Livones.net
Lībiešu valodas situācija
14/12/2011
Vidzemē lībiešu saplūšana ar latviešiem un valodas nomaiņas process noslēdzās 19. gs. otrajā trešdaļā. Kurzemē valodas nomaiņas procesi risinājušies ilgāk. Atskatoties tuvākā pagātnē, konstatējams, ka Kurzemes lībiešu kopiena ir bijusi pilnībā divvalodīga jau kopš I pasaules kara.
Lībiešu valodas lietojuma jomas
14/12/2011
Lībiešu valoda nekad nav bijusi iestādes, skolas vai baznīcas pastāvīgā darba valoda, tā lietota tikai ģimenē, sadzīvē vai dažādās lībiešu kultūras procesa izpausmēs. Salīdzinot ar lībiešu kultūras uzplaukuma periodu 1920. un 1930. gados, situācija valodas lietojuma jomā mūsdienās tomēr ir ievērojami mainījusies.
Valodas resursi
14/12/2011
Augstskolas un tajās strādājošie zinātnieki, ir bijuši svarīgākie lībiešu valodas pētniecības un attīstīšanas elementi. Bez viņu aktīvas līdzdalības lielākā daļa zināšanu par lībiešu valodu nebūtu nonākusi līdz mūsdienām.
Lībiešu valodas apguve
14/12/2011
Lībiešu valodas mācībās mūsdienās izšķirami trīs līmeņi: 1) fakultatīva apguve pamata līmenī; 2) padziļināta apguve jeb sarunu grupas; 3) mācības augstākajā izglītības līmenī – augstskolās.
Valodas normēšana
14/12/2011
Lībiešu literārajai valodai ir vairāk nekā 150 gadu ilga vēsture. Tā iedalāma divās tradīcijās – 19. gadsimta rakstu valodas tradīcijā (1863.–1880.) un 20. gadsimta rakstu valodas tradīcijā (1920.–mūsdienām), kas viena otru tiešā veidā neturpina.
Uz lībiešu valodu attiecināmie normatīvie pamatdokumenti
14/12/2011
Lībiešu valoda apskatīta tikai vienā Latvijas Republikas likumā – 1999. gada 9. decembrī pieņemtajā Valsts valodas likumā.
LIELĀKĀ LĪBIEŠU VALODAS VĀRDNĪCA
07/06/2006
Lielākā līdz šim izdotā lībiešu valodas vārdnīca ir 1938. gadā publicētā Lauri Ketunena (Lauri Kettunen) vārdnīca "Livisches Wörterbuch mit Grammatischer Einleitung" (Lībiešu valodas vārdnīca ar gramatisku ievadu). Tās sastādīšanai Lauri Ketunenam bija nepieciešami turpat 20 gadi.
LĪBIEŠU VALODA RADU SAIMĒ
06/06/2006
Lībiešu valoda ietilpst Urāliešu valodu saimē, Somugru valodu apakšsaimē, Baltijas jūras somu valodu grupā.
25/02
1928. gada 25. februārī dzimusi ansambļa „Līvlist” ilggadēja dalībniece Edroma Velde.
26/02
1971. gada 26. februārī dzimusi etnoloģe Renāte Blumberga.
27/02
1910. gada 27. februārī dzimusi lībiešu ansambļa „Kāndla” diriģente Hilda Grīva (mirusi 1984. gadā).
27/02
1911. gada 27. februārī Lielirbē dzimusi lībiešu dzejniece Emīlija Grīnfelde-Rulle (mirusi 1989. gadā).
29/02
2000. gada 29. februārī Filharmonijas skvērs Rīgā pārdēvēts par Līvu laukumu.
02/03
1905. gada 2. martā dzimis lībiešu dzejnieks Janis Kīnkamegs (miris 5.02.1033.).
04/03
1938. gada 4. martā dzimis igauņu valodnieks, lībiešu valodas pētnieks Tīts Reins Vītso.