Livones.net
SVARĪGĀKAIS LĪBIEŠU VĒSTURĒ LĪDZ 1899. GADAM
09/06/2006

10. gs. - 13. gs.

Šajā laikā strauji palielinās apdzīvotības blīvums Daugavas un Gaujas lejteces apgabalos, par to īpaši liecina lībiešu pieminekļu parādīšanās īpaši Daugavas labajā krastā starp Rīgu un Aizkraukli, bet Gaujas baseinā - Siguldas un Turaidas apvidū.

Ap 1113. gadu

Lībiešu esamību apliecina Krievzemes hronika "Pagājušo laiku stāsts", kas radusies ap 1113. gadu, izmantojot Kijevas Pečoru klosterī 1093. gadā sastādīto Pirmhroniku u. c. avotus. „Pagājušo laiku stāstā" minēti zemgaļi, kurši, latgaļi un lībieši un katrai tautai bijusi sava valoda.

1184.

Zēgebergas klostera (Holšteinā, Vāczemē) priesteris Meinards kopā ar vācu tirgotājiem ierodas Latvijā un sāk lībiešiem Ikšķilē sludināt kristīgo (katoļu) ticību, kā arī uzceļ tur baznīcu.

1185.

Gotlandes akmeņkaļi ceļ mūra pili Ikšķilē un Mārtiņsalā.

1186.

Brēmenes arhibīskaps iesvēta Meinardu par Ikšķiles bīskapu.

1190.

Cisteriešu priesteris Teodorihs sludina kristīgo ticību Turaidas lībiešiem.

1191.

Gaujas lībiešu vecākais pieņem kristīgo ticību, iegūstot vārdu Jēkabs (Kaupo).

1196.

Mirst pirmais Ikšķiles bīskaps Meinards, kurš 1186. gadā bija kļuvis par pirmo bīskapu lībiešu zemē. Par Ikšķiles bīskapu tiek iesvētīts Bertolds.

1198.

Pirmo reizi rakstītos avotos minēts Rīgas vārds.

Pāvests Inocents III izdod pavēli, ka pie kristīgās ticības atgrieztajiem Livonijas iedzīvotājiem jāmāca tēvreize, grēku sūdzēšana un ticības apliecība.

Kaujā pie Rīgas kalna lībietis Imauts nonāvē bīskapu Bertoldu.

1199.

Par Ikšķiles bīskapu Brēmenes arhibīskaps iesvēta Albertu no Bukshēvdenu dzimtas (ap 1165.-1229.), kura vadībā notiek lībiešu, senlatviešu un igauņu zemju iekarošana.

Bīskaps Alberts dabū pāvesta Inocenta III krustakaru bullu pret Livonijas barbariem. Pāvests pielīdzina krustakarus Livonijā krustakariem Svētajā Zemē.

1201.

Vācieši Daugavas ietekas tuvumā dibina tirdzniecības atbalsta punktu Rīga. Bīskaps Alberts no Ikšķiles uz Rīgu pārceļ savu rezidenci.

1202.

Ar Livonijas bīskapa Alberta piekrišanu Turaidas priesteris Teodorihs dibina garīgu bruņinieku ordeni, kas pazīstams ar nosaukumu Zobenbrāļu ordenis.

Kaupo Romā (Turaidas muzejrezervāta izdota atklātne.)1203.

Notiek Kaupo ceļojums uz Romu pie pāvesta Inocenta III.

1204.

Kaupo atgriežas no Romas.

1206.

Notiek lībiešu sacelšanās Salā (Mārtiņsalā). Kaujā nogalina lībiešu vadoni Ako.

1208.

Inocents III ziņo, ka katoļticībai pievērsti visi lībieši, idumieši, Cēsu vendi un puse latgaļu.

1210.

Pāvests Inocents III apstiprina lībiešu zemes sadalīšanu starp Rīgas bīskapu un Zobenbrāļu ordeni attiecībā 2:1.

1212.

Latgaļi un lībieši saceļas pret savas zemes iekarotājiem.

1214.

Indriķa Livonijas hronikā minēta Turaidas mūra pils.

1215.

Pāvests Inocents III 12. ekumēniskajā (4. Laterāna) koncilā lībiešu zemi, ko bīskaps Alberts jau 1201. g. bija veltījis Dievmātei Marijai, atzīst oficiāli par Mātes zemi (terra matris), ko, tāpat kā Dēla zemi (terra filii) Jeruzalēmi, allaž centīšoties "atbalstīt ar savas tēvišķās gādības pūliņiem". Apzīmējums Māras zeme vēl mūsdienās tiek lietots kā poētisms.

1217.

Kaujā aiz Vilandes viens no Gaujas lībiešu vecākajiem Kaupo, cīnoties vācu iekarotāju karaspēka rindās pret igauņiem, gūst smagu ievainojumu un mirst.

1220.

