Livones.net
RŪDOLFS LANDMANIS
16/02/2009

Simtu pirmajā dzīves gadā mūža gaitas beidzis senas lībiešu dzimtas pēctecis Rūdolfs Landmanis. Viņš dzimis 1908. gadā Melnsilā mežsarga ģimenē, un mazajā zvejnieku ciematā arī pagājusi gandrīz visa viņa dzīve. Viņš strādājis par mežsargu, zvejnieku un darījis citus darbus.

Lībiešu etniskās vēstures izpētē nozīmīgas ir tās ziņas, ko zinātniekiem snieguši vietējie iedzīvotāji. Rūdolfs Landmanis ar lielisko atmiņu, plašajām zināšanām un bagātīgo dzīves un darba pieredzi bija viens no labākajiem stāstītājiem, it īpaši par Melnsila saimniecisko un kultūras dzīvi kopš 19. gadsimta. Stāstīto dokumentējis akadēmiķis Saulvedis Cimermanis, un tas publicēts 1999. gada Lībiešu gadagrāmatā.

Rūdolfu Landmani Melnsila kapsētā guldīs 14. februārī pulksten 12.

Pateicībā par skaisto un bagāto mūžu,

Lībiešu kultūras centrs.

26/03
1943. gada 26. martā dzimis dzejnieks, dramaturgs un režisors Uldis Krasts.
26/03
1994. gada 26. martā nodibināts Līvõ kultūr sidām (Lībiešu kultūras centrs).
27/03
1999. gada 27. martā Staicelē atklāts Metsepoles novada lībiešu informācijas centrs un muzejs „Pivālind”.
27/03
1999. gada 27. martā atvērta Valta Ernštreita Lībiešu – latviešu un latviešu – lībiešu vārdnīca.
28/03
1749. gada 28. martā dzimis Rūjienas draudzes mācītājs Gustavs Bergmanis (miris 1814. gadā), kas publicējis pirmo garīgo tekstu lībiešu valodā.
30/03
1805. gada 30. martā dzimis A. J. Šēgrēna darba turpinātājs lībiešu valodas pētīšanā akadēmiķis Ferdinands Johans Vīdemanis (miris 1887. gadā).
31/03
1877. gada 31. martā dzimusi lībiešu folkloras teicēja Kristīne Demberga-Ozolzīle (mirusi 1962. gadā).