Livones.net
Valodas resursi
14/12/2011
Valts Ernštreits

Augstskolas un tajās strādājošie zinātnieki, ir bijuši svarīgākie lībiešu valodas pētniecības un attīstīšanas elementi. Bez viņu aktīvas līdzdalības lielākā daļa zināšanu par lībiešu valodu nebūtu nonākusi līdz mūsdienām, tāpat viņu tiešajai un netiešajai līdzdalībai jāpateicas par lībiešu literārās valodas tapšanu un attīstību, kā arī tik plaši (dažādos izdevumos, rokrakstos, ierakstos) dokumentēto lībiešu valodu. Tā kā lībiešu valodas izpētes lauciņā ir ļoti daudz nepadarītā, augstskolām un lībiešu valodas pasniegšanai augstskolās ir īpaši svarīga loma jaunu lībiešu valodas pētnieku un pētījumu radīšanā.

No 2005. līdz 2009. gadam, īpaši beigu posmā, sācies darbs arī pie ļoti nozīmīgu lībiešu valodas resursu izstrādes. Jau 2007. gadā sākās darbs pie 1970. gados Igauņu valodas institūta (Eesti Keele Instituut) uzdevumā P. Damberga sastādītās lībiešu valodas leksikas kartotēkas, kas līdztekus lībiešu leksikai ietver arī tās atbilsmes igauņu un latviešu valodā, pārveidošanas lībiešu – igauņu – latviešu vārdnīcas manuskpriptā un tā izdošanas. Patlaban T. R. Vītso sastādītais manuskripts atrodas rediģēšanas stadijā un 2012. gadā pēc latviešu valodas izskatīšanas un redakcijas plānota tā izdošana. Šis izdevums kļūs par lielāko lībiešu valodas vārdnīcu, kāda līdz šim tapusi un arī noderīgu palīglīdzekli lībiešu valodas mācīšanai, jo manuskripta pamatā ir mūsdienu lībiešu rakstu valodas ortogrāfija. Pēc izdošanas manuskriptu plānots pārveidot arī elektroniskā formā. Līdztekus šim manuskriptam Tartu Universitātes granta ietvaros T. R. Vītso kopā ar citiem pētniekiem strādā pie jaunas lībiešu valodas gramatikas sastādīšanas (iepriekšējā iznākusi 1861. gadā).

Nozīmīga ir arī 2009. gada sākumā sāktā lībiešu valodas leksikas arhīva izveide. Šo projektu vada Igauņu valodas institūts un tā ietvaros patlaban digitalizēta liela daļa lībiešu leksikas avotu un sākta arī to tekstu pārveidošana elektroniskā formā. Šī paša projektā ietvaros sākta arī lībiešu valodas korpusa izveide. Projekta rezultātus paredzēts padarīt pieejamus gan caur Igauņu valodas institūta mājaslapu.

Pēc LKS ierosinājuma pie tās krājumos esošo lībiešu valodā rakstīto un ar lībiešiem saistīto materiālu digitalizācijas ķērusies arī Tartu Universitātes bibliotēka. Patlaban publiski jau ir pieejama 1861. gadā iznākušās Šēgrena–Vīdemaņa vārdnīcas valodas paraugu un gramatikas daļa.

2009. gadā Tartu Universitātē sākta arī tur izveidotās lībiešu valodas skaņas ierakstu kolekcijas transliterēšana un pievienošana igauņu valodas dialektu korpusam, kas atrodams adresē http://www.murre.ut.ee/.

Līdztekus iepriekšminētajiem tupinājies darbs arī pie lībiešu valodas un tās avotu izpētes. 2010. gadā Igaunijā tapuši vairāki jauni pētījumi par lībiešu valodu, tostarp Mīnas Norvikas maģistra darbs, kas veltīts līdz šim tikpat kā neizpētītajai lībiešu valodas sintaksei un V. Ernštreita doktordarbs par lībiešu literārās valodas izveidošanos, kurā apskatīti lībiešu rakstu valodā tapušie izdevumi un manuskripti.

Laika posmā no 2005. līdz 2009. gadam Igaunijas arhīvos atrasti arī trīs līdz šim nezināmi manuskripti lībiešu valodā, kuru izdošanai varētu būt liela nozīme. Tie ir P. Damberga sastādītais albums “Lībiešu dzīve” (izdots 2007. gadā), LKS pētnieces R. Blumbergas atrastais K.Staltes 1936. gadā sastādītās lībiešu ābeces manuskripts (izdots 2011. gadā) un O. Loritsa ap 1923. gadu sastādītais manuskripts “Lībiešu valodas gramatikas termini”, kas ietver skolu vajadzībām veidotu lībiešu valodas gramatiku.

Raksts sagatavots ar Latviešu valodas aģentūras atbalstu un publicēts ar Latvijas Republikas kultūras ministrijas atbalstu.

26/03
1943. gada 26. martā dzimis dzejnieks, dramaturgs un režisors Uldis Krasts.
26/03
1994. gada 26. martā nodibināts Līvõ kultūr sidām (Lībiešu kultūras centrs).
27/03
1999. gada 27. martā Staicelē atklāts Metsepoles novada lībiešu informācijas centrs un muzejs „Pivālind”.
27/03
1999. gada 27. martā atvērta Valta Ernštreita Lībiešu – latviešu un latviešu – lībiešu vārdnīca.
28/03
1749. gada 28. martā dzimis Rūjienas draudzes mācītājs Gustavs Bergmanis (miris 1814. gadā), kas publicējis pirmo garīgo tekstu lībiešu valodā.
30/03
1805. gada 30. martā dzimis A. J. Šēgrēna darba turpinātājs lībiešu valodas pētīšanā akadēmiķis Ferdinands Johans Vīdemanis (miris 1887. gadā).
31/03
1877. gada 31. martā dzimusi lībiešu folkloras teicēja Kristīne Demberga-Ozolzīle (mirusi 1962. gadā).