Livones.net
Līvu savienības Ventspils nodaļa svin 25 gadu jubileju
24/02/2014
Māra Vīgerte

Līvu savienības Ventspils nodaļas darbība aizsākusies 1989. gada 18. februārī, trīs mēnešus pēc tam, kad Rīgā nodibināja Lībiešu kultūras biedrību, kuras viens no svarīgākiem uzdevumiem bija izveidot reģionālās grupas. Ventspils bija pirmā pilsēta ārpus Rīgas, kurā šāda reģionāla grupa tika izveidota. Kad 1993. gada februārī Lībiešu kultūras biedrība atguva sākotnējo nosaukumu – Līvu savienība – , tajā jau ietilpa Ventspils, Kolkas, Mazirbes un Rīgas nodaļa.

Lībiešu kultūras biedrības dibināšanas sapulces laikā 1988. gada 26. novembrī tajā iestājās 32 Ventspils lībieši, bet, dibinoties Ventspils nodaļai, pievienojās vēl 32 biedri, un Ventspils nodaļa kļuva par vienu no lielākajām šīs lībiešu organizācijas nodaļām. Arī pašlaik Līvu savienības Ventspils nodaļa apvieno 63 biedrus un ir lielākā Līvu savienības nodaļa.

Līvu savienības Ventspils nodaļai bijuši pieci vadītāji. Pirmais gandrīz piecus gadus to vadīja Ilmārs Geige, pēc viņa – Gunārs Liepājnieks, Ritma Stūre un Pārsla Rasa, bet kopš 1999. gada februāra – jau 15 gadu – Ausma Ernestovska. Jubilejas reizē katrs no vadītājiem stāstīja par paveikto un piedzīvoto laikā, kad vadījis Ventspils lībiešus.

Pasākuma laikā Līvu savienības valdes priekšsēdētāja Ieva Ernštreite apsveica Ventspils nodaļas biedrus jubilejā, novērtējot katra ieguldījumu un kopējo nodaļas darbu. Par īpašiem nopelniem lībiešu labā TIENŪ zīmi saņēma Ritma Stūre, kura joprojām aktīvi darbojas Līvu savienības Ventspils nodaļas valdē. Ar Goda rakstiem OV KĒRA tika apbalvoti 12 aktīvākie Ventspils nodaļas biedri: Diāna Grīnfelde, Ināra Maksimova, Veronika Geige, Biruta Geige, Edgars Jurbergs, Alfrēds Švanenbergs, Irma Cerbaha, Erna Heidemane, Mirdza Bērziņa, Donvina Bottere, Ēriks Kāpbergs un Imants Kāpbergs.

Ventspils domes deputāte Ilze Buņķe sveica Līvu savienības Ventspils nodaļu svētkos un novērtēja Ventspils lībiešu ieguldījumu pilsētas kultūras dzīvē, īpaši akcentējot Ventspils Lībiešu kultūras dienas, kuras katru gadu notiek septembra otrās nedēļas nogalē. Ventspils novada pašvaldības pārstāve Marlena Zvaigzne, sveicot Ventspils lībiešus jubilejā, ieteica lībiešu pasākumu norisi paplašināt ārpus pilsētas, ietverot arī Ventspils novadu, kas izsenis ir bijusi lībiešu apdzīvota teritorija.

Līvu savienības Ventspils nodaļu sveikt bija ieradušies arī pārstāvji no Kolkas un Mazirbes nodaļas, bet apsveikuma un pateicības vārdus Līvu savienības Ventspils nodaļas vadītājai Ausmai Ernestovskai izteica Ilga un Ilva Buntikas, pārstāvji no Ventspils nodaļas valdes un nodibinājuma „Ventspils lībiešu apvienība „Rānda””. Pasākumu noslēdza Ventspils vācu kultūras biedrības ansambļa „Windau” uzstāšanās.

22/09
2001. gada 22. septembrī Krimuldā atklāta piemiņas zīme Kaupo.
23/09
1926. gada 23. septembrī dzimusi lībiešu dziesmu ansambļa „Līvlist” ilggadējā diriģente Ārija Mauriņa (mirusi 2006. gadā).
23/09
1987. gada 23. septembrī dzimusi viens no Līvu fonda dibinātājām Linda Zonne.
25/09
1735. gada 25. septembrī dzimis mācītājs, lībiešu – vācu vārdnīcas autors Frīdrihs Kristians Ludvigs (miris 1811. gadā).
29/09
1884. gada 29. septembrī dzimis dzejnieks, Līvu savienības vecākais Didriķis Vālgamā (Volganskis-Valgums, miris 1968. gadā).
03/10
1995. gada 3. oktobrī Helsinkos atklāta lībiešu izcelsmes mākslinieku darbu izstāde „Līvõ kuņšt”.
08/10
1980. gada 8. oktobrī parakstīta iespiešanai pirmā lībiešu grāmata, kas Latvijā iznāca lībiešu trešās atmodas laikā – Pētera Damberga un Tenu Karmas „Lībiešu tautasdziesmas”.