Nepilnas divas nedēļas pēc 84. dzimšanas dienas aizsaules lībiešu pulkā aizgājusi arī Valda Marija Šuvcāne (14.12.1923.-26.12.2007.).

Lielirbe - Rīga - Kolka. Tās ir trīs viņas mūža pieturvietas. Dzīves ceļš, kas sācies Lībiešu krastā, turpat arī noslēdzies, atstādams tik daudz rakstisku liecību, cik nav bijis pa spēkam ne savākt, ne pierakstīt, ne darīt zināmu citiem nevienam no lībiešiem.

Viņa bija čaklāka un darbīgāka par mums visiem, ar savu vēsturnieces izglītību saprazdama, ka papīram vai skaņu lentei nepiesaistītu vārdu un faktu vējš aizpūš jūrā, tāpēc no gadu desmitiem vāktajiem atmiņu pierakstiem, dokumentiem, vēstulēm, dažādiem novadpētniecības materiāliem pēdējos piecos gados klajā nākušas trīs grāmatas: „Lībiešu ciems, kura vairs nav" (2002), „Lībiešu folklora" (2003) un „Mazirbe - mazs ciems jūrmalā" (2006). Valda ir sastādījusi Latviešu-lībiešu un Latviešu-lībiešu- angļu sarunvārdnīcu un ierunājusi to CD lībiešu valodā, novadpētniecības materiāli kopš 1992. gada publicēti vai visos mēnešraksta „Līvli" numuros un Lībiešu gadagrāmatas laidienos. Pēdējā - nupat klajā laistajā - Valda bijusi gan sastādītāja, gan vairāku rakstu autore. Viņas darbu bibliogrāfija aizņemtu desmitiem lappušu, un to skaitā būtu arī vai puse mūža, kas aizvadīta, dziedot ansamblī „Līvlist" un dokumentējot katru svarīgāko tā darbības notikumu.

Valdas Marijas Šuvcānes 80. dzimšanas dienā, sveicot jubilāri ansambļa „Līvlist" vārdā, Ausma Liepa rakstīja: „ Tavs mūžs ir ritējis darbā, mīlestībā un uzticībā. Un tas devis bagātīgus augļus - tie ir zelta graudi, kas iebiruši lībiešu un arī latviešu gara mantojuma apcirkņos, tie paliks nākamībai un pārvērtīsies jaunās vērtībās."

Cienot un apbrīnojot lībiešu kultūras kopējas mūža veikumu, esam kopā ar visiem tiem, kas 29. decembrī pulksten 11.00 atvadīsies no Valdas Marijas Šuvcānes Krematorijas zālē un savā sirdī.