Padebornas bīskaps Olivers saraksta "Svētās zemes vēsturi", kurā aprakstīta lībiešu, igauņu un prūšu pagāniskā ticība.

1225.

Pāvests Honorijs III (1216-1227) izdod jaunkristītajiem lībiešiem un prūšiem brīvības grāmatu: "Tādēļ, ka jūs esat aicināti Dieva bērnu brīvībā un esat atdzimuši ūdens un Sv. Gara dēļ [jums jābūt brīviem,jo], kur Dieva gars ir, tur jābūt brīvībai. Būtu ļoti nožēlojami, ja pēc tam, kad esat pievērsti ticībai, jūsu apstākļi pasliktinātos, salīdzinot ar to laiku, kad bijāt pagāni. Tas ir saskaņā ar apustuļa vārdiem: "Ja jūs izraugāties Dievu, viss tiek griezts par labu". Jūs personīgi un visus tos, kas ar Dieva žēlastību ir atgriezti, ņemam savā un Sv. Pētera aizsardzībā. Ar to nolemjam, ka jūs paliekat savā brīvībā un, ka jums nebūs pakļauties nevienam citam kā vienīgi Kristum, kura izredzētā tauta jūs esat, un jābūt paklausīgiem Romas baznīcai." Šis dokuments attiecās arī uz kuršiem un Kurzemes lībiešiem.

1231.

Rakstos pirmo reizi minēti Talsi, Popes pils, Vanema.

1234.

Izveidota Kurzemes bīskapija ar centru Piltenē (pastāv līdz 1583. gadam).

1236.

22. septembrī pie Saules (tag. Šauļiem Lietuvā) leiši sakauj Zobenbrāļu ordeni, tā iznīcinot to.

1237.

Zobenbrāļu ordeņa atliekas tiek iekļautas Vācu ordenī. Tā Livonijas zaru sauc par Livonijas ordeni.

1245.

Livonijas ordenis mestra Dītriha fon Groningena vadībā apspiež kuršu un lībiešu 1242.-1245. gada sacelšanos. Padošanās līgumā pēdējo reizi minēta Vanemas zeme. Tās vietā lieto nosaukumu Miera Kursa (Vredecuronia).

Īpašumtiesības uz Dundagas un Tārgales novadu Rīgas bīskaps Nikolajs (1229-1253) piešķir savam domkapitulam.

1249.

Vēstures avotos pirmoreiz minēta Dundagas pils celtniecība.

1263.

Pirmo reizi minēta Liepājas un Ventspils osta.

1290.

Rakstos pirmo reizi pieminēta Lūžņa kā Lūžņas ezers (die see to Losne), atkārtoti Irbes upe (aquam, quae Yrwa dicitur).

1324.

Vartberges Hermaņa Livonijas hronikā minēts, ka Livonijas ordeņa mestrs (1324-1328) Reimars Hāne atjaunojis un apstiprinājis lībiešu likumus un statūtus.

1345.

Ordeņa mestrs ar latviešiem, lībiešiem, zemgaļiem, kuršiem un igauņiem iebrūk Sāmsalā, lai sodītu sāmsaliešu sacelšanos.

1378.

Ventspilij piešķirtas pilsētas tiesības.

1413.

Franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā ceļojums cauri Kurzemei un Vidzemei. Viņš atstājis piezīmes par lībiešu ciemiem un valodu Kurzemē un ap Rīgu.

1445.

Krieviņus - Livonijas ordeņa kara gūstekņus - pēc ordeņa karapulku iebrukuma Novgorodas votu zemē mestrs H. Finke atved uz Latviju un nodarbina Bauskas pils celšanas darbos (1447).

1514.

Servē (Sāmsalā) sāk būvēt pirmo rakstos minēto bāku Irbes jūras šaurumā.

1525.

Dzimis Brēmenes domkungs Johanns Renners (Renner, 1525-1583), kurš, izmantojot plašu avotu klāstu un paša novērojumus, uzrakstījis Livonijas vēsturi deviņās grāmatās (J. Renner. Liflendische historien negen boken. Getingena, 1876.).

8. novembrī (pēc vecā stila) Lībekas katoliskās rātes domdekāna Johannesa Branda dienasgrāmatā ierakstīts, ka viesnīcā "Pie zelta raga" aizturēta vāte ar dažādiem luterāņu rakstiem vācu valodā, kā arī luterāņu mesas "parastajā livoniešu, latviešu un igauņu valodā". Vēsturnieki joprojām nav vienisprātis par to, kas ir bijusi "parastā livoniešu valoda" - toreiz administratīvi lietotā viduslejasvācu valoda vai lībiešu valoda. Uzskata, ka minētās grāmatas ir sadedzinātas.

1549.

Lielais mēris Livonijā, kas ilgst piecus gadus.

1558.

