Livones.net
Lībiešu valodas situācija
14/12/2011
Vidzemē lībiešu saplūšana ar latviešiem un valodas nomaiņas process noslēdzās 19. gs. otrajā trešdaļā. Kurzemē valodas nomaiņas procesi risinājušies ilgāk. Atskatoties tuvākā pagātnē, konstatējams, ka Kurzemes lībiešu kopiena ir bijusi pilnībā divvalodīga jau kopš I pasaules kara.
Lībiešu valodas lietojuma jomas
14/12/2011
Lībiešu valoda nekad nav bijusi iestādes, skolas vai baznīcas pastāvīgā darba valoda, tā lietota tikai ģimenē, sadzīvē vai dažādās lībiešu kultūras procesa izpausmēs. Salīdzinot ar lībiešu kultūras uzplaukuma periodu 1920. un 1930. gados, situācija valodas lietojuma jomā mūsdienās tomēr ir ievērojami mainījusies.
Valodas resursi
14/12/2011
Augstskolas un tajās strādājošie zinātnieki, ir bijuši svarīgākie lībiešu valodas pētniecības un attīstīšanas elementi. Bez viņu aktīvas līdzdalības lielākā daļa zināšanu par lībiešu valodu nebūtu nonākusi līdz mūsdienām.
Lībiešu valodas apguve
14/12/2011
Lībiešu valodas mācībās mūsdienās izšķirami trīs līmeņi: 1) fakultatīva apguve pamata līmenī; 2) padziļināta apguve jeb sarunu grupas; 3) mācības augstākajā izglītības līmenī – augstskolās.
Valodas normēšana
14/12/2011
Lībiešu literārajai valodai ir vairāk nekā 150 gadu ilga vēsture. Tā iedalāma divās tradīcijās – 19. gadsimta rakstu valodas tradīcijā (1863.–1880.) un 20. gadsimta rakstu valodas tradīcijā (1920.–mūsdienām), kas viena otru tiešā veidā neturpina.
Uz lībiešu valodu attiecināmie normatīvie pamatdokumenti
14/12/2011
Lībiešu valoda apskatīta tikai vienā Latvijas Republikas likumā – 1999. gada 9. decembrī pieņemtajā Valsts valodas likumā.
LIELĀKĀ LĪBIEŠU VALODAS VĀRDNĪCA
07/06/2006
Lielākā līdz šim izdotā lībiešu valodas vārdnīca ir 1938. gadā publicētā Lauri Ketunena (Lauri Kettunen) vārdnīca "Livisches Wörterbuch mit Grammatischer Einleitung" (Lībiešu valodas vārdnīca ar gramatisku ievadu). Tās sastādīšanai Lauri Ketunenam bija nepieciešami turpat 20 gadi.
LĪBIEŠU VALODA RADU SAIMĒ
06/06/2006
Lībiešu valoda ietilpst Urāliešu valodu saimē, Somugru valodu apakšsaimē, Baltijas jūras somu valodu grupā.
21/09
1217. gada 21. septembrī kaujā aiz Vilandes nogalināts lībiešu vadonis Kaupo.
22/09
2001. gada 22. septembrī Krimuldā atklāta piemiņas zīme Kaupo.
23/09
1926. gada 23. septembrī dzimusi lībiešu dziesmu ansambļa „Līvlist” ilggadējā diriģente Ārija Mauriņa (mirusi 2006. gadā).
23/09
1987. gada 23. septembrī dzimusi viens no Līvu fonda dibinātājām Linda Zonne.
25/09
1735. gada 25. septembrī dzimis mācītājs, lībiešu – vācu vārdnīcas autors Frīdrihs Kristians Ludvigs (miris 1811. gadā).
29/09
1884. gada 29. septembrī dzimis dzejnieks, Līvu savienības vecākais Didriķis Vālgamā (Volganskis-Valgums, miris 1968. gadā).
03/10
1995. gada 3. oktobrī Helsinkos atklāta lībiešu izcelsmes mākslinieku darbu izstāde „Līvõ kuņšt”.