Livones.net
Lībiešu valodas lietojuma jomas
14/12/2011
Valts Ernštreits

Lībiešu valoda nekad nav bijusi iestādes, skolas vai baznīcas pastāvīgā darba valoda, tā lietota tikai ģimenē, sadzīvē vai dažādās lībiešu kultūras procesa izpausmēs. Salīdzinot ar lībiešu kultūras uzplaukuma periodu 1920. un 1930. gados, situācija valodas lietojuma jomā mūsdienās tomēr ir ievērojami mainījusies, vispirms jau tādēļ, ka lībiešu valoda vairs netiek lietota sadzīvē un ģimenē – pēdējā ģimene, kura šo valodas funkciju bija saglabājusi, bija 2009. gada 28. februārī mirušā Viktora Bertholda un viņa sievas Martas ģimene. Galvenie iemesli šīs valodas lietojuma jomas zaudēšanai apskatīti citos šīs nodaļas rakstos.

Sabiedriskās organizācijas

1923. gadā tika dibināta pirmā lībiešu sabiedriskā organizācija “Līvõd Īt” (Lībiešu savienība). Starpkaru posmā (1920. un 1930. gados) tās lietvedības un darba valoda bija lībiešu valoda. 1989. gadā, atjaunojot organizāciju (Sākotnēji ar nosaukumu “Lībiešu kultūras savienība”, tagad – “Līvu (lībiešu) savienība – Līvõd Īt”), par tās darba un lietvedības valodu kļuva latviešu valoda. Tam par iemeslu bija valodas prasmju trūkums gan organizācijas vadībā, gan lielākajā organizācijas biedru daļā. Lībiešu valodai tika atvēlēta vairāk reprezentatīva loma svinīgos pasākumos. Piemēram, kopš 1989. gada Mazirbē ik gadu tiek atzīmēti Lībiešu svētki (Vienīgo reizi līdz šim svētki nav notikuši 2010. gadā), kuru svinīgā daļa tradicionāli tika sākta ar vienu vai vairākām uzrunām lībiešu valodā. Laika posmā no 2004. līdz 2009. gadam tomēr novērojamas būtiskas pārmaiņas lībiešu valodas lietojumā šajā lielākajā lībiešu tematikai veltītajā pasākumā – lībiešu valodā skanošo runu skaits ir ievērojami samazinājies, pēdējos gados ar tādu uzstājies tikai Starptautiskās Lībiešu draugu biedrības (SLDB) priekšsēdētājs un Tartu Universitātes emeritētais profesors Tīts Reins Vītso. Vēl būtiskāka pārmaiņa ir tā, ka pasākums vairs netiek atklāts ar runu lībiešu valodā – tai ierādīta vieta pēc tam, kad lielākā daļa pasākuma viesu jau runājusi. Tas norāda uz ievērojamu lībiešu valodas nozīmīguma un prestiža kritumu LS uztverē. Izņēmums un, cerams, pozitīva tendence ir 2011. gadā notikušie svētki.

Nedaudz labāka šķiet situācija 2009. gadā LS atbalstam izveidotajā (“Ar minimāliem resursiem lībieši joprojām pulcējas lielākajā lībiešu sabiedriskajā organizācijā "Līvu savienība", kuras atbalstam strādā Līvu Fonds” (Limbaži24.lv)) sabiedriskajā organizācijā “Līvu fonds” (LF), kuras valdes locekļi prot lībiešu valodu B1/B2 līmenī un kuras pirmais priekšsēdētājs Dāvis Stalts šogad ievēlēts arī par LS vecāko. Tomēr patlaban pārāk neilgā darbības laika dēļ vēl ir pāragri spriest par to, vai šīs organizācijas darbība un pārmaiņas LS valdē varētu uzlabot lībiešu valodas prestižu šajās organizācijās un atjaunot lībiešu valodas kā darba valodas lietojumu.