Sākas Krievijas agresija pret Livonijas ordeni, Poliju-Lietuvu un Zviedriju par pieeju Baltijas jūrai, t. s. Livonijas karš (1558-1583).

1559.

Pēc Kurzemes bīskapijas likvidēšanas tiesības uz tās teritoriju par 30 000 dālderu iegūst Dānijas princis hercogs Magnuss.

1588.

Levins Bīlovs nopērk Dundagu par 60 000 Rīgas marku.

1561.

Nodibināta Kurzemes hercogiste, kurā ietilpst ordeņa zemes Zemgalē un daļa Kurzemes un kuru pārvalda hercogs, kas atkarīgs no Polijas karaļa. Hercogistē ap 135 000 iedzīvotāju, to skaitā ap 10 000 lībiešu, galvenokārt Ziemeļkurzemē.

1610.

Publicēta G. Merkatora (1512-1594) pirmā Livonijas speciālkarte. Te pirmo reizi kartogrāfijā lasām Letten vārdu, arī daudzu Kurzemes muižu vārdus, Lielirbes, Mazirbes un citu apdzīvoto vietu nosaukumus.

7. novembrī Kuldīgā dzimis Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs (1610-1682).

Ap 1620.

Celta Popes pils; pašreizējā izskatā no 1840. gada.

1638.

Darbu sāk kuģu būvētava Ventspilī.

Dzimis 17. gs. ievērojamākais Baltijas vēsturnieks, hronists, Virtsu muižas pārvaldnieks Igaunijā Tomass Jērne (1638-1678). Viņš Vidzemē pierakstījis 39 lībiešu sugasvārdus un septiņus vietvārdus.

1641.

Baznīcas vizitācijas protokolos pirmo reizi minēta lībiešu upurala Svētupes labajā krastā pie Kuiķuļu mājām.

1649.

Tērbatā iznāk Paula Einhorna (?-1655.) grāmata Historia Lettica, kur minēti arī lībieši.

1655.

Sākas Zviedrijas-Polijas-Lietuvas karš. 1658. un 1659. gads iegāja Kurzemes vēsturē ar nosaukumu lielais zviedru posts. Kara laikā zviedri pēc artilērijas apšaudes ieņēma arī Dundagas pili un izpostīja novadu.

1670.

Par Dundagas īpašnieci kļūst Anna Sibilla Maidela (dzim. Ostena-Zakena, ?-1687). Veikusi plašu pils pārbūvi, Sīkragā iekārtojusi ostu, būvējusi kuģus, Ovišos un Kolkasragā uzturējusi bākas.

1693.

Vidzemes ģenerālgubernators Hastfers izdod rīkojumu, ar kuru pavēl visas „sasodītai māņticībai un elkdievībai kalpojušās lietas kā kapelas, krustus, birzis vai krūmus, kokus, akmeņus u. c. noplēst, sacirst, sadedzināt kopā ar upuriem, iznīdēt un visādā tam noderīgā veidā izskaust". Ar šo rīkojumu tiek iznīcināta liela daļa seno lībiešu kulta pieminekļu.

1700.

Sākas Lielais Ziemeļu karš (1700-1721).

1705.

Mazirbē tiek dibināts pastorāts.

1710.

Lielais mēris, kas 1707. gadā sācies Turcijas Eiropas daļā un Ungārijā, sasniedz Baltiju un arī Ziemeļkurzemes zvejniekciemus. Par mēri liecina arī trīs Mazirbes mērakmeņi.

1735.

5. jūlijā dzimis vācu vēsturnieks, Getingenes universitātes profesors Augusts Ludvigs Šlēcers (Schlözer, 1735-1809). Pēterburgas Zinātņu akadēmijas uzdevumā vācis un publicējis ziņas par lībiešiem un viņu valodu (Schlöser A. Gesammlete Nachrichten von den Ueberresten der Liven, in Livland und Kurland, 1770).

25. septembrī Bauskas aprinķī dzimis Frīdrihs Kristians Ludvigs (1735-1811), Irbes un Ģipkas draudzes mācītājs no 1770. līdz 1811. gadam, Kurzemes lībiešu-vācu vārdnīciņas autors.

1744.

Austrumprūsijā dzimis Johans Gotfrīds fon Herders (1744-1803), folkloristikas pamatlicējs, darbojies arī Rīgā. Viņa tautasdziesmu krājumā Volkslieder (Leipcigā 1778-1779) publicēts arī fragments no lībiešu tautasdziesmas Knaš neitst, vālda putkõz vācu valodā.

1749.

Ādažos dzimis vēlākais Rūjienas draudzes mācītājs Gustavs Bergmanis (1744-1814), kas publicējis pirmo garīgo tekstu lībiešu valodā.

1764.

Jelgavā dzimis ārsts un novadpētnieks Oto Hūns (1764-1832), kura darbi dod materiālus arī lībiešu pētniecībā.

1770.

