Livones.net
Valda Marija Šuvcāne
12/01/2012

Lībiešu kultūras un sabiedriskā darbiniece Valda Marija Šuvcāne (dz. Blūma) dzimusi 1923. gada 14. decembrī Lielirbes ciemā lībiešu Didriķa un Emīlijas Blūmu ģimenē.

Pirmā izglītība iegūta Mazirbes Valsts pamatskolā, bet Rīgā pabeigta vidusskola un Latvijas Valsts Universitātes Vēstures fakultāte. Viss darba mūžs Valdai pagājis Izglītības ministrijā, strādājot par skolu inspektori.

1972. gadā tika nodibināts Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis Līvlist, un Valda kopš tā dibināšanas pirmās dienas bija aktīva ansambļa dalībniece 34 gadu garumā. Darbošanās lībiešu dziesmu ansamblī radīja dziļāku interesi par savas tautas vēsturi un kultūru. Radās stingra pārliecība, ka turpmākā dzīve ir jāveltī lībiešu kultūras mantojuma izpētei un saglabāšanai. Tam palīdzēja objektīvie apstākļi – aiziešana pensijā, vēsturnieces izglītība, dzimtā lībiešu valoda, bērnība lībiskā vidē, ko tāpēc lieliski pārzināja un izjuta.

Sākās ilgstošs pētnieciskais darbs arhīvos un bibliotēkās. Tika uzkrāta liela materiālu, informācijas un zināšanu bagāža. Papildus darbam arhīvos un bibliotēkās, V. Šuvcāne bieži tikās ar dzimtās puses ļaudīm, kuru lielāko daļu viņa pazina, jo tie bija skolasbiedri, dzimtā ciema iedzīvotāji, radinieki un draugi. Krājas atmiņu stāstījumi, dzīvesstāsti, fotogrāfijas. Veltot visu savu laiku lībiešu kultūrmantojuma izpētei un materiālu vākšanai, bija aizritējuši desmit gadi. Latvijā sākās Atmoda.

Valda Šuvcāne aktīvi piedalījās atjaunotnes procesos. Viņa iesaistījās Latvijas Kultūras fonda darbā, Latvijas Tautu foruma darbībā, bija viena no aktīvākajām Līvõd īt (Līvu savienība) atjaunošanas organizatorēm, daudz laika veltīja lībiešu popularizēšanai sabiedrībā un medijos.

1989. gada novembrī darbību atsāka Līvu savienība. Valda Šuvcāne bija viena no darbīgākajām atjaunotās lībiešu sabiedriskās organizācijas biedriem. Viņa veicināja un piedalījās reģionālo - Ventspils un Kolkas – grupu nodibināšanā, bija valdes locekle, iesaistījās lībiešu valodas mācīšanā, ko Rīgā mācīja no 1991. līdz 1995. gadam. Mācību vajadzībām Valda 1991. gadā sagatavoja izdevumu Līvõd tekstõd (Lībiešu teksti), Latviešu–lībiešu sarunvārdnīcu (1991) un jaunajai paaudzei domātu bilžu grāmatu ar Margaritas Stārastes ilustrācijām „Urū! Urū!” (1994).

1992. gadā tika atjaunots lībiešu mēnešraksts Līvli, no 1991. gada sāka izdot Lībiešu kalendāru – gadagrāmatu. Valda Šuvcāne bija aktīva šo izdevumu autore un abos izdevumos publicējusi nozīmīgus rakstus par lībiešu kultūru.

Neraugoties uz lielo sabiedrisko slodzi, Valda Šuvcāne nebija pametusi pētniecisko darbu arhīvos un bibliotēkās. Pienāca laiks uzkrātās zināšanas un informāciju publicēt. 1999. gadā iznāca Latviešu–lībiešu–angļu sarunvārdnīca (angļu valoda Ieva Erenštreite). 2002. gadā iznāca grāmata „Lībiešu ciems, kura vairs nav”, kurā bija apkopota un atspoguļota Ziemeļkurzemes lībiešu kultūrvēsture vairāku gadsimtu garumā. Lībiešu folkloras izlasē (2003) tika ietvertas raksturīgākās un interesantākās lībiešu pasakas, teikas, nostāsti, tradīcijas, gadskārtu ieražas, tautasdziesmas, sakāmvārdi, mīklas. Grāmatā „Mazirbe – mazs ciems jūrmalā” (2006) stāstīts par divu pazīstamām lībiešu dzimtu – Staltu un Freimaņu – ļaudīm.

Sadarbībā ar Līvu savienību V. M. Šuvcāne ierakstīja lībiešu valodas paraugus divos CD diskos: „Kāzas jūrā” (2003) un Latviešu–lībiešu sarunvārdnīca (2005).

Arī pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvesvietu Kolkā 2006. gadā, Valda turpināja darboties ar lībiešu kultūru saistītās lietās – popularizēja lībiešu valodu, kultūru un tautas tradīcijas interesentiem, kas iegriezās viņas mājās, piedalījās ar lekcijām lībiešu izcelsmes bērnu un jauniešu nometnē Mazirbē, vadīja lībiešu valodas stundas Kolkā, sniedza konsultācijas lībiešu lietās.

Par mūža ieguldījumu lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā Valda Marija Šuvcāne ir apbalvota ar Lielo Folkloras balvu un Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju (2002), Rīgas Latviešu biedrības pirmo Andreja Krastkalna balvu (2003), Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības rakstu (2006).

Valda Marija Šuvcāne mūžībā aizgāja 2007. gada 26. decembrī.

26/03
1943. gada 26. martā dzimis dzejnieks, dramaturgs un režisors Uldis Krasts.
26/03
1994. gada 26. martā nodibināts Līvõ kultūr sidām (Lībiešu kultūras centrs).
27/03
1999. gada 27. martā Staicelē atklāts Metsepoles novada lībiešu informācijas centrs un muzejs „Pivālind”.
27/03
1999. gada 27. martā atvērta Valta Ernštreita Lībiešu – latviešu un latviešu – lībiešu vārdnīca.
28/03
1749. gada 28. martā dzimis Rūjienas draudzes mācītājs Gustavs Bergmanis (miris 1814. gadā), kas publicējis pirmo garīgo tekstu lībiešu valodā.
30/03
1805. gada 30. martā dzimis A. J. Šēgrēna darba turpinātājs lībiešu valodas pētīšanā akadēmiķis Ferdinands Johans Vīdemanis (miris 1887. gadā).
31/03
1877. gada 31. martā dzimusi lībiešu folkloras teicēja Kristīne Demberga-Ozolzīle (mirusi 1962. gadā).