Livones.net
Somugru tautu festivāla diena Kolkā
30/09/2015
Baiba Šuvcāne

26. un 27. septembrī Rīgā, Turaidā un Kolkā notika Somugru tautu festivāls. Pirmā festivāla diena notika Rīgas Latviešu biedrības namā, bet otrā diena risinājās Turaidā un Kolkā, vietās, kuras vēsturiski saistītas ar lībiešu kultūru.

Kolkā festivāla dalībniekus Tautas namā uzrunāja Kolkas pagasta vadītājs Aldis Pinkens un Līvu savienības Kolkas grupas vadītāja Maija Rēriha. Ar jauku priekšnesumu viesus sveica mūzikas skolas koklētājas un pamatskolas skolēni. Kuplināt festivāla dienu Kolkā bija ieradusies arī Līvu savienības Ventspils lībiešu grupa.

Ieskatu lībiešu kultūras vēsturē un Ziemeļkurzemes lībiešu ciemu dzīvē laika ritumā sniedza novadpētniece Baiba Šuvcāne. Priekšlasījuma mērķis bija viesus iepazīstināt ar pašiem nozīmīgākajiem notikumiem un procesiem lībiešu kultūrā. Stāstītais klātesošos uzrunāja un bija atpazīstams mazo somugru tautu pārstāvjiem. Kā izteicās Dmitrijs Haraka-Zaicevs no ižoru kopienas — „mēs atrodamies vienā laivā”. Pirmajā brīdī pārsteidza, bet pēc tam lika aizdomāties arī viņa jautājums: „Kāpēc jums atļauts lietot jūsu karogu?” Atbildējām, ka tas ir pašsaprotami, jo esam taču Latvijas otrā pamattauta! „Jā, jā, arī mēs esam definēti kā pamattauta, taču mums karogu pacelt vairs nav ļauts, tas esot etniskais separātisms,” tā Dmitrijs. Viņa teiktais skanēja gandrīz kā brīdinājums — kas kādu dienu ir pašsaprotams, tas tāds var nebūt pēc brīža...

Laika apstākļi mūs lutināja — diena bija saulaini spoža, arī vējš pārāk nesaldēja. Brīnišķīga stunda visiem kopā Kolkasragā. Te viesi varēja aplūkot stāstījumā minētās krasta torņu paliekas un Kolkas bāku, iztēloties, kā senos laikos garām kuģoja vikingi. Labi samanāms bija arī bīstamais Kolkasraga sēklis. Kādu brīdi šai skaistajā rudens dienā Kolkasrags varēja izgreznoties un palepoties ar setu sievām krāšņajos tautastērpos!

Līvu centrā „Kūolka” radu tautu pārstāvjus uzņēma LS Kolkas lībiešu grupa un iepazīstināja ar centra izveides vēsturi, savāktajiem eksponātiem, pastāstīja par paveikto daudzu gadu garumā. Viesi priecājās arī par vietējo rokdarbnieču darinājumiem, no kuriem daži aizceļoja ciemiņiem līdzi uz jaunām mājām. Savukārt viesmīlīgajā Ūšu sētā viesi nobaudīja tradicionālos lībiešu ēdienus — bukstiņbiezputru un sklandraušus.

Skaistā, iespaidiem un jaunām zināšanām bagātā diena noslēdzās Kolkas Tautas namā ar ciemiņu un pašmāju lībiešu ansambļa „Laula” koncertu. Nedaudz smeldzīgās lībiešu dziesmas nomainīja setu tradicionālo dziesmu ansambļa „Sõsarõ” temperamentīgais un aizrautīgais priekšnesums. Setu sievu vitalitāte un muzicēšanas prieks aizrāva visus skatītājus. Igauņu tradicionālās mūzikas izpildītāja Leanne Barbo klātesošos uzrunāja labā latviešu valodā, pavēstīdama, ka izglītību ieguvusi mūsu konservatorijā. Jaunā mūziķe tautasdziesmas atskaņoja ar kokli, ragu, dūdām, demonstrēdama šo instrumentu iespējas tradicionālās mūzikas atskaņošanā. Ingrijas  somu ansambļa „Talonmerkit” priekšnesums uzrunāja ar emocionalitāti, spēcīgu pašapziņu un arī asprātību. 

Kopējā atziņa, ko šķiroties dzirdējām no visiem mūsu ciemiņiem: „Šī bija lieliska diena Lībiešu krastā, kur mēs vēl sajūtām lībisko garu, kur tāpat kā senāk šalc Baltijas jūra, kur joprojām mīt ļaudis, kas mīl savu dzimto krastu. Nākošo somugru festivālu mēs vēlētos notiekam Kolkā, nevis Rīgā!”

 

28/03
1749. gada 28. martā dzimis Rūjienas draudzes mācītājs Gustavs Bergmanis (miris 1814. gadā), kas publicējis pirmo garīgo tekstu lībiešu valodā.
30/03
1805. gada 30. martā dzimis A. J. Šēgrēna darba turpinātājs lībiešu valodas pētīšanā akadēmiķis Ferdinands Johans Vīdemanis (miris 1887. gadā).
31/03
1877. gada 31. martā dzimusi lībiešu folkloras teicēja Kristīne Demberga-Ozolzīle (mirusi 1962. gadā).
31/03
2009. gada 31. martā nodibināts Līvu fonds.
01/04
1831. gada 1. aprīlī dzimis lībiešu skolotājs, dzejnieks un tulkotājs Pēteris Princis (miris 1889. gadā).
02/04
1910. gada 2. aprīlī Vaidē dzimis lībiešu dzejnieks Alfons Bertholds (miris 18.07.1993.).
02/04
1923. gada 2. aprīlī dibināta pirmā lībiešu sabiedriskā organizācija „Līvõd īt”.