Livones.net
RŪDOLFS LANDMANIS
16/02/2009

Simtu pirmajā dzīves gadā mūža gaitas beidzis senas lībiešu dzimtas pēctecis Rūdolfs Landmanis. Viņš dzimis 1908. gadā Melnsilā mežsarga ģimenē, un mazajā zvejnieku ciematā arī pagājusi gandrīz visa viņa dzīve. Viņš strādājis par mežsargu, zvejnieku un darījis citus darbus.

Lībiešu etniskās vēstures izpētē nozīmīgas ir tās ziņas, ko zinātniekiem snieguši vietējie iedzīvotāji. Rūdolfs Landmanis ar lielisko atmiņu, plašajām zināšanām un bagātīgo dzīves un darba pieredzi bija viens no labākajiem stāstītājiem, it īpaši par Melnsila saimniecisko un kultūras dzīvi kopš 19. gadsimta. Stāstīto dokumentējis akadēmiķis Saulvedis Cimermanis, un tas publicēts 1999. gada Lībiešu gadagrāmatā.

Rūdolfu Landmani Melnsila kapsētā guldīs 14. februārī pulksten 12.

Pateicībā par skaisto un bagāto mūžu,

Lībiešu kultūras centrs.

29/06
1906. gada 29. jūnijā dzimis somu mācītājs Helle Kalervo Ervie (miris 1951. gadā), pirmais mācītājs, kurš no 1931. līdz 1938. gadam Ziemeļkurzemes draudzēs noturējis dievkalpojumus lībiešu valodā.
03/07
1929. gada 3. jūlijā dzimis akadēmiķis, lībiešu kultūrvēstures pētnieks etnogrāfs Saulvedis Cimermanis.
11/07
1912. gada 11. jūlijā Pizē dzimusi lībiešu trešās atmodas virzītāja Emma Ernštreite (mirusi 1986. gadā).
15/07
1927. gada 15. jūlijā dzimis dzejnieks, lībiešu dzejas antoloģijas sastādītājs Harijs Skuja.
18/07
1909. gada 18. jūlijā dzimis somu filologs un lībiešu atbalstītājs Veine Kirele (miris 2003. gadā).
18/07
2004. gada 18. jūlijā Staicelē atklāta tēlnieku Zigrīdas un Jura Rapas robežzīme „Eesti-Līvõmō-Latvija”.
23/07
2006. gada 23. jūlijā Mazirbē sāka darbu pirmā triju paaudžu lībiešu nometne „Mierlinkizt”.