Livones.net
Starptautiska konference Turaidā
22/04/2009
Jolanta Dukaļska



 

Turpinot Gaujas lībiešu kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti un popularizēšanu, 23. aprīlī Turaidas muzejrezervātā notiek starptautiska konference "Pa somugru pēdām Baltijas jūras krastā".      

To organizē Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Rīgas rajona padomi un Siguldas novada domi. Konferencē piedalīsies Latvijas, Zviedrijas un Igaunijas pētnieki, veidojot starpkultūru dialogu par somugru tautu kultūras mantojumu Baltijas jūras krastā.

Lībieši ir otra Latvijas pamattauta ar savdabīgu kultūru un sarežģītu vēsturi. Lībiešu izpētei pievērsušies arheologi, valodnieki, vēsturnieki, antropologi. Gaujas lībiešu vēsture ir viena no Turaidas muzejrezervāta galvenajām un ilglaicīgajām pētniecības tēmām. Pētniecības rezultāti atspoguļoti Turaidas muzejrezervāta izstādēs, ekspozīcijās un publikācijās. Sākot kārtējo tūrisma sezonu, Turaidas muzejrezervātā atklās jaunu ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē".
Konference sniegs ieskatu jaunākajās atziņās par vēstures procesiem, kas ietekmējuši somugru tautu dzīvi Baltijas teritorijā. Tā būs iespēja iepazīt lībiešu tautu pārējo somugru etnisko grupu kontekstā.

Konferences programma
Balti un Baltijas somu vēsturiskie likteņi Latvijā. Kopīgais un atšķirīgais. Dr.hist. Guntis Zemītis, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts (Latvija)
Lībieši bioarheoloģiskā skatījumā: mīti un realitāte.
Dr.hist. Guntis Gerhards, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts (Latvija)
Baltijas somu un baltu attiecības Austrumlatvijā mūsu ēras 1. gadu tūkstotī. Jānis Ciglis, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (Latvija)
Somugru cilmes hidronīmi Latvijā. Dr.philol. Laimute Balode, Latvijas Universitāte (Latvija)
Par Salacas lībiešu valodu kā vienu no Dienvidsomu dialektiem. Ph.D. Karls Pajusalu, Tartu Universitāte (Igaunija)
Baltijas somu apdzīvotība Ziemeļvidzemē 12.-16. gadsimtā: izplatība, kontakti un robežas. Ph.D. Heiki Valks, Tartu Universitāte (Igaunija)
Sāmu kultūra, vēsture un Aites (Ájtte) muzejs. Ph.D. Kjells Ake Aronsons (Kjell-Åke Aronsson), Aites muzeja direktors (Zviedrija)
Turaidas un Krimuldas novada apdzīvotība un iedzīvotāju etniskā piederība Livonijas laikā. Dr.hist. Muntis Auns, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts (Latvija)
Lībiešu krimināltiesiskās (soda) apziņas īpatnības 12. gadsimta beigās - 13. gadsimtā. Dr. iur. Jānis Lazdiņš, Latvijas Universitāte (Latvija)
Divasmeņu zobeni lībiešu vēlā dzelzs laikmeta materiālajā kultūrā. Mag.hist. Artūrs Tomsons, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (Latvija)
Gaujas lībiešu 11. gadsimta sudrablietu depozīts. Egils Jemeļjanovs,
Jolanta Dukaļska
TMR krājuma nodaļas galvenā speciāliste

 

 

 

20/05
1900. gada 20. maijā dzimis igauņu etnogrāfs Ferdinands Linnuss (miris 1942. gadā), kas pētījis lībiešu etnogrāfiju un uzņēmis pirmo igauņu etnogrāfisko filmu „Diena lībiešu jūrmalā”.
22/05
2007. gada 22. maijā atvērts albums „Lībiešu dzīve”, ko sagatavojis Lībiešu kultūras centrs sadarbībā ar apgādu „Neputns”.
23/05
1996. gada 23. maijā LR 6. Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu” – grozījumi attiecināmi arī uz tautības „lībietis (līvs)” ierakstu.
26/05
1974. gada 26. maijā dzimis lībiešu valodas speciālists, Lībiešu kultūras centra pirmais vadītājs Valts Ernštreits.
30/05
1920. gada 30. maijā sākas pirmā Lauri Ketunena un Oskara Loritsa lībiešu valodas un folkloras materiālu vākšanas ekspedīcija.
30/05
1940. gada 30. maijā dzimis lībiešu mākslinieks Vilnis Blažēvics (miris 1990. gadā).
04/06
1206. gada 4. jūnijā notika lībiešu sacelšanās salā (Mārtiņsalā). Kaujā nogalināts lībiešu vadonis Ako.