1994. gadā LS notikušās valdes maiņas rezultātā, kad iepriekšējā lībiešu izcelsmes vecākā Ieva Neilande tika aizstāta ar latviešu izcelsmes Gunāru Matisonu un LS savā darbībā galveno uzsvaru sāka likt uz jautājumiem, kas saistīti ar lībiešu vēsturiski apdzīvoto teritoriju – Lībiešu krastu –, tika nodibināta biedrība Līvõ Kultūr sidām (Lībiešu kultūras centrs = LKS), par kuras galveno uzdevumu kļuva rūpes par lībiešu kultūras un valodas saglabāšanu un popularizēšanu, atstājot malā jebkādus ar ekonomiku saistītus jautājumus. Sākotnēji LKS centās darbā un lietvedībā izmantot lībiešu valodu, taču vēlāk tādu pašu iemeslu dēļ kā LS biedrības darbība un lietvedība pamatā turpinājās latviski. Tomēr publiskie LKS pasākumi ar retiem izņēmumiem vienmēr bijuši pilnībā divvalodīgi (lībiešu un latviešu), nodrošinot uzrunu konsekutīvo tulkojumu. Arī laika posmā no 2004. līdz 2009. gadam LKS valodas lietojuma principos izmaiņu nav bijis.

1998. gadā pēc LKS ierosinājuma tika nodibināta Starptautiskā lībiešu draugu biedrība, kas apvieno lībiešu pētniekus un interesentus visā pasaulē, galvenokārt – Somijā, Igaunijā un Latvijā. Šīs biedrības lietvedības valoda pamatā ir somu vai igauņu, darba valoda biedrības starptautiskā rakstura dēļ ir mainīga. Tomēr lībiešu valodas lietojumam biedrībā ir atvēlēta ievērojama loma, t.sk. publiskajos pasākumos un sanāksmēs. Lībiešu valoda kā darba valoda, īpaši pēdējo piecu gadu laikā, reizumis lietota arī LKS un SLDB kopīgajās apspriedēs, kad tā ir bijusi vienīgā kopīgā valoda visiem apspriedes dalībniekiem.

Periodiskie izdevumi un tīmekļa lapas

Pirmais periodiskais izdevums lībiešu valodā bija laikraksts “Līvli”, kas iznāca Jelgavā un Mazirbē no 1931. līdz 1939. gadam. 1932. un 1934. gadā Rīgā tika izdoti arī divi kalendāri lībiešu valodā (1933. un 1934. gadam). Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un LS atjaunošanas sākās mēģinājumi atjaunot arī izdevējdarbību lībiešu valodā, tostarp periodiku.

1992. gadā tika atjaunota mēnešraksta "Līvli" darbība, taču tagad tas iznāca latviešu valodā. Bet no 1994. gada „Lībiešu krasts“ katru gadu izdeva arī lībiešu gadagrāmatas, kurās tika publicēti pētījumi par lībiešu vēsturi un kultūru, lībiešu atmiņas u. c. Abos izdevumos lībiešu valoda tomēr parādījās – laikrakstā „Līvli“ sākumā regulāri kā valodas mācību stundas, vēlāk tekstu lībiešu valodā kļuva mazāk, līdz beigās tie izzuda pavisam; gadagrāmatā – ja publicējamais raksts bija sākotnēji lībiešu valodā. Vēlākos gados šo izdevumu saturiskā un bieži vien arī poligrāfiskā kvalitāte pazeminājās (Blumberga 2010: 24). Abi šie izdevumi diemžēl beiguši pastāvēt. Pēc pāriešanas LS atbildībā laikraksts „Līvli“ sāka iznākt reti – reizi vai divas gadā un tā pēdējais numurs iznācis 2008. gada. Tāpat 2008. gadā iznākusi pēdējā gadagrāmata.

