Livones.net
SAULVEDIS CIMERMANIS
25/02/2010
Etnogrāfs akadēmiķis Saulvedis Cimermanis dzimis 1929. gada 3. jūlijā bijušā Valkas apriņķa Bejas pagastā. Beidzis Smiltenes vidusskolu un Latvijas Universitātes Vēstures fakultāti.

Saulvedis Cimmermanis (LKS arhīvs)1951. gadā sācis strādāt Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, bet kopš 1954. gada viņa darba mūžs bijis saistīts ar Zinātņu akadēmijas Vēstures institūtu, un vairāk nekā divdesmit gadu viņš vadījis institūta zinātnieku darbu. S. Cimermanis par zinātniskā ceļa pamatuzdevumu ir izvēlējies Latvijas iedzīvotāju 17.-20. gs. dzīvesveida un kultūras pētīšanu, to skaitā arī tādus tematus kā baltu un Baltijas somu etniskā vēsture, lībiešu tradicionālā kultūra, latviešu un lībiešu dzīvesveida un tradicionālās kultūras vēstures avoti. Viņa pētījumi vainagojušies ar tādām monogrāfijām kā „Laukstrādnieku dzīves veids Kurzemē un Zemgalē 19. gs. otrajā pusē", „Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs", „Latviešu tautas dzīves pieminekļi: celtnes un to iekārta", „Zveja un zvejnieki Latvijā 19. gadsimtā".

S. Cimermaņa zinātnieka devums ir vairāk nekā piecsimt zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju, viņš ir gandrīz divu desmitu zinātnisku grāmatu sastādītājs un atbildīgais redaktors. Darbi publicēti Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Somijā, Ungārijā un Vācijā. Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā un Krievijā S. Cimermanis vadījis vairāk nekā trīsdesmit etnogrāfu ekspedīcijas, veicis daudzus individuālus etnogrāfiskus apsekojumus. Trīsdesmit piecu gadu laikā, pētot tēmu par zvejniekiem un zvejniecību, viņš pēc vienotas programmas apsekojis gandrīz visus Latvijas rajonus, pierakstījis simtiem veco zvejnieku stāstījumu, sagatavojis zvejošanas paņēmienu aprakstus, fotogrāfijas, savācis dažādus dokumentus un nozares valodnieciskos dotumus. Šādā pašā veidā pētītas arī citas tēmas, it īpaši tautas celtniecība.

S. Cimermanis piedalījies valsts zinātniskās un kultūras dzīves organizēšanā. Viņš piedalījies valsts īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas „Lībiešu krasts" veidošanā un zinātniskajā darbā, kā arī valsts ilgtermiņa mērķprogrammas „Lībieši Latvijā" izstrādē. Viņa pētījumi publicēti mēnešrakstā „Līvli" un Lībiešu gadagrāmatās. Piemēram, pētījums „Būves un to izmantošana lībiešu ciemos" mēnešrakstā „Līvli" publicēts gandrīz divos desmitos turpinājumu. Ar S. Cimermaņa gādību lībiešu tematika ieņēmusi nozīmīgu vietu žurnālā „Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis" A daļā, kura redkolēģiju viņš vada kopš 1996. gada.

 

26/03
1943. gada 26. martā dzimis dzejnieks, dramaturgs un režisors Uldis Krasts.
26/03
1994. gada 26. martā nodibināts Līvõ kultūr sidām (Lībiešu kultūras centrs).
27/03
1999. gada 27. martā Staicelē atklāts Metsepoles novada lībiešu informācijas centrs un muzejs „Pivālind”.
27/03
1999. gada 27. martā atvērta Valta Ernštreita Lībiešu – latviešu un latviešu – lībiešu vārdnīca.
28/03
1749. gada 28. martā dzimis Rūjienas draudzes mācītājs Gustavs Bergmanis (miris 1814. gadā), kas publicējis pirmo garīgo tekstu lībiešu valodā.
30/03
1805. gada 30. martā dzimis A. J. Šēgrēna darba turpinātājs lībiešu valodas pētīšanā akadēmiķis Ferdinands Johans Vīdemanis (miris 1887. gadā).
31/03
1877. gada 31. martā dzimusi lībiešu folkloras teicēja Kristīne Demberga-Ozolzīle (mirusi 1962. gadā).