Livones.net
MARTA RUDZĪTE
07/06/2006
Kersti Boiko

Profesore, LZA īstenā locekle Marta Rudzīte (4.11.1924.-19.07.1996.) nekad nav strādājusi administratīvu darbu un nekad nav bijusi nevienā partijā. Toties viņa publicējusi 150 rakstu un vairākus lielus pētījumus: „Ziemeļvidzemes izloksnes Braslavā, Vecatē, Bauņos un Vilzēnos" (1958), „Latviešu dialektoloģija" (1964), „Latviešu valodas vēsturiskā fonētika" (1993).

Marta Rudzīte (---)1948. gadā Marta Rudzīte ar izcilību beidza Latvijas Valsts pedagoģiskā institūta Latviešu valodas un literatūras fakultāti un sāka strādāt par skolotāju Cēsu skolotāju institūtā, taču pēc profesora J. Endzelīna ieteikuma tika aicināta aspirantūrā Latvijas Universitātes Latviešu valodas katedrā, kuru beidza 1951. gadā.

1950. un 1951. gadā Marta Rudzīte Latviešu valodas katedrā sāka pasniegt tādus fundamentālus kursus kā „Latviešu valodas vēsturiskā gramatika", „Baltu valodu salīdzināmā gramatika", „Leišu valodas zinātniskā gramatika", „Ievads baltu filoloģijā". Martas Rudzītes galvenais darba lauks valodniecībā bija latviešu valodas dialektoloģija un valodas vēsture. Ar šīm nozarēm cieši saistītas ir onomastika un valodu kontakti. Te var pieminēt kaut vai dažas publikācijas: „Jaunākie mājvārdi Braslavā" (1963), „Kā cēlies Limbažu nosaukums"(1967), „Somugristiskie hidronīmi Latvijas PSR teritorijā" (1968), „Vērojumi par Dundagas lībiešu runāto latviešu valodu" (1973), „Latviešu un lībiešu valodas savstarpējā ietekme" (1994), „Latviešu un lībiešu valodas kontaktu atspulgi" (1996).

Martas Rudzītes mūžs bija cieši saistīts ar somugriem jeb, precīzāk, ar Baltijas jūras somiem. Viņa ir sadarbojusies vai tikusies ar tādiem ievērojamiem somugristiem kā Lauri Posti, Jūliuss Megiste, Sepo Suhonens, nemaz nerunājot par Latvijā labi zināmajiem igauņu valodniekiem T. R. Vītso, E. Vēri, M. Hintu, H. Sāri, L. Vabu u. c. Jau vācot materiālus kandidāta disertācijai, Marta Rudzīte apzinājās nepieciešamību apgūt igauņu valodu un tādēļ iepazinās ar dažiem Rīgas igauņiem. Liktenim labpatika tuvināt viņu igauņiem vēl vairāk - tā kā profesors Jānis Endzelīns tika padzīts no Universitātes, disertācijas vadītāju nācās meklēt kaimiņos, un par to kļuva Tartu universitātes profesors Pauls Ariste. Kontakti ar igauņu zinātniekiem profesorei turpinājās arī vēlāk, un par tiem var lasīt viņas rakstā „Latvijas valodnieku sakari ar Tērbatas universitāti" (1991).

Pirmā saskare ar lībiešu valodu Martai Rudzītei bija 1951. gada martā, kad prof. P. Ariste kā vieslektors LVU nolasīja 20 lekcijas par lībiešu valodu, bet pirmo dzīvo lībieti - Pēteri dambergu - viņa sastapa mazliet vēlāk Rīgā. Lībiešus viņu pašu vidē Ziemeļkurzemē Marta Rudzīte sāka apciemot, braucot dialektoloģijas praksēs 1960. un 1970. gados. Par Universitātes Latviešu valodas katedras ekspedīcijām uz lībiešu ciemiem Marta Rudzīte ir referējusi Lībiešu dienās Tērbatā 1977. gadā. Pēc viņas ierosinājuma vairāki lībiešu izcelsmes studenti latviešu dialektoloģijā ir rakstījuši studiju darbus, kas ietver arī lībiešu leksiku (piemēram, Aldis Ermanbriks un Zoja Sīle). Pēdējo viņa mudināja iet dziedāt lībiešu ansamblī „Līvlist".

Marta Rudzīte piedalījās arī pirmajā lībiešu pasākumā Lielupē 1970. gadā un pirmajos lībiešu dziesmu svētkos Brīvdabas muzejā 1972. gadā. Viņai bija ciešs kontakts ar lībiešu trešās atmodas vadītāju Emmu Erenštreiti. Kad nomira ansambļa „Līvlist" pirmā diriģente Dzidra Kļaviņa, ansamblis ar Martas Rudzītes starpniecību ieguva diriģenti Āriju Mauriņu. 1988. gada 26. novembrī Marta Rudzīte bija to vidū, kas atjaunoja lībiešu organizāciju „Līvõd īt". Līdz pašam pēdējam laikam Martai Rudzītei bija draudzīgas attiecības ar lielāko lībiešu patrioti Paulīni Kļaviņu.

Profesore Marta Rudzīte bija Somugru biedrības ārzemju locekle, Latvijas Filologu biedrības biedre, Latvijas Zinātnieku savienības locekle, LZA īstenā locekle. Viņas darbs guva arī sabiedrības atzinību: viņai tika piešķirts Nopelniem bagātās zinātnes darbinieces nosaukums, prof. Anna Ābeles balva, LR Ministru kabineta Atzinības raksts.

(Saīsināti no mēnešraksta „Līvli" 9/10/1996)

28/04
1851. gada 28. aprīlī dzimis viens no somugru tautu etnogrāfijas pamatlicējiem Aksels Olai Heikels (miris 1924. gadā).
28/04
1948. gada 28. aprīlī dzimusi žurnāliste, viena no Lībiešu kultūras centra dibinātājām un atjaunotā mēnešraksta „Līvli” pirmā redaktore Gundega Blumberga.
01/05
1924. gada 1. maijā dzimis bibliogrāfs, lībiešu valodas un kultūras pētnieks Tenu Karma.
04/05
2001. gada 4. maijā Latvijas vēstures muzejā atklāj plašu izstādi „Lībieši senatnē”, izdodot arī izstādes katalogu.
05/05
1895. gada 5. maijā dzimis esperantists, viens no Esperanto – latviešu – lībiešu vārdnīcas autoriem Ints Henriks Čače (miris 1986. gadā).
10/05
1936. gada 10. maijā dzimusi Mazirbes etnogrāfiskās kolekcijas „Rāndali” dibinātāja Maija Valce.
11/05
1835. gada 11. maijā Viļķenes pagasta zemnieka Jēkaba Baumaņa un Burtnieku lībietes Anna Feldmanes ģimenē dzimis Latvijas Republikas himnas autors Baumaņu Kārlis (miris 1905. gadā).