Celta Popes ev. lut. draudzes baznīca un Pizes otrā zināmā koka baznīca. Pizes trešā pašreizējā baznīca celta no ķieģeļiem 1893. gadā. Koka baznīca kalpojusi 122 gadus.

1790.

21. jūlijā Oldenburgā (Vācijā) dzimis vācu izcelsmes Krievijas vēsturnieks, Tērbatas universitātes profesors Frīdrihs Karls Hermanis Krūze (Kruse, 1790-1866). 1838. un 1839. gadā cara valdības uzdevumā, inspicējot Baltijas guberņu arheoloģiskos pieminekļus, apmeklēja arī vēsturiskos lībiešu novadus Daugavas un Gaujas krastos, Ziemeļkurzemē. Savos darbos (1842, 1846) devis plašu pārskatu par lībiešu arheoloģiskajiem pieminekļiem un vērtīgus zīmējumus.

1794.

Īti (Somijā) dzimis Andress Jūhans Šēgrēns (1794-1855), somu valodnieks, kas pirmais sāk profesionāli pētīt lībiešu valodu Vidzemē (1846. gadā) un Kurzemē (1846. un 1852. gadā).

Rakverē (Igaunijā) dzimis Augusts Georgs Vilhlems Pecolds (1794-1859), kas 1846. gadā kā mākslinieks piedalījās A. J. Šēgrēna vadītajā ekspedīcijā un zīmēja lībiešu portretus.

1795.

28. martā Kurzemes hercogs Pēteris (1724-1800) Pēterburgā paraksta atteikšanās dokumentu, kas oficiāli izbeidza Kurzemes hercogistes patstāvību. 27. maijā Kurzemes teritoriju pasludina par Kurzemes guberņu Krievijas impērijas sastavā (līdz 1918. g.).

1796.

26. novembrī Pizē dzimis Jānis Princis vecākais (miris 1868. gadā Ventspilī), pirmais vārdā zināmais rietumlībiešu gara darbinieks - dzejnieks, tulkotājs, A. J. Šēgrēna lībiešu valodas teicējs.

1799.

Dzimis Mārcis Podiņš-Sārums (1799-1859), kādreiz uzskatīts par pēdējo Cēsu puses lībieti, pirmais zināmais nevācu celtnieks un būvuzņēmējs Latvijā.

1800.

Konstatēts, ka lībieši dzīvo Baltijas jūras piekrastē no Rojas upes ietekas jūrā līdz Ventspils robežai apmēram 150 sētās.

1805.

30. martā Hāpsalā (Igaunijā) dzimis igauņu valodnieks, Pēterburgas ZA akadēmiķis (1857), Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības biedrs (1880), lībiešu literārās valodas pamatlicējs Ferdinands Johanns Vīdemanis (Wiedemann, 1805-1887), kas, turpinot A. J. Šegrēna darbu lībiešu valodas pētīšanā, izdeva abu pētnieku darba rezultātu - pirmo lībiešu valodas gramatiku un vārdnīcu (1861); sagatavoja izdošanai arī trīs pirmās zināmās grāmatas lībiešu valodā - Mateja evaņģēliju (1863, 1863, 1880).

1809.

Dzimis Fredriks (arī Frīdrihs) Paciuss (1809-1891), vācu izcelsmes somu mūziķis, Somijas himnas melodijas autors (1848). No somiem to pārņēma igauņi, no igauņiem - lībieši.

1810.

Lielirbē, Jaunciemā, Sīkragā, Mazirbē, Košragā, Pitragā, Saunagā, Vaidē, Kolkā un Melnsilā uzskaitīts ap 500 jūras zvejas laivu.

 

1813.

Dzimis franču ķīmiķis un valodnieks princis Luijs Lisjēns Bonaparts (1813-1891), Mateja evaņģēlija izdevējs austrumlībiešu un rietumlībiešu izloksnē.

Dzimis Popes-Rindas draudzes mācītājs (1836-1849) Kārlis Johans Jūliuss Vilhelms Hilners (1813-1868), kas interesējās arī par lībiešiem. Darbojās par lībiešu un A. J. Šēgrēna starpnieku, palīdzēdams nosūtīt gatavos lībiešu valodas materiālus u. c. uz Pēterburgu. Viņš veicināja arī šo materiālu rašanos.

1814.

Uzcelta pašreizējā Ovīšu bāka.

1815.

10. oktobrī dzimis Baltijas vācu vēsturnieks, Rēveles (Tallinas) doma skolas skolotājs Eduards Pābsts (1815-1882), kurš sagatavojis sava laika labāko Indriķa hronikas tulkojumu un komentārus vācu valodā (1867); viņa darbos apskatīti arī lībiešu vēstures jautājumi.

1821.

15. maijā Pizē dzimis Jāņa Prinča vecākā dēls Jānis Princis jaunākais (miris 1904. gadā Pizē), dzejnieks, tulkotājs, „Pēterburgas Avīžu" korespondents. A. J. Šēgrēna un Ē. N. Seteles lībiešu valodas teicējs.

