Livones.net
Valodas resursi
14/12/2011
Valts Ernštreits

Augstskolas un tajās strādājošie zinātnieki, ir bijuši svarīgākie lībiešu valodas pētniecības un attīstīšanas elementi. Bez viņu aktīvas līdzdalības lielākā daļa zināšanu par lībiešu valodu nebūtu nonākusi līdz mūsdienām, tāpat viņu tiešajai un netiešajai līdzdalībai jāpateicas par lībiešu literārās valodas tapšanu un attīstību, kā arī tik plaši (dažādos izdevumos, rokrakstos, ierakstos) dokumentēto lībiešu valodu. Tā kā lībiešu valodas izpētes lauciņā ir ļoti daudz nepadarītā, augstskolām un lībiešu valodas pasniegšanai augstskolās ir īpaši svarīga loma jaunu lībiešu valodas pētnieku un pētījumu radīšanā.

No 2005. līdz 2009. gadam, īpaši beigu posmā, sācies darbs arī pie ļoti nozīmīgu lībiešu valodas resursu izstrādes. Jau 2007. gadā sākās darbs pie 1970. gados Igauņu valodas institūta (Eesti Keele Instituut) uzdevumā P. Damberga sastādītās lībiešu valodas leksikas kartotēkas, kas līdztekus lībiešu leksikai ietver arī tās atbilsmes igauņu un latviešu valodā, pārveidošanas lībiešu – igauņu – latviešu vārdnīcas manuskpriptā un tā izdošanas. Patlaban T. R. Vītso sastādītais manuskripts atrodas rediģēšanas stadijā un 2012. gadā pēc latviešu valodas izskatīšanas un redakcijas plānota tā izdošana. Šis izdevums kļūs par lielāko lībiešu valodas vārdnīcu, kāda līdz šim tapusi un arī noderīgu palīglīdzekli lībiešu valodas mācīšanai, jo manuskripta pamatā ir mūsdienu lībiešu rakstu valodas ortogrāfija. Pēc izdošanas manuskriptu plānots pārveidot arī elektroniskā formā. Līdztekus šim manuskriptam Tartu Universitātes granta ietvaros T. R. Vītso kopā ar citiem pētniekiem strādā pie jaunas lībiešu valodas gramatikas sastādīšanas (iepriekšējā iznākusi 1861. gadā).

Nozīmīga ir arī 2009. gada sākumā sāktā lībiešu valodas leksikas arhīva izveide. Šo projektu vada Igauņu valodas institūts un tā ietvaros patlaban digitalizēta liela daļa lībiešu leksikas avotu un sākta arī to tekstu pārveidošana elektroniskā formā. Šī paša projektā ietvaros sākta arī lībiešu valodas korpusa izveide. Projekta rezultātus paredzēts padarīt pieejamus gan caur Igauņu valodas institūta mājaslapu.

Pēc LKS ierosinājuma pie tās krājumos esošo lībiešu valodā rakstīto un ar lībiešiem saistīto materiālu digitalizācijas ķērusies arī Tartu Universitātes bibliotēka. Patlaban publiski jau ir pieejama 1861. gadā iznākušās Šēgrena–Vīdemaņa vārdnīcas valodas paraugu un gramatikas daļa.

2009. gadā Tartu Universitātē sākta arī tur izveidotās lībiešu valodas skaņas ierakstu kolekcijas transliterēšana un pievienošana igauņu valodas dialektu korpusam, kas atrodams adresē http://www.murre.ut.ee/.

Līdztekus iepriekšminētajiem tupinājies darbs arī pie lībiešu valodas un tās avotu izpētes. 2010. gadā Igaunijā tapuši vairāki jauni pētījumi par lībiešu valodu, tostarp Mīnas Norvikas maģistra darbs, kas veltīts līdz šim tikpat kā neizpētītajai lībiešu valodas sintaksei un V. Ernštreita doktordarbs par lībiešu literārās valodas izveidošanos, kurā apskatīti lībiešu rakstu valodā tapušie izdevumi un manuskripti.

Laika posmā no 2005. līdz 2009. gadam Igaunijas arhīvos atrasti arī trīs līdz šim nezināmi manuskripti lībiešu valodā, kuru izdošanai varētu būt liela nozīme. Tie ir P. Damberga sastādītais albums “Lībiešu dzīve” (izdots 2007. gadā), LKS pētnieces R. Blumbergas atrastais K.Staltes 1936. gadā sastādītās lībiešu ābeces manuskripts (izdots 2011. gadā) un O. Loritsa ap 1923. gadu sastādītais manuskripts “Lībiešu valodas gramatikas termini”, kas ietver skolu vajadzībām veidotu lībiešu valodas gramatiku.

Raksts sagatavots ar Latviešu valodas aģentūras atbalstu un publicēts ar Latvijas Republikas kultūras ministrijas atbalstu.

01/05
1924. gada 1. maijā dzimis bibliogrāfs, lībiešu valodas un kultūras pētnieks Tenu Karma.
04/05
2001. gada 4. maijā Latvijas vēstures muzejā atklāj plašu izstādi „Lībieši senatnē”, izdodot arī izstādes katalogu.
05/05
1895. gada 5. maijā dzimis esperantists, viens no Esperanto – latviešu – lībiešu vārdnīcas autoriem Ints Henriks Čače (miris 1986. gadā).
10/05
1936. gada 10. maijā dzimusi Mazirbes etnogrāfiskās kolekcijas „Rāndali” dibinātāja Maija Valce.
11/05
1835. gada 11. maijā Viļķenes pagasta zemnieka Jēkaba Baumaņa un Burtnieku lībietes Anna Feldmanes ģimenē dzimis Latvijas Republikas himnas autors Baumaņu Kārlis (miris 1905. gadā).
13/05
2005. gada 13. maijā Tartu universitātē notika lībiešu normatīvās valodas jautājumiem veltīta konference.
14/05
1910. gada 14. maijā dzimis pirmais profesionālais lībiešu mākslinieks Andrejs Šulcs (miris 25.11.2006.).