "Līvlist" koncerts.

21. martā ĪUMSILS Lībiešu (līvu) lietu nodaļa prezentē 2004. gada pārskatu. To izsniedz vadības padomes locekļiem un Līvu savienības grupu vadītājiem.

24. martā notiek Līvu savienības Kolkas grupas gadskārtējā sanāksme.

30. aprīlī Mazirbē notiek Līvu savienības konference. Savienības valdē ievēlēti: Aldis Ermanbriks (priekšsēdētājs), Dainis Stalts (priekšsēdētāja vietnieks), Ausma Ernestovska, Gundars Bertholds, Mārtiņš Lepste. Indra Jaunzeme, Visvaldis Feldmanis, Dāvis Stalts un Marika Baļķīte. Konferencē notika ĪUMSILS izdotās Lībiešu gadagrāmatas atklāšanas svētki.

13. maijā Tartu universitātē notiek lībiešu normatīvās valodas jautājumiem veltīta konference, kuru organizēja Līvõ kultūr sidām, Starptautiskā lībiešu draugu biedrība un Tartu universitāte. Konferencē piedalījās lībiešu valodas speciālisti profesori S. Suhonens, T. R. Vītso un K. Pajusalu. No Latvijas konferencē piedalījās T. Karma, V. Ernštreits un Ē. Krautmane.

14. maijā Dundagā notiek Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā Dundagas pagasta un Līvu savienības kopprojekta „Līvu amatniecība un kultūrvides veidošana" noslēguma pasākums ar gadatirgu Dundagas pils pagalmā. Koncertē Rīgas lībiešu ansamblis „Līvlist".

14. maijā Rīgā, Latviešu biedrības namā, notiek lībiešu izcelsmes mākslinieka Andreja Šulca 95 gadu jubilejas svinības un viņa gleznu izstādes atvēršana. Demonstrē fragmentus no režisora Rodrigo Rikarda jaunās dokumentālās filmas „Līvs ar otu", kas veltīta Andrejam Šulcam.

17. maijā miris Tartu universitātes profesors, lībiešu valodas pētnieks Eduards Vēri. Pēdējā gaitā no Tartu universitātes izvadīts 20. maijā.

29. maijā Ventspilī Piejūras brīvdabas muzejā notiek lībiešu valodas mācību kursu noslēguma pasākums un lībietes Ernas Vanagas 80 gadu jubilejas svinības.

2. jūnijā Rīgas domē notiek Baltijas kultūras centra organizētā līvu bērnu diena. Pasākumu vada Julgī Stalte.

6. jūnijā Mazirbē ierodas japāņu fotomākslinieks Juki Nakamura un trīs mēnešu garumā veido fotostāstu par lībiešiem Kurzemes krastā.

9. jūnijā Krimuldas baznīcā notiek LU Latvijas vēstures institūta, Turaidas muzejrezervāta, Krimuldas ev. lut. draudzes organizētā zinātniskā konference „Kristietības ienākšana Līvzemē", kas veltīta Krimuldas baznīcas astoņsimtgadei. Nolasīti referāti par Baltijas kristianizāciju, lībiešu sabiedrību 12.-13. gs. sākumā, arheoloģiskām liecībām Turaidas apkaimē u. c. Atvērta Ārija Geikina grāmata „Vēstījums par lībiešu kuningu Kaupo".

11. jūnijā Mazirbē, Lībiešu tautas namā, atklāj Somijas muzejpārvaldes dāvāto fotoizstādi „ Lībiešu tautas kultūra. Fotogrāfijas no Kurzemes lībiešu ciemiem 1902 - 1927.g.".

Valodas runātāju nometnes kopbilde (Zane Ernštreite)No 7. līdz 10. jūlijam Mazirbē, Zembahu mājās, notiek lībiešu valodas runātāju nometne. To rīko Lībiešu kultūras centrs sadarbībā ar Tartu universitāti. Nometnē lībiešu valodas zināšanas papildina 12 dalībnieki no Igaunijas un Latvijas.

29.-31.jūlijā Krimuldas baznīcā notiek baznīcas 800 gadiem veltītas svinības. Noslēguma dievkalpojumā Somijas Lemi draudzes mācītājs Lauri Vālgamā skaitīja tēvreizi lībiešu valodā.

 

No 29. jūlija līdz 6. augustam Mazirbē notiek lībiešu bērnu un jauniešu jaunrades nometne Mierlinkizt. Piedalās 50 bērni un 20 pedagogi.

Augusta sākumā Renāte Blumberga Dzimtās valodas biedrības (Emakeele Selts) arhīvā, kas atrodas Igaunijas valsts arhīvā (Eesti Riigiarhiiv) Tallinā, atrod lībiešu dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Kārļa Staltes sarakstītās lībiešu ābeces un sākuma lasāmgrāmatas „Ābēd ja īrgandõks lugdõbrāntõz" manuskriptu..

6. augustā Mazirbē notiek gadskārtējie Lībiešu svētki. Lībiešu tautas namā notiek Rodrigo Rikarda dokumentālās filmas "Līvs ar otu - Andrejs Šulcs" pirmizrāde, Zojas Sīles sarakstītās lībiešu valodas ābeces, kā arī Līvu savienības izdotā un Valdas Marijas Šuvcānes ierunātā kompaktdiska „Latviešu -lībiešu sarunvārdnīca" prezentācija. Kultūrvēsturnieks Juris Urtāns atklāj fotoizstādi „Līvu krasts no putna lidojuma".