Pēc 2. pasaules kara vienīgais mēģinājums atjaunot drukāto periodiku lībiešu valodā bija LKS izdotais žurnāls “Õvā”, kas iznāca 1994. gadā (1 numurs) un 1995. gadā (2 numuri). Šis mēģinājums cieta neveiksmi neatrisinātā finansējuma un nepietiekamā lasītāju skaita dēļ.

2006. gadā ar Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) un ĪUMSILS atbalstu tika izveidots lībiešu valodas un kultūras portāls Livones, kura veidotājs ir LKS. Portāla sākotnējais uzdevums bija piedāvāt pamatinformāciju par lībiešiem – valodu, vēsturi, simboliem, tradicionālo kultūru, mākslu, literatūru u.c trijās valodās (latviešu, lībiešu un angļu). Patlaban portāls ir arī lielākais internetā pieejamais lībiešu tekstu krājums.

Arvien retāk iznākot laikrakstam “Līvli”, portāls pārņēma sabiedrības informēšanas funkcijas, kļūstot par vienīgo plaši pieejamo lībiešu tēmām veltīto periodisko izdevumu. Portāla redakcija ir centusies apkopot Latvijas plašsaziņas līdzekļos atrodamās publikācijas un veidot savus materiālus par dažādiem no lībiešu viedokļa svarīgiem notikumiem Latvijā un ārvalstīs.

2009. gadā portāls ar VKKF un Nordplus programmas finansējumu papildināts ar diskusiju, organizāciju un kopienas sadaļu, kuru mērķis bija veicināt lietotāju satura parādīšanos un saziņu lībiešu valodā, tādējādi palielinot lībiešu valodas lietojuma iespējas un pieejamību. Diemžēl patlaban secināms, ka plāns sevi nav attaisnojis, jo potenciālie portāla lietotāji izrādījušies daudz kūtrāki nekā prognozēts, tādējādi pieņemts lēmums par portāla reorganizāciju 2010./2011. gadā.

Problēmas ar portāla darbības atbalstu no citām lībiešu kultūras saglabāšanā un popularizēšanā iesaistītajām organizācijām un iestādēm konstatējamas jau agrākajos portāla darbības gados. Tā, piemēram, ĪUMSILS Līvu (lībiešu) nodaļa visā portāla un ĪUMSILS pastāvēšanas laikā nav iesūtījusi publicēšanai nevienu materiālu. Tāpat neviens materiāls nav saņemts arī no LS. Darbības sākumā materiālus publicēšanai portālā iesūtīja LF, taču tagad pēc savas mājaslapas www.livodfond.lv izveides viņi seko mātes organizācijas LS paraugam. Portāla darbību ar aktuāliem materiāliem aktīvi atbalsta SLDB, kas rūpējas arī par sadaļu igauņu un lībiešu valodā.

Portālā ieviesta arī aktuālās informācijas sadaļa lībiešu un angļu valodā, taču, ņemot vērā to, ka portāla darbība tiek uzturēta ar LKS biedru brīvprātīgu darbu, tā uzturēšanas izmaksas tiek segtas no LKS biedru personiskā budžeta un portāls nesaņem nekādu papildu finansējumu, aktuālo materiālu gatavošana lībiešu un angļu valodā nepieciešamās tulkošanas dēļ ir lēna vai nenotiek.

2009. gada oktobrī LF sadarbībā ar Dundagas novadu sācis veidot lībiešu tematikai veltītu lapu (A4)  novada mēnešrakstā “Dundadznieks” - Līvõ āiga (Lībiešu laiks). Tajā sastopami reti teksti arī lībiešu valodā, kuru kvalitāte gan ir ļoti svārstīga. 2010. gadā LF atvēra arī savu tīmekļa vietni www.livodfond.lv, kurā esošā informācija lielākoties dublē laikrakstā „Dundadznieks” atrodamo, turklāt tiek atjaunināta visai reti. Arī izvietošanai portāla www.livones.lv sadaļā, kas veltīta LF, organizācija iesūtījusi informāciju tikai latviski un angliski. Finansiālu problēmu dēļ 2009. gadā beigusi pastāvēt LS mājaslapa www.livusavieniba.lv, kuras saturs pamatā bija latviski un tās pārveide nebija pabeigta.

