Livones.net
BĒRNU UN JAUNIEŠU RADOŠĀ NOMETNE MAZIRBĒ
16/08/2011
Ieva Zdanovska, nometnes vadītāja

No 28. jūlija līdz 6. augustam Dundagas novada Mazirbes internātpamatskolā tradicionāli notika lībiešu bērnu un jauniešu radošā nometne „Mierlinkizt 2011". Tajā piedalījās 36 bērni, pārsvarā rīdzinieki.

Mierlinkizt 2011 1 ()Šī ir vienīgā šāda veida nometne Latvijā, kura pieturas pie Zojas Sīles iedibinātajām tradīcijām viņas vadītajā lībiešu bērnu nometnē „Piški tēḑ". Tās cenšas pārņemt un atdzīvināt Ieva Zdanovska - „Piški tēḑ" dalībniece kopš 1994. gada. Nometnes galvenie mērķi un uzdevumi ir saistīti ar lībiskā izzināšanu mums līdzās, piesaistot bijušo nometņu dalībniekus.

Bērni nometnē apguva dažādas mākslas tehnikas, izzinot seno zīmju valodu - filcēšanu, rotu gatavošanu, sveču liešanu un monotipiju. Dalībnieki dziedāja lībiešu dziesmas, gāja rotaļās, un rezultātā visi bērni un pedagogi priecēja Lībiešu svētku dalībniekus koncertā ar kopīgi izveidotu muzikālu priekšnesumu un lībiešu repu.

Katru dienu notika kaut kas īpašs. Bija Talantu vakars, kur bargajā žūrijā sēdēja un dalībniekus vērtēja Dāvids Ernštreits, Julgī Stalte, Ingus Lelis un Pia Rostedta. Starp citu, šogad nometnē piedalījās arī divas meitenes no Somijas, un Pia, vienas meitenes mamma, ļoti aktīvi piedalījās nometnes dzīvē.

Vairākus vakarus pie ugunskura savus jaunības dienu stāstus mums stāstīja un mūsu dziedāšanā klausījās Miervaldis Ceimurs, Aina Bolšinga un Jānis Dambītis.

Mierlinkizt 2011 2 ()Mums bija viesi - Dundagas jaunsargi, kuru sapazīšanās ar nometniekiem bija visai dīvaina. Jaunsargu galvenais šefs Laimonis Ulmanis spēlēja slīcēju, kurš vienīgais ir izglābies no kuģa, kas ved dārgumus uz Rīgu. Kuģis uzskrēja Kolkas ragam, visi gāja bojā, izglābās tikai viņš un pudele ar senlaicīgu karti. Laimoņa tēlojums sanāca tik īsts, ka ne tikai bērni, bet arī pedagogi noticēja, ka viņš slīkst un ir jāglābj. Kad izglābtais nāca pie samaņas un varēja parunāt, visiem bija jādodas uz laivu kapsētu, lai satiktu pārējos jaunsargus - veco zvejnieku rēgus - un kopīgi meklētu paslēpto dārgumu lādi.

Vakarā jaunsargi demonstrēja dažādas prasmes un piedalījās nakts trasītē, kur lībiešu bērniem bija jāatrāda viss, ko viņi nometnē iemācījušies, sākot jau ar dažādu zīmju izskaidrošanu un dziesmām, beidzot ar lībiešu valodas eksāmenu.

Lībiešu valodu nometnē mācīja Jānis Mednis, Linda Zonne un Ulla Frasere. Mākslu mācīja Ulla Frasere, Ieva Vanaga un Ieva Vaivaraite. Zēnus audzināja Mārtiņš Skuja un Roberts Zdanovskis, bet meitenes - Ieva Vaivaraite un mūzikas skolotāja Renāte Zumberga. Visiem nometnes peadgogiem aktīvi palīdzēja dakterītis Andris Sproģis un četri brīvprātīgie palīgi, bijušo nometņu dalībnieki, - Maija Dāvidsone, Kristiāna Zandberga, Mārtiņš Bergs un Mārtiņš Taulavičs.

Protams, ka bija ekskursija uz Kolku, kur ļoti daudzi bija pirmo reizi. Vēl bērniem patika virvju trasīte, kas tika uzsieta pāri tuvējai mazajai Irbes upītei, un sajūtas bija tikpat kā Siguldas „Mežakaķī". Un tas viss varēja notikt, tikai pateicoties mūsu galvenajam sponsoram Rīgas Brīvostas pārvaldei.

Mierlinkizt 2011 3 ()Ļoti labas atsauksmes esam saņēmuši no bērnu vecākiem par nometnes programmu, organizatorisko darbu un mīļumu, ko izstaroja ikviens nometnes pedagogs. Ceram, ka nākamā gada nometni izdosies sarīkot vēl aizraujošāku un piedzīvojumiem bagātāku.

18/05
1901. gada 18. maijā dzimis somu arhitekts Erki Juhani Hutunens (miris 1956.gadā), kas projektējis Lībiešu tautas namu Mazirbē.
18/05
1928. gada 18. maijā dzimis lībiešu dziesmu ansambļa „Līvlist” repertuāra veidotājs, koncertmeistars un komponists Dzintars Kļaviņš (miris 2007. gadā).
18/05
2001. gada 18. un 19. maijā Staicelē notika Latvijas Zinātņu akadēmijas un Staiceles pilsētas domes kopsēde „Staiceles novads un lībiešu kultūrvēstures jautājumi”.
18/05
1837. gada 18. maijā deviņos no rīta Lielirbē fiksēta zemestrīce.
20/05
1900. gada 20. maijā dzimis igauņu etnogrāfs Ferdinands Linnuss (miris 1942. gadā), kas pētījis lībiešu etnogrāfiju un uzņēmis pirmo igauņu etnogrāfisko filmu „Diena lībiešu jūrmalā”.
22/05
2007. gada 22. maijā atvērts albums „Lībiešu dzīve”, ko sagatavojis Lībiešu kultūras centrs sadarbībā ar apgādu „Neputns”.
23/05
1996. gada 23. maijā LR 6. Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu” – grozījumi attiecināmi arī uz tautības „lībietis (līvs)” ierakstu.