No 25.augusta līdz 3.septembrim Lībiešu krastā notiek Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskās studentu organizācijas BEST - Riga organizētais un Līvu savienības atbalstītais kultūras apmaiņas projekts ar studentiem no Portugāles, Norvēģijas un Latvijas „Trīs ostas, trīs daļas, trīs sirdis".

28. augustā Siguldā, Sateseles pilskalnā, notiek Turaidas muzejrezervāta organizētā Līvu diena, kuras dalībnieki varēja iepazīties ar izstādi „Sateseles pilskalna stāsts" un noklausīties izrakumu vadītāja

dr. hist. Gunta Zemīša stāstījumu par Sateseles pilskalna vēsturi un izpēti.

No septembra atsākas regulārie lībiešu valodas kursi. Darbojas divas grupas, vada Ērika Krautmane.

10. septembrī Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lībiešu sētā notiek Lībiešu dzejas diena. Lībiešu kultūras centra rīkotais pasākums ir pirmais, kas notika abās Latvijas pamatiedzīvotāju valodās - lībiešu un latviešu.

7. oktobrī grāmatu namā Valters un Rapa notiek Lībiešu diena. Interesenti tiekas ar grāmatas „Lībiešu valodas ābece" autori Zoju Sīli, muzicē ansamblis Līvlist.

22. oktobrī sākas pirmie Lībiešu kultūras centra rīkotie lībiešu valodas runātāju kursi. Nodarbības notiek reizi mēnesī sestdienās, un tās vada Tartu universitātes doktorants Valts Ernštreits. Zināšanas papildina 10 lībiešu valodas runātāji.

24.-25. oktobrī Letonikas 1. kongresā nolasīti vairāki ar lībiešu tematiku saistīti referāti. To skaitā: dr. hist. Renāte Blumberga „Ziņas par lībiešiem Igaunijas avotu krātuvēs", dr. habil. philol. Ojārs Bušs „Somugrismi Latvijas toponīmijā", Rasma Noriņa „Sabiedrības integrācijas procesa izzināšanas iezpējas pēc Rietumvidzemes draudžu 19.-20. gs. dokumentiem.

1. novembrī Staicelē pirmo reizi sākas lībiešu valodas kursi, ko vada Ērika Krautmane. Iesācēju grupā piedalās no 10-15 jauniešu.

2. novembrī Turku pēc smagas slimības nomiris Starptautiskās lībiešu draugu biedrības priekšsēdētāja vietnieks, Turku zviedru universitātes „Åbo Akademi" emeritētais somu valodas un literatūras profesors Mauno Koski (dz. 1930. gada 21. martā Raisio). Mauno Koski pēdējā gaitā izvadīja 20. novembrī. Pateicoties par materiālo atbalstu lībiešu dzejas antoloģijas „Es viltīgāks par tevi, menca" izdošanā, atvadvārdus profesoram sūtīja arī Lībiešu kultūras centrs.

8. novembrī Helsinku universitātē lekciju ciklā „Vārds Baltijas jūras somiem. Desmit skatupunkti uz identitāti" Renāte Blumberga nolasa referātu „Lībieši un viņu etniskā identitāte". Lekciju ciklu rīko organizācija Tuglas-seura.

16. novembrī Tallinā, Igauņu valodas institūtā, Radu tautu klubā (Hõimuklubi), Renāte Blumberga nolasa referātu „Lībieši un viņu etniskā identitāte". Pasākums veltīts lībiešu karoga dienai, un to rīko organizācija Fenno-Ugria un Starptautiskā lībiešu draugu biedrība.

11. novembrī Mazirbē Lībiešu tautas namā darbu sāk audēju amatu prasmju darbnīca. Nodarbības 2 reizes nedēļā vada meistare Ausma Goldberga no Dundagas, materiālus sagādā Līvu savienība.

18. novembrī Mazirbē, Lībiešu tautas namā, notiek tradicionālie karoga svētki. Piedalās savienības grupu biedri no Rīgas, Dundagas, Kolkas un Ventspils. Koncertu sniedz Kolkas mūzikas skolas koklētāju ansamblis un pagasta lībiešu sieviešu ansamblis Laula.

26/03
1943. gada 26. martā dzimis dzejnieks, dramaturgs un režisors Uldis Krasts.
26/03
1994. gada 26. martā nodibināts Līvõ kultūr sidām (Lībiešu kultūras centrs).
27/03
1999. gada 27. martā Staicelē atklāts Metsepoles novada lībiešu informācijas centrs un muzejs „Pivālind”.
27/03
1999. gada 27. martā atvērta Valta Ernštreita Lībiešu – latviešu un latviešu – lībiešu vārdnīca.
28/03
1749. gada 28. martā dzimis Rūjienas draudzes mācītājs Gustavs Bergmanis (miris 1814. gadā), kas publicējis pirmo garīgo tekstu lībiešu valodā.
30/03
1805. gada 30. martā dzimis A. J. Šēgrēna darba turpinātājs lībiešu valodas pētīšanā akadēmiķis Ferdinands Johans Vīdemanis (miris 1887. gadā).
31/03
1877. gada 31. martā dzimusi lībiešu folkloras teicēja Kristīne Demberga-Ozolzīle (mirusi 1962. gadā).