1994. gadā, nodibinoties Lībiešu kultūras centram, pirmoreiz tika aizsākta lībiešu izcelsmes mākslinieku apzināšana un sarīkota pirmā stājmākslas izstāde. Ar nosaukumu „Līvõd kuņšt" tā tika atklāta 1994. gada 23. jūlijā Mazirbes tautas namā.

Ekspozīcijā bija apkopoti 42 darbi: eļļas gleznas, akvareļi un grafikas. To autori - desmit tobrīd zināmie dažāda gadagājuma lībiešu mākslinieki.

Notikums bija patiesi unikāls - iespēja vienkopus redzēt vai visu vienas tautas mākslu: kā profesionālu mākslinieku, tā autodidaktu darbus, ļaujot gan ielūkoties pagātnē, gan apjaust arī attīstības potences. Tādēļ, necenšoties meklēt lībiešu devumu pasaules (vai tikai Latvijas) mākslas kontekstā, šī izstāde vispirms uzlūkojama kā kultūrvēsturiska parādība, kā īpaša veida lībiešu esamības apliecinājums.

Tā paša gada augustā izstāde „Līvõd kuņšt" tika parādīta Ventspilī, bet rudenī - somugru radu dienās Tallinā. 1995. un 1996. gadā ar Somijas Rozentāla biedrības atbalstu, sevišķi ar toreizējās biroja vadītājas Helenas Johansones gādību, ekspozīcija apceļoja vairākas Somijas pilsētas - Helsinkus, Keravu, Pori, gūstot skatītāju sirsnīgu atsaucību.

1998. gadā ar šo kolekciju, ko papildināja vairāku jaunatklātu autoru darbi un pirmoreiz tēlniecība, beidzot varēja iepazīties arī Rīgā - lībiešu kultūras dienās.

Šķiet, Somijā visizteiktāk bija sajūtama šo izstāžu jēga. Somi un igauņi allaž ir izrādījuši patiesas rūpes par mazās radu tautas - lībiešu - likteni, taču fakts, ka līvi vēl ir ne tikai dzīvi, bet viņiem ir arī pašiem sava mākslas, izraisīja izbrīnu daudzos.

1998. gadā sarīkotā kopizstāde līdz šim ir bijusi pēdējā tik plašā lībiešu mākslas skate. Pēc tam ir notikušas vairāku autoru grupas izstādes, kā arī mākslinieku personālizstādes.