Livones.net
Lībiešu kultūras centra darbi 2012. gadā
29/12/2012
Gundega Blumberga

2012. gads bijis nozīmīgs kā Lībiešu kultūras centram, tā visai lībiešu kultūrai kopumā. Par gada svarīgāko notikumu uzskatāma Lībiešu–igauņu–latviešu vārdnīcas – līdz šim lielākās lībiešu valodas vārdnīcas – izdošana.

Gads aizsākās ar Lībiešu kultūras centra sagatavotā un Kultūras ministrijas finansiāli atbalstītā mācību palīglīdzekļa izdošanu 2011. gada nogalē iznākušajai Kārļa Staltes lībiešu ābecei un sākuma lasāmgrāmatai. Tajā ietverts ābeces tulkojums latviešu valodā (tulkojis Valts Ernštreits) un plašs priekšvārds „Pirmā lībiešu ābece un Kārlis Stalte” (Renāte Blumberga). Te jāpiebilst, ka Lībiešu kultūras centra izdotā ābece Latvijas 2011. gada skaistāko grāmatu konkursā tika atzīta par uzvarētāju mācību grāmatu kategorijā. Skaistāko grāmatu konkursam bija nominēti vēl divi Lībiešu kultūras centra izdevumi: dzejoļu krājums “Kā iznirst lībieši” un buklets “Lībieši 44 atbildēs”. Visu trīs grāmatu māksliniece ir Zane Ernštreite.

Vasaras nogalē Tartu Universitātes un Latviešu valodas aģentūras sadarbībā iznāca līdz šim lielākā lībiešu valodas vārdnīca – Lībiešu–igauņu–latviešu vārdnīca. Tās sastādītājs ir Tartu Universitātes emeritētais profesors Tīts Reins Vītso, bet redaktors – Tartu Universitātes pētnieks Valts Ernštreits. Vārdnīcas atvēršana notika Lībiešu kultūras dienās Ventspilī 15. septembrī. Savukārt 14. septembrī Rīgā, Igaunijas vēstniecībā, tikās vārdnīcas veidošanā iesaistītie un viņus ar savu klātbūtni pagodināja Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.

Lībiešu kultūras centra biedri visu gadu strādāja, lai ar Kultūras ministrijas piešķirto finansējumu sagatavotu izdošanai latviešu valodā 2011. gadā Igaunijā iznākušo rakstu krājumu „Livlased. Ajalugu, keel ja kultuur”, kura sastādītāji ir Renāte Blumberga, Tapio Mekeleinens un Karls Pajusalu. Lielāko daļu tekstu no igauņu un somu valodas latviskoja Renāte Blumberga, kura ir arī šī krājuma latviešu izdevuma zinātniskā redaktore. Plānots, ka grāmatas „Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra” atvēršanas svētki notiks 2013. gada janvāra nogalē.

Lībiešu kultūras centrs rosīgi piedalījās vairākās sabiedriskās aktivitātēs gan Latvijā, gan kaimiņu valstīs. Mums bija īpašs prieks piedalīties otrajās Lībiešu kultūras dienas Ventspilī, kuras rīkoja nodibinājums „Ventspils lībiešu apvienība „Rānda”” un Līvu savienības Ventspils nodaļa sadarbībā ar Lībiešu kultūras centru. 5. jūnijā triju dienu valsts vizītē Latvijā ieradās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, kuras laikā uzmanība tika pievērsta arī lībiešiem. Lai tas tā būtu, savu daļu ieguldījis arī kultūras centrs un jo īpaši Valts Ernštreits. Uzrunā Lībiešu tautas namā 7. jūnijā Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess atzina: „Pagājušā gada beigās Igaunijā publicētā grāmata par lībiešiem tika izpārdota pārsteidzošā ātrumā, un es ļoti ceru, ka šī labā lasāmviela drīz būs pieejama arī latviski. Jo tā ir daļa Latvijas un latviešu stāsta. Daļa Igaunijas un igauņu stāsta. Kā viena saikne starp divām labām kaimiņtautām, igauņiem un latviešiem, kas caur lībiešiem savā starpā ir radu tautas.”

Jāatzīmē, ka Valtam Ernštreitam, valodniekam, Latvijas un Igaunijas kultūras attiecību veicinātājam, piešķirts Igaunijas Māras zemes krusta IV šķiras ordenis. Savukārt Igaunijas Radu tautu programmas padome Valtam Ernštreitam piešķīrusi prēmiju par pētījumiem zinātnē – par 2011. gadā iznākušo monogrāfiju „Lībiešu rakstu valoda”.

2012. gadā turpinājās iepazīstināšana ar lībiešu mākslu. 22. maijā Dienvidigauņu centrā Tartu atklāja lībiešu mākslinieku grupas darbu izstādi. Tajā bija apskatāma daļa no 2011. gadā Lībiešu kultūras centra rīkotās ceļojošās izstādes „Līvõd kuņšt” darbiem, kas tika eksponēti arī Helsinkos. Izstādē Tartu piedalījās mākslinieki Baiba Damberga, Lilita Līce un Valts Ernštreits. Vienlaikus ar izstādes atklāšanu notika lībiešu ābeces „Jelzi sõnā. Ābēd ja īrgandõks lugdõbrōntõz" atvēršanas svētki Igaunijā.

Īpaši ražīgs šis gads bijis Lībiešu kultūras centra biedrei māksliniecei Baibai Dambergai. Mākslas cienītājiem bija iespēja novērtēt divas viņas personālizstādes. 20. jūlijā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē atklāja grafikas izstādi „Ikš bārban” (Viens bārbans), bet 14. septembrī grafikas galerijā „Rīgas tālers” – grafikas izstādi „Depozīts”. Baiba nav atstājusi novārtā ar savu otro radošās izpausmes lauku – dzeju. Septembrī Turaidas muzejrezervātā sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru Eiropas valodu dienas ietvaros notika lībiešu dzejas muzikāls vakars „Jõvā ȭdõg! – Labvakar!”, kurā bija iesaistījies arī Lībiešu kultūras centrs.

22/09
2001. gada 22. septembrī Krimuldā atklāta piemiņas zīme Kaupo.
23/09
1926. gada 23. septembrī dzimusi lībiešu dziesmu ansambļa „Līvlist” ilggadējā diriģente Ārija Mauriņa (mirusi 2006. gadā).
23/09
1987. gada 23. septembrī dzimusi viens no Līvu fonda dibinātājām Linda Zonne.
25/09
1735. gada 25. septembrī dzimis mācītājs, lībiešu – vācu vārdnīcas autors Frīdrihs Kristians Ludvigs (miris 1811. gadā).
29/09
1884. gada 29. septembrī dzimis dzejnieks, Līvu savienības vecākais Didriķis Vālgamā (Volganskis-Valgums, miris 1968. gadā).
03/10
1995. gada 3. oktobrī Helsinkos atklāta lībiešu izcelsmes mākslinieku darbu izstāde „Līvõ kuņšt”.
08/10
1980. gada 8. oktobrī parakstīta iespiešanai pirmā lībiešu grāmata, kas Latvijā iznāca lībiešu trešās atmodas laikā – Pētera Damberga un Tenu Karmas „Lībiešu tautasdziesmas”.