No citiem plašsaziņas līdzekļiem pieminams ilgus gadus (1990.–2008.) Latvijas Radio skanējušais raidījums "Izstaigāju līvu zemi", kurā klausītāji regulāri tika iepazīstināti ar lībiešu dzīves aktualitātēm un tajā bieži bija dzirdama arī lībiešu valoda. Kā redzams, arī šis raidījums beidza pastāvēt 2008. gadā.

No 2004. līdz 2009. gadam tapušie izdevumi un skaņu ieraksti

Laika posmā no 2004. līdz 2009. gadam lībiešu valodā iznākuši vairāki tekstu un skaņu izdevumi. 2004. gadā izdots kompaktdisks ar Rīgas lībiešu dziesmu ansambļa «Līvlist» izpildītajām dziesmām. 2005. gadā izdevniecībā „Likteņstāsti“ iznāca Zojas Sīles sastādītais mācību līdzeklis „Lībiešu valodas ābece“ (Sīle 2005). Grāmata ir daļēji latviski un daļēji divās valodās (latviešu un lībiešu). Tajā pašā gadā SIA „Kolkasrags” izdeva fotogrāfa Jāņa Medņa un komponista Raimonda Tigula sadarbībā tapušo fotoalbumu un mūzikas disku „Zaļš. Balts. Zils.“ (Mednis 2006). Albums ir četrās valodās, lībiešu valodā tekstu tulkoja V. Ernštreits un Tīts Reins Vītso.

2005. gadā Igaunijā mūzikas izdevniecībā ARM Music kompaktdiskā pārizdota igauņu muzikoloģes Ingridas Rītelas un folkloras pētnieces Kristi Salves sastādītā vinila plate Līvlizt (Lībieši) ar lībiešu tautasdziesmām no Igaunijas Literatūras muzeja krājumiem un kompaktdisks ar Valdas Marijas Šuvcānes ierunātajiem Latviešu–lībiešu sarunvārdnīcas tekstiem.

2007. iznākuši trīs izdevumi – LS izdevusi Z. Sīles sastādīto grāmatu Sõnād ja kērad (Vārdi un raksti; Sīle 2007), kas paredzēta kā mācību līdzeklis lībiešu valodas un Ziemeļkurzemes cimdu rakstu mācībām kopā ar tāda paša nosaukuma kompaktdisku, un tautasdziesmu krājumu „Lībiešu tautasdziesmas“ (LTDZ 2007), kas ir 1980. gadā izdotās tāda paša nosaukuma krājuma (LTDZ 1980) atkārtots izdevums.

LKS izdevis albumu „Līvõd jelāmi“ (Lībiešu dzīve; LJ 2007), kas ir P. Damberga 1930. gados sastādītā albuma faksimilizdevums ar R. Blumbergas komentāriem trijās valodās. Lībiešu tekstu daļu tulkojis V. Ernštreits un lībiešu valodā rakstītā ievada autors ir T. R. Vītso.

2008. gadā LS izdevis brošūru „Lībiešu valodas mācību līdzeklis“ (Boiko 2008), kas ietver desmit stundas no Kersti Boiko sastādītās mācību grāmatas (Boiko 2000), kas papildinātas ar kompaktdisku, kurā šo stundu tekstu ierunājusi Kanādā dzīvojošā lībiete Grizelda Kristiņa.

2011. gadā starptautiskā lībiešu valodas un kultūras gada ietvaros iznācis bilingvāls (lībiešu un latviešu) LKS izdotais dzejas krājums "Kui sūolõbõd līvlist/Kā iznirst lībieši", P. Aristes Radu tautu centra izdota bilingvāla (lībiešu un igauņu) lībiešu dzejas antoloģija „Es viltīgāks par tevi, menca!” un Igaunijas dzimtās valodas biedrības un LKS izdotā K. Staltes 1938. gadā sastādītā grāmata „Dzīvais vārds. Ābece un sākuma lasāmgrāmata”.