1823.

Dzimis lībiešu kultūras darbinieks Nika Polmanis (1823-1903). A. J. Šēgrēna lībiešu valodas teicējs. Tulkojis Mateja evaņģēliju lībiešu valodas austrumu izloksnē.

1825.

12. jūnijā Pizes (tag. Miķeļtorņa) Pizniekos dzimis Jāņa Prinča, vecākā, trešais dēls Didriķis Princis (1825-1850) - pirmais pagaidām zināmais šī apvidus skolotājs.

2. decembrī dzimis publicists un sabiedrisks darbinieks Krišjānis Valdemārs (1825-1891), viens no jaunlatviešu kustības vadītājiem, latviešu nacionālās literatūras un publicistikas veidotājiem, jūras kuģniecības popularizētājs, kas sekmēja tādu jūrskolu dibināšanu, kur Baltijas jūras austrumu piekrastes pamatiedzīvotāji varētu jūras izglītību iegūt dzimtajā valodā (pirmā dibināta Ainažos 1864. gadā).

1826.

4. martā dzimis Augusts Bīlenšteins (miris 1907. gadā), mācītājs, valodnieks, etnogrāfs un vēsturnieks.

1830.

Par skolotāju Jelgavas ģimnāzijā (bij. Academia Petrina) sāk strādāt (līdz 1837. gadam) F. J. Vīdemanis (Wiedemann).

1831.

1. aprīlī Pizē dzimis Pēteris Princis (miris 1889. gadā Ventspilī), skolotājs Pizē, dzejnieks, tulkotājs, Jāņa Prinča vecākā dēls. A. J. Šēgrēna lībiešu valodas teicējs.

1833.

11. janvārī dzimis lībiešu nemieru vadonis Nika Šūbergs (1833-1884).

1834.

Sākas uzvārdu došana Ziemeļkurzemes zvejniekciemu iedzīvotājiem.

Sākas plaša smiltāju apmežošana Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, lai apturētu ceļojošās kāpas. Smiltāju apmežošana ilgst 12 gadu.

1835.

11. maijā Viļķenes pagastā (Limbažu raj.) zemnieka Jēkaba Baumaņa un Burtnieku lībietes Annas Feldmanes ģimenē dzimis Latvijas Republikas himnas autors Baumaņu Kārlis (1835-1905).

Kurzemē, pamatojoties uz 1834. gada 29. oktobra Kurzemes civilgubernatora Breverna patentes Nr. 7832 norādījumiem un 1835. gada 6. marta patentes paskaidrojumiem par iedzīvotāju sarakstu sastādīšanu, sākas uzvārdu piešķiršana zemniekiem.

1839.

Tartu universitātes profesors Frīdrihs Karls Hermanis Krūze (1790-1836) dodas arheoloģisko pieminekļu izpētes ekspedīcijā pa Igauniju un Latviju, apmeklējot arī vēsturiskos lībiešu novadus Daugavas un Gaujas krastos.

Igauņu valodnieka un skolu darbinieka Dītriha Heinriha Jirgensona (1804-1841) ekspedīcija pie Salacas lībiešiem.

1840.

Krievijas Baltijas provinču vēstures un senatnes pētītāju biedrība sāk izdot periodisku rakstu krājumu Mitteilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Est- und Kurlands (līdz 1937. gadam izdeva 25 sējumus, kuros publicēti lībiešu kultūrvēsturei svarīgi raksti).

Darbu sāk Irlavas skolotāju seminārs (1840-1899), kas sagatavoja skolotājus Kurzemes guberņas vajadzībām.

1842.

Tērbatā iznāk pirmais plašākais pārskats par Baltijas arheoloģiju - lībiešu apbedījumu pētnieka prof. Fridriha Krūzes Necrolivonica.

1843.

Pēc mācītāja Vilhelma Hilnera sniegtajām ziņām 1843. gada nogalē Popes muižas teritorijā dzīvoja 655 lībieši, no kuriem 338 sievietes un 317 vīrieši

1845.

Pēc V. Hilnera ziņām 1845. gadā Dundagas muižā dzīvoja 1397 lībieši, no kuriem 713 sievietes un 684 vīrieši.

Iznāk J. Prinča seniora un juniora dzejoļu krājums "Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas" pēc "Tā Neredzīgā Indriķa dziesmām" (1806) - tā ir otrā latviešu oriģināldzejas grāmata.

18. augustā Pēterburgā nodibināta Krievijas ģeogrāfijas biedrība, kas nakošā gadā rīko savu pirmo ekspedīciju, kas bija reizē arī pirmā zinātniskā ekspedīcija pie lībiešiem (Vidzemē un Kurzemē).

1846.

