Livones.net
Ver durvis personālizstāde „Ikš bārban”
16/07/2012
Baiba Damberga

20. jūlijā pulksten 17.00 Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē atklās mākslinieces Baibas Dambergas grafikas izstādi „Ikš bārban” (Viens bārbans).

Gandrīz visi izstādē redzamie darbi tapuši kopš šī gadu tūkstoša sākuma, tātad pietiekami ilgā laika posmā, lai būtu iespējams retrospektīvi izsekot maniem radošajiem meklējumiem gan darbu motīvos, gan grafikas tehniku lietojumā.

Mīļākā no tehnikām man ir oforts ar savu smalkumu un bagātīgajām izteiksmes iespējām. Oforta darināšana ir gana sarežģīts un darbietilpīgs process, bet vienlaikus bezgala saistošs. Ne katrs spēj iztēloties, ka, lai tiktu pie novilkuma, sagatavotais zīmējums jāizskrāpē uz tumši nogruntētas plates spoguļattēlā, tad jākodina, ievērojot vēlamo kodinājuma stiprumu. Arī pats drukāšanas process prasa lielu uzmanību un mīļumu pret klišeju. Taču rezultāts ir pūļu vērts. Ja sadraudzējas ar plati, var iegūt pat veselu tirāžu novilkumu.

Tā man ienāca prātā sākt drukāt lībiešu naudu, jo lībiešiem gan ir sava republika, taču nebija pašiem savas naudas. Pirms diviem gadiem izkodināju cinka monētu ar savu pašportretu un sadrukāju bārbanus (latviski tās būtu ‘baibas’). Nupat nākušas klajā arī citas naudas vienības – viena sīringa, viens valts, viena bille, viens tītreins –, kuras rotā lībiešu kultūras darbinieku portreti.

Ar naudiņām man ir paticis spēlēties arī citā tehnikā - kologrāfijā, kombinējot tās ar citiem materiāliem, kurus iespējams nodrukāt, vajadzīgs tikai neliels reljefs vai faktūra. Aizrāvos tiktāl, ka sāku nospiest visu, ko citkārt nāktos izmest atkritumos – skārda plāksnītes ar uzrakstiem, foliju, stieples, kabatas pulksteņu detaļas un pat... pastalu. Šādā veidā strādājot, visbiežāk var iegūt vienu vienīgu unikālu novilkumu. Šie groteskie darbiņi apkopoti sērijā „Īsi stāsti”.

Izstādē skatāmi arī citi kologrāfijas darbi, starp tiem lielāka formāta krāsainas noskaņu kompozīcijas, kas veidotas no vienas plates dažādos pagriezienos. Katrā ziņā darba process šajā tehnikā, kaut arī neprognozējams, izraisa azartu, gaidot, kas vērtīgs iznirs no nekurienes, katrs atradums savukārt virza procesu tālāk.

Itin kā no nekurienes parasti uzrodas arī darbu motīvi. Impulsi mēdz būt visdažādākie, tie uzrodas negaidīti – dabā, sadzīvē, ieraugot ko tādu, kā patiesībā nav. Tad rodas vēlme fiksēt šo mirkļa sajūtas trauslumu. Tādēļ man īpaši tuvs ir miniatūras formāts un klasiskā oforta tehnika, kur varu izpausties smalkā reālistiskā zīmējumā, savienot it kā nesavienojamas lietas, tomēr ar skaidri nolasāmu domu. Idejas skaidrība, tāpat kā izpildījuma kvalitāte darbā man ir būtiska, neatkarīgi no sižeta, tehnikas vai formāta. Protams, arī formāts diktē savus noteikumus, tālab lielākas kompozīcijas arī risinu nosacītāk, vispārinātāk, tomēr paturot idejas līniju, kā, piemēram, šogad veidotajā ofortu ciklā par „Titānika” tēmu.

Izstāde būs atvērta līdz 17. augustam no trešdienas līdz svētdienai. Darba laiks no 10 līdz 17.

14/12
1923. gada 14. decembrī dzimusi lībiešu kultūras un sabiedriskā darbiniece Valda Šuvcāne (mirusi 26.12.2007).
14/12
1937. gada 14. decembrī Latvijas Nacionālajā teātrī notiek Mārtiņa Zīverta lugas „Lībiešu asinis” pirmizrāde.
14/12
1999. gada 28. decembrī Ministru kabinets akceptē valsts ilgtermiņa mērķprogramma „Lībieši Latvijā”.
22/12
1893. gada 22. decembrī dzimis Lielirbes kora diriģents Didriķis Blūms (miris 1970. gadā).
23/12
1931. gada 23. decembrī ar Somiskuma savienības un citu organizāciju atbalstu Jelgavā sāk iznākt mēnešraksts „Līvli” (1931-1939), pirmais periodiskais izdevums lībiešu valodā.
27/12
1949. gada 27. decembrī dzimis valsts īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas „Lībiešu krasts” organizētājs un direktors Edgars Sīlis.
01/01
1943. gada 1. janvārī Puzē dzimis tēlnieks, pieminekļa lībiešu dzejniekiem Miķeļtornī autors Kārlis Dane (miris 1982. gadā).