Livones.net
Izstāde „Vidzemes lībieši un viņu pēcteči”
19/08/2012
Inta Šmitiņa, LU Akadēmiskā bibliotēka

2012. gada 17. augustā Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā bibliotēkā (Rīgā, Rūpniecības ielā 10) atklāj Pāles novadpētniecības muzeja ceļojošo izstādi „Vidzemes lībieši un viņu pēcteči”.

Autores – vēsturniece Rasma Noriņa un māksliniece Inta Brikmane. Izstāde veidota sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli Saulvedi Cimermani, P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju, J. Prīmaņa anatomijas muzeju, LU Akadēmisko bibliotēku, Ainažu jūrskolas, Limbažu un Salacgrīvas muzeju.

Ekspozīcija radās ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un privāto ziedojumu atbalstu 2009. gadā. Tās atklāšana notika reizē ar Vidzemes lībiešu pēcteču pirmo saietu. Pirmo reizi apkopota gadsimtu gaitā uzkrājusies informācija par Vidzemes lībiešiem, sākot ar vācbaltu novadpētnieku atziņām, beidzot ar mūsdienu vēsturnieku atzinumiem. Sniegts neliels ieskats arī Vidzemes lībiešu antropoloģiskajā raksturojumā. Informācijas apkopojumā uzsvērta senās Metsepoles (Rīgas līča austrumu piekrastē, tag. Limbažu nov.) teritorija.

Vidzemes lībiešu dzimtu vēsture ir ieinteresējusi Pāles novadpētniecības muzeja speciālistus kopš 1996. gada. Rūpīga darba rezultātā, izmantojot vispusīgus, pirmoreiz apgūtus vēstures avotus, tapis unikāls pētījums. Demogrāfiskās un kultūrvēsturiskās ziņas smeltas no pirmavotiem – no Pēterburgas Ķeizariskās Zinātņu akadēmijas akadēmiķa A. J. Šēgrēna 1846. gadā sastādītā Svētciemā dzīvojušo un lībiski runājušo ļaužu saraksta. No 2001. gada līdz 2003. gadam pētnieki apsekoja visas šajā sarakstā minētās Svētciema sētas, kurās 1846. gadā dzīvoja lībieši. Viņi pievienoja LVVA fondos iegūtos materiālus, Limbažu, Salacgrīvas, Umurgas, Viļķenes draudzes arhīvos, ģimeņu krājumos saglabātos dokumentus, arī dzimtu locekļu stāstījumus.

Izstādes astoņas slejas stāsta par Ādmīdiņu, Bisnieku, Feldmaņu, Gīzu, Kariņu, Lielnoru un Zīlemaņu dzimtu, kā arī sniedz ieskatu tobrīd mazāk pētīto dzimtu vēsturē. Būtiska izstādes daļa ir Ādmīdiņu, Bisnieku–Priediņu, Girgensonu, Gīzu, Jēkabsonu, Kalēju, Kariņu, Lielnoru, Pļaviņu un Zīlemaņu plašie „dzimtu koki”.

Runājot par lībiešiem Vidzemē, bieži tiek lietots jēdziens –izmiruši. Lai izprastu īstenību, jāiepazīst šī izstāde. Vēstures gadsimtu gaitā Vidzemes lībieši ir saplūduši ar igauņiem, latviešiem un citu etnosu piederīgajiem.

Izstāde būs skatāma līdz 2012. gada 10. septembrim.

 
14/12
1923. gada 14. decembrī dzimusi lībiešu kultūras un sabiedriskā darbiniece Valda Šuvcāne (mirusi 26.12.2007).
14/12
1937. gada 14. decembrī Latvijas Nacionālajā teātrī notiek Mārtiņa Zīverta lugas „Lībiešu asinis” pirmizrāde.
14/12
1999. gada 28. decembrī Ministru kabinets akceptē valsts ilgtermiņa mērķprogramma „Lībieši Latvijā”.
22/12
1893. gada 22. decembrī dzimis Lielirbes kora diriģents Didriķis Blūms (miris 1970. gadā).
23/12
1931. gada 23. decembrī ar Somiskuma savienības un citu organizāciju atbalstu Jelgavā sāk iznākt mēnešraksts „Līvli” (1931-1939), pirmais periodiskais izdevums lībiešu valodā.
27/12
1949. gada 27. decembrī dzimis valsts īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas „Lībiešu krasts” organizētājs un direktors Edgars Sīlis.
01/01
1943. gada 1. janvārī Puzē dzimis tēlnieks, pieminekļa lībiešu dzejniekiem Miķeļtornī autors Kārlis Dane (miris 1982. gadā).