Vasarā notika akadēmiķa Andersa Jūhana Šēgrēna (1794-1855) ekspedīcija pie Vidzemes un Kurzemes lībiešiem. Tas bija sākums lībiešu valodas lietpratīgai pētīšanai.

1849.

Uzcelta Slīteres bāka.

1850.

Drēzdenē iznāk mākslas vēstures profesora Johana Karla Bēra (1801-1887) grāmata Die Gräber der Liven: Ein Beitrag zur nordischen Altertumskunde und Geschichte, kurā pirmoreiz Aizkraukles arheoloģiskā atradne un etniskā piederība norādīta jau virsrakstā - "Lībiešu senkapi".

Ziemeļkurzemē pēc 1850. gada ļaužu revīzijas uzskaitījuma dzīvoja 2180 lībiešu.

1851.

28. aprīlī Ahvenanmā (Ālandu salās) dzimis Aksels Olai Heikels (miris 1924. gadā Helsinkos), viens no somugru tautu etnogrāfijas pamatlicējiem. 1902. gadā Heikels savas trešās Baltijas provinču ekspedīcijas ietvaros apmeklēja Kurzemes lībiešus.

1852.

No 23. jūnija līdz 14. septembrim notiek akadēmiķa A. J. Šēgrēna otrā ekspedīcija pie Kurzemes lībiešiem.

1858.

Notiek igauņu izcelsmes Pēterburgas akadēmiķa F. J. Vīdemaņa ekspedīcija pie Kurzemes lībiešiem.

1859.

Sākas lībiešu nemieri Dundagā.

1860.

Uzcelta un iesvētīta Ģipkas ev. lut. draudzes baznīca.

Ģipkas jūrskolas ēkas 1. stāvā sāk darboties Ģipkas skola.

25. jūnijā Pitragā dzimusi izcilā lībiešu tautas gara mantu zinātāja un teicēja Marija Šaltjāre (dzim. Bertholde, 1860-1938).

5. decembrī Mazsalacā dzimis ārsts un sabiedriskais darbinieks Ādams Butuls (1860-1938), viens no tiem, kas Rīgā dibināja Lībiešu draugu biedrību Latvijā (1932-1940), tās pirmais priekšsēdis.

Sākas burinieku būve Mērsragā, Kaltenē, Rojā, Ģipkā, Vaidē, Saunagā, Pitragā, Košragā, Mazirbē, Sīkragā, Jaunciemā, Lielirbē, Pizē, Lūžņā un Staldzenē.

1861.

1. (13. janvārī) Remtē dzimis Matīss Siliņš (miris 1942. gadā Rīgā), vēsturnieks un etnogrāfs, kas pirmais tulkojis latviešu valodā Indriķa hroniku (izdota Rīgā 1883. gadā).

Septembrī Pēterburgā Krievijas Zinātņu akadēmijas izdevumā iznāca A. J. Šēgrēna un F. J. Vīdemaņa kopdarbs vācu valodā - lībiešu valodas gramatika un tekstu krājums un lībiešu-vācu un vācu-lībiešu vārdnīca.

18. oktobrī Cirstu ciemā piedzimis Rūdolfs Lejasozols (1862-1929). Viņa savāktās lībiešu pasakas, ieražas, ticējumi un tautasdziesmas ir pirmā publikācija latviešu valodā (Jūrniecības rakstu krājums, 1891).

1863.

Londonā iznāk pirmās grāmatas lībiešu valodā - Mateja evaņģēlijs austrumlībiešu (tulkojis N. Polmanis) un rietumlībiešu (tulkojis J. Princis kopā ar dēliem Jāni un Pēteri) izloksnē.

1864.

Dzimis somu valodnieks un valstsvīrs Ēmils Nestors Setele (1864-1935), kas rīkojis ekspedīcijas pie lībiešiem Kurzemē (1888, 1912) un Vidzemē (1905).

1865.

Dzimis somu mākslinieks Aksels Gallens-Kallels (1865-1931). Viņa gleznu reprodukcijas tika uzdāvinātas Lībiešu tautas namam Mazirbē sakarā ar tā atklāšanu 1939. gadā.

Dzimis Albīns Bertholds (1865, Vaide - 1932, Cēsis) - lībiešu literāts, igauņu folklorista O. Loritsa lībiešu valodas teicējs, pirmā lībiešu skolotāja Nikas Polmaņa (1823-1903) pirmais biogrāfs (1926).

1866.

Kolkā dzimis Andrejs Štālers, avīzes „Līvli" pirmais redaktors (1931-1933).

13. novembrī Lūžņā dzimusi Lote Ūrga-Lindenberga (mirusi 1945. gadā), lībiešu tautasdziesmu teicēja, dzejniece.

1867.

8. jūlijā Dundagas Kārklos piedzimst jurists un žurnālists Fricis Kārkluvalks (miris 1903.), kas 1892. gadā turpinājumu izdevumā "Sēta, Daba, Pasaule" publicējis pirmo plašāko rakstu par lībiešiem "Lībieši" latviešu valodā.

