Livones.net
MARTA RUDZĪTE
07/06/2006
Kersti Boiko

Profesore, LZA īstenā locekle Marta Rudzīte (4.11.1924.-19.07.1996.) nekad nav strādājusi administratīvu darbu un nekad nav bijusi nevienā partijā. Toties viņa publicējusi 150 rakstu un vairākus lielus pētījumus: „Ziemeļvidzemes izloksnes Braslavā, Vecatē, Bauņos un Vilzēnos" (1958), „Latviešu dialektoloģija" (1964), „Latviešu valodas vēsturiskā fonētika" (1993).

Marta Rudzīte (---)1948. gadā Marta Rudzīte ar izcilību beidza Latvijas Valsts pedagoģiskā institūta Latviešu valodas un literatūras fakultāti un sāka strādāt par skolotāju Cēsu skolotāju institūtā, taču pēc profesora J. Endzelīna ieteikuma tika aicināta aspirantūrā Latvijas Universitātes Latviešu valodas katedrā, kuru beidza 1951. gadā.

1950. un 1951. gadā Marta Rudzīte Latviešu valodas katedrā sāka pasniegt tādus fundamentālus kursus kā „Latviešu valodas vēsturiskā gramatika", „Baltu valodu salīdzināmā gramatika", „Leišu valodas zinātniskā gramatika", „Ievads baltu filoloģijā". Martas Rudzītes galvenais darba lauks valodniecībā bija latviešu valodas dialektoloģija un valodas vēsture. Ar šīm nozarēm cieši saistītas ir onomastika un valodu kontakti. Te var pieminēt kaut vai dažas publikācijas: „Jaunākie mājvārdi Braslavā" (1963), „Kā cēlies Limbažu nosaukums"(1967), „Somugristiskie hidronīmi Latvijas PSR teritorijā" (1968), „Vērojumi par Dundagas lībiešu runāto latviešu valodu" (1973), „Latviešu un lībiešu valodas savstarpējā ietekme" (1994), „Latviešu un lībiešu valodas kontaktu atspulgi" (1996).

Martas Rudzītes mūžs bija cieši saistīts ar somugriem jeb, precīzāk, ar Baltijas jūras somiem. Viņa ir sadarbojusies vai tikusies ar tādiem ievērojamiem somugristiem kā Lauri Posti, Jūliuss Megiste, Sepo Suhonens, nemaz nerunājot par Latvijā labi zināmajiem igauņu valodniekiem T. R. Vītso, E. Vēri, M. Hintu, H. Sāri, L. Vabu u. c. Jau vācot materiālus kandidāta disertācijai, Marta Rudzīte apzinājās nepieciešamību apgūt igauņu valodu un tādēļ iepazinās ar dažiem Rīgas igauņiem. Liktenim labpatika tuvināt viņu igauņiem vēl vairāk - tā kā profesors Jānis Endzelīns tika padzīts no Universitātes, disertācijas vadītāju nācās meklēt kaimiņos, un par to kļuva Tartu universitātes profesors Pauls Ariste. Kontakti ar igauņu zinātniekiem profesorei turpinājās arī vēlāk, un par tiem var lasīt viņas rakstā „Latvijas valodnieku sakari ar Tērbatas universitāti" (1991).

Pirmā saskare ar lībiešu valodu Martai Rudzītei bija 1951. gada martā, kad prof. P. Ariste kā vieslektors LVU nolasīja 20 lekcijas par lībiešu valodu, bet pirmo dzīvo lībieti - Pēteri dambergu - viņa sastapa mazliet vēlāk Rīgā. Lībiešus viņu pašu vidē Ziemeļkurzemē Marta Rudzīte sāka apciemot, braucot dialektoloģijas praksēs 1960. un 1970. gados. Par Universitātes Latviešu valodas katedras ekspedīcijām uz lībiešu ciemiem Marta Rudzīte ir referējusi Lībiešu dienās Tērbatā 1977. gadā. Pēc viņas ierosinājuma vairāki lībiešu izcelsmes studenti latviešu dialektoloģijā ir rakstījuši studiju darbus, kas ietver arī lībiešu leksiku (piemēram, Aldis Ermanbriks un Zoja Sīle). Pēdējo viņa mudināja iet dziedāt lībiešu ansamblī „Līvlist".

Marta Rudzīte piedalījās arī pirmajā lībiešu pasākumā Lielupē 1970. gadā un pirmajos lībiešu dziesmu svētkos Brīvdabas muzejā 1972. gadā. Viņai bija ciešs kontakts ar lībiešu trešās atmodas vadītāju Emmu Erenštreiti. Kad nomira ansambļa „Līvlist" pirmā diriģente Dzidra Kļaviņa, ansamblis ar Martas Rudzītes starpniecību ieguva diriģenti Āriju Mauriņu. 1988. gada 26. novembrī Marta Rudzīte bija to vidū, kas atjaunoja lībiešu organizāciju „Līvõd īt". Līdz pašam pēdējam laikam Martai Rudzītei bija draudzīgas attiecības ar lielāko lībiešu patrioti Paulīni Kļaviņu.

Profesore Marta Rudzīte bija Somugru biedrības ārzemju locekle, Latvijas Filologu biedrības biedre, Latvijas Zinātnieku savienības locekle, LZA īstenā locekle. Viņas darbs guva arī sabiedrības atzinību: viņai tika piešķirts Nopelniem bagātās zinātnes darbinieces nosaukums, prof. Anna Ābeles balva, LR Ministru kabineta Atzinības raksts.

(Saīsināti no mēnešraksta „Līvli" 9/10/1996)

14/12
1923. gada 14. decembrī dzimusi lībiešu kultūras un sabiedriskā darbiniece Valda Šuvcāne (mirusi 26.12.2007).
14/12
1937. gada 14. decembrī Latvijas Nacionālajā teātrī notiek Mārtiņa Zīverta lugas „Lībiešu asinis” pirmizrāde.
14/12
1999. gada 28. decembrī Ministru kabinets akceptē valsts ilgtermiņa mērķprogramma „Lībieši Latvijā”.
22/12
1893. gada 22. decembrī dzimis Lielirbes kora diriģents Didriķis Blūms (miris 1970. gadā).
23/12
1931. gada 23. decembrī ar Somiskuma savienības un citu organizāciju atbalstu Jelgavā sāk iznākt mēnešraksts „Līvli” (1931-1939), pirmais periodiskais izdevums lībiešu valodā.
27/12
1949. gada 27. decembrī dzimis valsts īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas „Lībiešu krasts” organizētājs un direktors Edgars Sīlis.
01/01
1943. gada 1. janvārī Puzē dzimis tēlnieks, pieminekļa lībiešu dzejniekiem Miķeļtornī autors Kārlis Dane (miris 1982. gadā).