Sākums / Norises / 2022

Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā šoruden iekļautas četras jaunas vērtības: Nīcas kultūrtelpa, Vidzemes lībiskā kultūrtelpa, Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas zīmju jeb kāšu dziedāšanas tradīcija un jostiņsegu aušana Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā.

 

 

Latvijas Nacionālais nemateriālā kultūras mantojuma saraksts izveidots 2017. gadā, un tādu pēc UNESCO iniciatīvas veido daudzas pasaules valstis, cenšoties izvairīties no pasaules kultūras standartizācijas. Latvijai raksturīgo prasmju un unikālo īpašību sarakstā piecos gados iekļautas 34 vērtības, un viena no pirmajām tiesības tajā atrasties 2018. gadā ieguva Lībiešu kultūrtelpa, kura pamatā apvieno Ziemeļkurzemes lībiešu zvejniekciemus.

Tagad tai pievienojusies Vidzemes lībiskā kultūrtelpa (pieteicēja ir biedrība “Smailes”), kas ietver Limbažu novadu un Siguldas novada Lēdurgu – vēsturiski lībiešu apdzīvoto teritoriju Metsepoli. Tās raksturīgākās vērtības kopienas ieskatos ir ikdienas saziņa lībiskā dialekta Vidzemes izloksnēs, Vidzemes lībiešu dzimtu pētīšana, kultūrtelpas areāla folkloras, pārmantoto amatniecības prasmju un tradicionālo zināšanu saglabāšana. Vidzemes lībiskajā kultūrtelpā raksturīgas tādas nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes kā gadskārtu atzīmēšana, saimniekošanas veids, kurā saglabājusies cieša saikne ar dabu, darba un sadzīves tradīcijas, kā arī mākslinieciskas iezīmes un izpausmes dzejā, vizuālajā un lietišķajā mākslā.