1869.

Dzimis Veine Vallīns-Voionmā (1869-1947), kas, būdams vēstures students, piedalījās Ē. N. Seteles pirmajā ekspedīcijā pie Kurzemes lībiešiem ar uzdevumu vākt etnogrāfiskus materiālus. Vēlāk (1891) ar pseidonīmu Alho viņš publicēja grāmatu par lībiešiem.

Dibināta Pizes pamatskola.

1870.

10. augustā Mazirbes Ķesteros dzimis Kārlis Stalte (1870-1947), lībiešu dzejnieks un kultūras darbinieks, viens no Līvõd Īt dibinātājiem (1923-1940), tās pirmais priekšsēdis, avīzes Līvli redaktors, Irbes draudzes ķesteris.

Iesvētīta un atklāta Ventspils jūrskola.

70. gados tiek atrakts daudz Gaujas lībiešu uzkalniņkapu Siguldā, Krimuldā, Turaidā un Allažos. Tērbatas universitātes ģeoloģijas profesors Konstantīns Grēvinks (1819-1887) datē šos atradumus ar IX-XIII gs.

1874.

Dzimis komponists Emilis Melngailis (1874-1954), ievērojams lībiešu tautas melodiju vācējs.

Dzimis Johans Keps (1874-1970), vēlākais Tērbatas universitātes rektors un Igaunijas arhibīskaps. Studiju gados viņš, prazdams latviešu valodu, pavadīja Ē. N. Seteli braucienā uz Limbažu pusi, meklējot pēdējos lībiešus.

Dzimis Akseli Heporauta (1879-1946), somu pedagogs un folklorists, Somijas radu tautu kustības dalībnieks, kas kā Somugru kultūras komitejas Somijas nodaļas pārstāvis darbojās Lībiešu tautas nama celtniecības komitejā.

1875.

Grāfs Kārlis Georgs Zīverss (1814-1879) Kauguros, Slavēkā, Raunā un Strantē pēta agrā dzelzslaikmeta somugru akmeņu krāvumus (pēdējos gan aiz pārpratuma noturot par normaņu kuģu kapiem).

1877.

15. martā Vaides ciema Žonakos piedzimst lībiešu folkloras teicēja Katrīne Zēberga, dzim. Bertholde (mirusi Vaidē 1964.).

31. martā Vaides ciemā piedzimst Kristīne Ozolzīle, dzim. Demberga (mirusi Mazirbē 1962.), Ē. N. Seteles, O. Loritsa, L. Ketunena, J. Megistes, P. Aristes u. c. pētnieku lībiešu folkloras teicēja.

1879.

Tartu tiek publicēta Ventspils ārsta Ferdinanda Valdhauera disertācija par lībiešu antropoloģiju.

1880.

22. martā Pēterburgā cenzors atļauj drukāt trešo lībiešu grāmatu - Püva Matteus Evangelium lībiški (Svētā Mateja evaņģēlijs lībiski, 1880), kas palika vienīgā lībiskā lasāmviela uz 40 gadiem.

70.-80. gados somu arheologs J. R. Aspelīns izdod somugru tautu arheoloģisko pieminekļu attēlu atlantu piecos sējumos. Šā atlanta 5. sējumā viena nodaļa veltīta lībiešiem.

Uzceļ un atklāj Mazirbes pagastskolas jauno ēku Mazirbē, kur par skolotāju turpina strādāt - līdz pat mūža beigām 1910. gadā - Heinrihs Jēkabsons. Par palīgskolotājiem strādāja Rūdolfs Lejasozols (arī lībiešu folkloras vācējs), Kārlis Eihlers, Teodors Tālbergs, kurš no 1910. līdz 1930. gadam bija skolas pārzinis. 1880./81. mācību gadā Mazirbes skolā mācījās 81 skolēns.

1881.

10. oktobrī Lielirbē dzimis Mārtiņš Lepste (miris 1958. gadā Ventspilī), lībiešu valodas skolotājs Ziemeļkurzemes ciemos (1923-1938), Līvu savienības priekšsēdētājs (1924-1933).

1882.

Piedzimst lībiešu dzejnieks Pēteris Volganskis, kam raksturīga humoristiskā dzeja.

Piedzimst lībiešu dzejnieks Teodors Švānenbergs (pseidonīms Klūkedmegs,miris 1946.).

1883.

Helsinkos dibināta Somugru biedrība (Suomalais-ugrilaines Seura).

1884.

Likti pamati Kolkas luterāņu baznīcas pašreizējai ēkai.

Dzimis Didriķis Volganskis-Valgums (1884-1968), lībiešu sabiedrisks darbinieks, arī teicējs.

Uzcelta pirmā zināmā Pizes bāka.

Iedegtas ugunis pašreizējā Kolkas bākā.

