Livones.net
Lībiešu valodas situācija
14/12/2011
Vidzemē lībiešu saplūšana ar latviešiem un valodas nomaiņas process noslēdzās 19. gs. otrajā trešdaļā. Kurzemē valodas nomaiņas procesi risinājušies ilgāk. Atskatoties tuvākā pagātnē, konstatējams, ka Kurzemes lībiešu kopiena ir bijusi pilnībā divvalodīga jau kopš I pasaules kara.
Lībiešu valodas lietojuma jomas
14/12/2011
Lībiešu valoda nekad nav bijusi iestādes, skolas vai baznīcas pastāvīgā darba valoda, tā lietota tikai ģimenē, sadzīvē vai dažādās lībiešu kultūras procesa izpausmēs. Salīdzinot ar lībiešu kultūras uzplaukuma periodu 1920. un 1930. gados, situācija valodas lietojuma jomā mūsdienās tomēr ir ievērojami mainījusies.
Valodas resursi
14/12/2011
Augstskolas un tajās strādājošie zinātnieki, ir bijuši svarīgākie lībiešu valodas pētniecības un attīstīšanas elementi. Bez viņu aktīvas līdzdalības lielākā daļa zināšanu par lībiešu valodu nebūtu nonākusi līdz mūsdienām.
Lībiešu valodas apguve
14/12/2011
Lībiešu valodas mācībās mūsdienās izšķirami trīs līmeņi: 1) fakultatīva apguve pamata līmenī; 2) padziļināta apguve jeb sarunu grupas; 3) mācības augstākajā izglītības līmenī – augstskolās.
Valodas normēšana
14/12/2011
Lībiešu literārajai valodai ir vairāk nekā 150 gadu ilga vēsture. Tā iedalāma divās tradīcijās – 19. gadsimta rakstu valodas tradīcijā (1863.–1880.) un 20. gadsimta rakstu valodas tradīcijā (1920.–mūsdienām), kas viena otru tiešā veidā neturpina.
Uz lībiešu valodu attiecināmie normatīvie pamatdokumenti
14/12/2011
Lībiešu valoda apskatīta tikai vienā Latvijas Republikas likumā – 1999. gada 9. decembrī pieņemtajā Valsts valodas likumā.
LIELĀKĀ LĪBIEŠU VALODAS VĀRDNĪCA
07/06/2006
Lielākā līdz šim izdotā lībiešu valodas vārdnīca ir 1938. gadā publicētā Lauri Ketunena (Lauri Kettunen) vārdnīca "Livisches Wörterbuch mit Grammatischer Einleitung" (Lībiešu valodas vārdnīca ar gramatisku ievadu). Tās sastādīšanai Lauri Ketunenam bija nepieciešami turpat 20 gadi.
LĪBIEŠU VALODA RADU SAIMĒ
06/06/2006
Lībiešu valoda ietilpst Urāliešu valodu saimē, Somugru valodu apakšsaimē, Baltijas jūras somu valodu grupā.
29/06
1906. gada 29. jūnijā dzimis somu mācītājs Helle Kalervo Ervie (miris 1951. gadā), pirmais mācītājs, kurš no 1931. līdz 1938. gadam Ziemeļkurzemes draudzēs noturējis dievkalpojumus lībiešu valodā.
03/07
1929. gada 3. jūlijā dzimis akadēmiķis, lībiešu kultūrvēstures pētnieks etnogrāfs Saulvedis Cimermanis.
11/07
1912. gada 11. jūlijā Pizē dzimusi lībiešu trešās atmodas virzītāja Emma Ernštreite (mirusi 1986. gadā).
15/07
1927. gada 15. jūlijā dzimis dzejnieks, lībiešu dzejas antoloģijas sastādītājs Harijs Skuja.
18/07
1909. gada 18. jūlijā dzimis somu filologs un lībiešu atbalstītājs Veine Kirele (miris 2003. gadā).
18/07
2004. gada 18. jūlijā Staicelē atklāta tēlnieku Zigrīdas un Jura Rapas robežzīme „Eesti-Līvõmō-Latvija”.
23/07
2006. gada 23. jūlijā Mazirbē sāka darbu pirmā triju paaudžu lībiešu nometne „Mierlinkizt”.