Livones.net
PAULS ARISTE
05/06/2006
Marta Rudzīte
Ir cilvēki, kas ne vien paši daudz paveic, bet arī prot rosināt vai īstā brīdī atbalstīt citus. Tāds bija Tērbatas universitātes profesors Pauls Ariste (1905-1990). Daudz pateicības parādā profesoram ir lībieši un arī latviešu valodnieki.

Ariste ir igauņu kalēja dēls, kam kopš bērnības iznācis saskarties ar dažādām valodām. Viņš sācis tās arī praktiski mācīties. Jau skolas gados viņš labi pratis esperanto, un viņa rakstu bibliogrāfija liecina, ka 16 gadīgā autora pirmā publikācija ir tieši par lībiešiem un esperanto valodā.

Paul Ariste (---)Aristem radās arī teorētiska interese par valodām, tāpēc viņš studēja filoloģiju. Pēc Tērbatas universitātes beigšanas (1929) viņš zināšanas vēl papildinājis Helsinku un Hamburgas universitātē. No 1933. gada P. Ariste sācis strādāt Tērbatas universitātē, kur bijis profesors no 1944., bet no 1946. līdz 1977. gadam - arī Somugru valodu katedras vadītājs.

Aristes interešu loks bijis visai plašs. Viņš ir igauņu eksperimentālās un teorētiskās fonētikas pamatlicējs, igauņu leksikas cilmes skaidrotājs, izlokšņu un vecākās rakstu valodas pētnieks. P. Ariste pētījis arī karēļu, ižoru, vepsu, votu un lībiešu valodu un bijis ievērojams speciālists Baltijas jūras somugru valodu salīdzināmajā gramatikā, kā arī šo valodu kontaktos ar citu saimju valodām. Pēc viņa ierosmes Igaunijas Zinātņu akadēmija tika nodibināts Somugru valodu sektors, ko viņš pats pirmais arī vadīja no 1957. līdz 1960. gadam. Pēc viņa iniciatīvas atjaunota igauņu „Dzimtās valodas biedrības gadagrāmata" (1955) un dibināts starptautisks žurnāls „Sovetskoje Finno-ugrovedenie" (1965; kopš 1990. - „Linguistica Uralica"). P. Ariste rūpējās, lai Igaunijā būtu speciālisti visās somugru valodās un lai visām bijušās PSRS somugru tautām rastos akadēmiski labi izglītojušies dzimtās valodas pētnieki. Šo tautu aspiranti izglītību papildināt brauca uz Tērbatas universitāti. Igaunija kļuva par bijušās PSRS nozīmīgāko somugristikas centru.

Aristes darbs somugristikā ticis augstu novērtēts. Viņš bija Igaunijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1965), Nopelniem bagātais zinātnieks (1966), Helsinku, Tamperes un Segedas universitātes goda doktors, Somijas Zinātņu akadēmijas, Somijas akadēmijas, Ungārijas Zinātņu akadēmijas, Esperanto akadēmijas, kā arī dažādu Igaunijas, Somijas un ASV zinātnisko biedrību goda biedrs vai ārzemju loceklis.

Arī Latvijā prof. P. Ariste bija labi pazīstams. Profesors Ariste labprāt pārsteidza citus, spējot vai ikvienu uzrunāt viņa dzimtajā valodā. Tā ar P. Aristi iepazinās arī latviešu valodnieki. Tas notika 1950. gada augustā Maskavā, konferencē, kur no pjedestāla tika gāzta līdz tam vienīgā pareizā N. Marra mācība par valodu. Kādā starpbrīdī mūsu pulciņu latviski sveicināja stalts vīrs, kas teicās esot Tērbatas universitātes profesors Pauls Ariste. Saruna raisīties raisījās. Drīz vien Latviešu valodas katedras vadītājs Arturs Ozols bija izstāstījis par latviešu valodniecības stāvokli, par katedras grūtībām jaunu darbinieku sagatavošanā. Profesors P. Ariste labprāt piekrita būt par zinātnisko vadītāju diviem aspirantiem. Drīz vien viņš vadīja arī citu mūsu universitātes valodniecības katedru darbinieku disertācijas, pēc tam bija daudzu disertāciju oponents, vairākkārt braukdams pat uz Minsku, ja tur kāds latvietis bija spiests aizstāvēt savu sastatāmās valodniecības pētījumu.

1951. gadā P. Ariste LU Filoloģijas fakultātē nolasīja nelielu kursu par lībiešu valodu. Tas bija teorētisks ieskats somugru valodu saimē, izceļot lībiešu valodas vietu tanī, kā arī rādot lībiešu valodas sakarus ar latviešu valodu. Pēc viņa domām (ap 1950. gadu) lībiešu valodu vēl labi runājot ap 500 cilvēku. Uz ielas lībiešu valoda skanot Kolkā, Lielirbē, Sīkragā, bet Mazirbē to runājot vairs tikai kādi 9-10 cilvēki.

Lekcijas klausījās ne tikai Filoloģijas fakultātes docētāji un studenti, bet arī Zinātņu akadēmijas darbinieki. Tā latviešu valodniekiem bija pirmā informācija par valodu, ko runāja Latvijā, bet kuru neviens nebijām dzirdējuši. Profesors interesanti prata atklāt starpību starp somugrisko un latvisko. Jauna un sveša bija daudz.

Kādas lekcijas gaitā profesors ieteicās: „Es domāju, ka vajadzētu izmācīt vienu jaunu latviešu pētītāju ar lībiešu saknēm, kas ietu pie lībiešiem un sāktu uzrakstīt viņu valodu. Un pētīt to." Šī profesora Aristes vēlēšanās ir piepildījusies. Kādi desmit latviešu jaunieši jau ir mācījušies somugristiku Tērbatas universitātē, pašreiz to dara arī jaunieši ar lībiešu saknēm. Arī mani dziļāk pievērsties latviešu un lībiešu valodas sakaru pētīšanai ir mudinājis prof. P. Ariste.
(Lībiešu kalendārs 1995. gadam 85.-88. lpp.)

14/12
1923. gada 14. decembrī dzimusi lībiešu kultūras un sabiedriskā darbiniece Valda Šuvcāne (mirusi 26.12.2007).
14/12
1937. gada 14. decembrī Latvijas Nacionālajā teātrī notiek Mārtiņa Zīverta lugas „Lībiešu asinis” pirmizrāde.
14/12
1999. gada 28. decembrī Ministru kabinets akceptē valsts ilgtermiņa mērķprogramma „Lībieši Latvijā”.
22/12
1893. gada 22. decembrī dzimis Lielirbes kora diriģents Didriķis Blūms (miris 1970. gadā).
23/12
1931. gada 23. decembrī ar Somiskuma savienības un citu organizāciju atbalstu Jelgavā sāk iznākt mēnešraksts „Līvli” (1931-1939), pirmais periodiskais izdevums lībiešu valodā.
27/12
1949. gada 27. decembrī dzimis valsts īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas „Lībiešu krasts” organizētājs un direktors Edgars Sīlis.
01/01
1943. gada 1. janvārī Puzē dzimis tēlnieks, pieminekļa lībiešu dzejniekiem Miķeļtornī autors Kārlis Dane (miris 1982. gadā).