Privātā uzņēmējdarbība

Jaunas tendences novērojamas lībiešu valodas lietojumā privātajā uzņēmējdarbībā. Pozitīvs (patlaban šķiet vienīgais) piemērs ir SIA „Kolkasrags”, kas līdztekus iepriekšminētā albuma izdošanai 2009. gadā izveidojis arī savu mājaslapu lībiešu valodā. Līdztekus tam lībiešu valodu uzņēmums lieto uz atkritumu kastēm, uz kurām ir rakstīts trijās valodās “Paldies! Tienū! Thank You!”. Šie šķietamie sīkumi tomēr liecina par centieniem izmantot lībiešu valodu uzņēmējdarbībā un lībiskā kolorīta uzsvēršanu tūrisma veicināšanai.

Lībiešu valodu savā produkcijā izmanto arī Latvijas suvenīru ražotājs „NicePlace”, kas jau 2007. gadā izdevis pastkartes formāta karti, kurā norādīti lībiešu krasta nosaukumi un izveidojis T kreklus un tarbas ar uzrakstu lībiešu valodā. 2008. gadā uzņēmums izdevis arī pastkarti ar lībiešu alfabētu.

 

Lībiešu valodas iekļaušana uzņēmējdarbībā pagaidām noris ļoti kūtri, taču paredzams, ka ar laiku tās lietošana, īpaši ar tūrismu saistītajos uzņēmumos, lībiešu vēsturiski apdzīvotajās teritorijās varētu pieaugt. Par to liecina, piemēram, 2010. gadā LLTA “Lauku ceļotājs” izveidotā un internetā pieejamā “Latviešu–lībiešu vārdnīca Tūrisma materiālu izstrādei, uzziņas līdzekļu un teritorijas iedzīvotāju lībiskās identitātes uzturēšanai”, kas gan patlaban atstāj visai haotisku iespaidu, taču tas, šķiet, skaidrojams ar vārdnīcas veidotāju noteikto palīglīdzekļa funkciju: "Vārdnīcas mērķis ir sniegt tulkojumu šodienas sadzīvē lietotajiem latviešu vārdiem – mājvārdi un vietu nosaukumi, ēdieni, svētki u.c., lai tos varētu izmantot tūrisma materiālos, teritorijas marketingā, lībiskās identitātes akcentēšanā."

Raksts sagatavots ar Latviešu valodas aģentūras atbalstu un publicēts ar Latvijas Republikas kultūras ministrijas atbalstu.

01/05
1924. gada 1. maijā dzimis bibliogrāfs, lībiešu valodas un kultūras pētnieks Tenu Karma.
04/05
2001. gada 4. maijā Latvijas vēstures muzejā atklāj plašu izstādi „Lībieši senatnē”, izdodot arī izstādes katalogu.
05/05
1895. gada 5. maijā dzimis esperantists, viens no Esperanto – latviešu – lībiešu vārdnīcas autoriem Ints Henriks Čače (miris 1986. gadā).
10/05
1936. gada 10. maijā dzimusi Mazirbes etnogrāfiskās kolekcijas „Rāndali” dibinātāja Maija Valce.
11/05
1835. gada 11. maijā Viļķenes pagasta zemnieka Jēkaba Baumaņa un Burtnieku lībietes Anna Feldmanes ģimenē dzimis Latvijas Republikas himnas autors Baumaņu Kārlis (miris 1905. gadā).
13/05
2005. gada 13. maijā Tartu universitātē notika lībiešu normatīvās valodas jautājumiem veltīta konference.
14/05
1910. gada 14. maijā dzimis pirmais profesionālais lībiešu mākslinieks Andrejs Šulcs (miris 25.11.2006.).