1885.

10. septembrī Joroinenā (Austrumsomijā) dzimis somu valodnieks, Somijas ZA loceklis (1932), Tartu (1919-1924) un Helsinku universitātes profesors (1925-1953), akadēmiķis Lauri Einari Ketunens (Kettunen, 1885-1963), XX gadsimta ievērojamākais lībiešu valodas pētnieks.

1888.

Notiek somu valodnieka Ē. N. Seteles ekspedīcija pie Kurzemes lībiešiem.

Dzimis Līvu savienības valdes loceklis un pasta ierēdnis Alfrēds Dembergs (1888-1951).

Dzimis valodnieks Emīls Arvi Sārimā (1888-1966), kurš piedalījās Seteles 1912. gada ekspedīcijā pie Kurzemes lībiešiem.

1890.

Muzeju darbinieks, etnogrāfs un vēsturnieks Matīss Siliņš (1861-1942) publicē pirmās senās Latvijas kartes, kurās atēlotas arī lībiešu apdzīvotās teritorijas.

Dzimusi lībiešu folkloras teicēja Katrīna Krasone (1890-1979).

1891.

Jiveskilē (Somijā) iznāk pirmā populārzinātniskā grāmata par lībiešiem - vēsturnieka Veines Voionmā darbs „Lībiešu tauta, tās pagātne un nākotne". Latviešu valodā tā turpinājumos publicēta mēnešrakstā „Līvli" 1992. un 1993. gadā.

„Jūrniecības rakstu krājumā" ietverta pirmā lībiešu pasaku, ieražu un ticējumu publikācija latviešu valodā. Tās savācis Rūdolfs Lejasozols (1861-1929).

1893.

Dzimis Lielirbes kora diriģents Didriķis Blūms (1893-1970).

Dzimis lībiešu izcelsmes zoologs, bijušais Rīgas Dabas muzeja direktors, pasaules Blattaries kataloga sastādītājs Kārlis Princis (1893-1978).

Lūžņā dzimis lībiešu mākslinieks, dzejnieks un folkloras zinātājs Jānis Belte (1893-1946).

Mazirbē uzcelta un iesvētīta jūrskolas ēka.

1894.

Zlēkās dzimis rakstnieks un tulkotājs Herberts Dorbe (1894-1983), kas grāmatā „Brāļi, piecelieties"(1978) atspoguļojis Dundagas lībiešu nemierus.

1895.

5. maijā Zlēku pagasta Stepanu mājās dzimis viens no pirmajiem esperanto kustības pamatlicējiem Latvijā Ints Henriks Čače (1895-1986). Sadarbojoties ar Pēteri Dambergu un Hildu Grīvu, sastādījis Esperanto-latviešu-lībiešu vārdnīcu (mašīnrakstā).

20. maijā Valgamā apriņķa Rīdajas pagastā dzimis igauņu etnogrāfs Ferdinands Linnus (Linnus, līdz 1935. Leinbock, 1895-1942). Pētījis lībiešu etnogrāfiju, viņa vadībā 1939. gadā uzņemta pirmā igauņu etnogrāfiskā filma "Diena lībiešu jūrmalā".

3. oktobrī Rīgā dzimis arheologs Eduards Šturms (1895-1959). Pētījis Sārnates purva mītnes, Pūrciema kāpu mītnes, lībiešu aizvēsturi.

1899.

Dzimis Marti Hāvio (1899-1973), somu folklorists un dzejnieks, radu tautu atbalsta kustības dalībnieks. Somijas presē publicējis rakstus par lībiešiem, arī lībiešu karoga atklāšanas svētkiem.

29/06
1906. gada 29. jūnijā dzimis somu mācītājs Helle Kalervo Ervie (miris 1951. gadā), pirmais mācītājs, kurš no 1931. līdz 1938. gadam Ziemeļkurzemes draudzēs noturējis dievkalpojumus lībiešu valodā.
03/07
1929. gada 3. jūlijā dzimis akadēmiķis, lībiešu kultūrvēstures pētnieks etnogrāfs Saulvedis Cimermanis.
11/07
1912. gada 11. jūlijā Pizē dzimusi lībiešu trešās atmodas virzītāja Emma Ernštreite (mirusi 1986. gadā).
15/07
1927. gada 15. jūlijā dzimis dzejnieks, lībiešu dzejas antoloģijas sastādītājs Harijs Skuja.
18/07
1909. gada 18. jūlijā dzimis somu filologs un lībiešu atbalstītājs Veine Kirele (miris 2003. gadā).
18/07
2004. gada 18. jūlijā Staicelē atklāta tēlnieku Zigrīdas un Jura Rapas robežzīme „Eesti-Līvõmō-Latvija”.
23/07
2006. gada 23. jūlijā Mazirbē sāka darbu pirmā triju paaudžu lībiešu nometne „Mierlinkizt”.