Livones.net
Lībiešu valodas situācija
14/12/2011
Vidzemē lībiešu saplūšana ar latviešiem un valodas nomaiņas process noslēdzās 19. gs. otrajā trešdaļā. Kurzemē valodas nomaiņas procesi risinājušies ilgāk. Atskatoties tuvākā pagātnē, konstatējams, ka Kurzemes lībiešu kopiena ir bijusi pilnībā divvalodīga jau kopš I pasaules kara.
Lībiešu valodas lietojuma jomas
14/12/2011
Lībiešu valoda nekad nav bijusi iestādes, skolas vai baznīcas pastāvīgā darba valoda, tā lietota tikai ģimenē, sadzīvē vai dažādās lībiešu kultūras procesa izpausmēs. Salīdzinot ar lībiešu kultūras uzplaukuma periodu 1920. un 1930. gados, situācija valodas lietojuma jomā mūsdienās tomēr ir ievērojami mainījusies.
Valodas resursi
14/12/2011
Augstskolas un tajās strādājošie zinātnieki, ir bijuši svarīgākie lībiešu valodas pētniecības un attīstīšanas elementi. Bez viņu aktīvas līdzdalības lielākā daļa zināšanu par lībiešu valodu nebūtu nonākusi līdz mūsdienām.
Lībiešu valodas apguve
14/12/2011
Lībiešu valodas mācībās mūsdienās izšķirami trīs līmeņi: 1) fakultatīva apguve pamata līmenī; 2) padziļināta apguve jeb sarunu grupas; 3) mācības augstākajā izglītības līmenī – augstskolās.
Valodas normēšana
14/12/2011
Lībiešu literārajai valodai ir vairāk nekā 150 gadu ilga vēsture. Tā iedalāma divās tradīcijās – 19. gadsimta rakstu valodas tradīcijā (1863.–1880.) un 20. gadsimta rakstu valodas tradīcijā (1920.–mūsdienām), kas viena otru tiešā veidā neturpina.
Uz lībiešu valodu attiecināmie normatīvie pamatdokumenti
14/12/2011
Lībiešu valoda apskatīta tikai vienā Latvijas Republikas likumā – 1999. gada 9. decembrī pieņemtajā Valsts valodas likumā.
LIELĀKĀ LĪBIEŠU VALODAS VĀRDNĪCA
07/06/2006
Lielākā līdz šim izdotā lībiešu valodas vārdnīca ir 1938. gadā publicētā Lauri Ketunena (Lauri Kettunen) vārdnīca "Livisches Wörterbuch mit Grammatischer Einleitung" (Lībiešu valodas vārdnīca ar gramatisku ievadu). Tās sastādīšanai Lauri Ketunenam bija nepieciešami turpat 20 gadi.
LĪBIEŠU VALODA RADU SAIMĒ
06/06/2006
Lībiešu valoda ietilpst Urāliešu valodu saimē, Somugru valodu apakšsaimē, Baltijas jūras somu valodu grupā.
31/07
1992. gada 31. jūlijā iznāk atjaunotā mēnešraksta „Līvli” pirmais numurs.
01/08
1921. gada 1. augustā dzimusi arheoloģe, seno lībiešu apģērbu speciāliste Anna Zariņa.
01/08
1998. gada 1. augustā nodibināta Starptautiskā lībiešu draugu biedrība.
03/08
2002. gada 3. augustā Mazirbē atklāta Valdas Marijas Šuvcānes grāmata „Lībiešu ciems, kura vairs nav”.
04/08
1994. gada 4. augustā Mazirbē sākas starptautiska zinātniska konference „Lībieši un viņu kultūra: mazo etnosu valodas un kultūras saglabāšanas teorija un prakse”.
05/08
2000. gada 5. augustā atvērta Kersti Boiko lībiešu valodas mācību grāmata „Līvõ kēļ”.
05/08
2006. gada 5. augustā Mazirbē atklāta Valdas Marijas Šuvcānes grāmata „Mazirbe – mazs ciems jūrmalā”.