Sākums / Norises / 2011

VĀRDNĪCA UN AUTORTIESĪBU PĀRKĀPUMI

Gundega Blumberga

22/05/2011

Pēdējā laikā vairākas reizes man ir jautāts, kāpēc Līvõ kultūr sidām vēršas pret lībiešu valodas mācīšanu internetā un kāpēc pieprasījusi slēgt virtuālo lībiešu valodas vārdnīcu. Lai pārtrauktu baumošanu, Līvõ Kultūr sidām uzskata par lietderīgu saīsināti publicēt Valta Ernštreita vēstuli, kas 2010. gada 8. novembrī nosūtīta Tieslietu ministrijai. Šī vēstule ir pirmā no plašākas V. Ernštreita un Tieslietu ministrijas sarakstes, un tās norakstu LKS saņēmusi kā 1999. gadā iznākušās V. Ernštreita sastādītās vārdnīcas izdevēja. 

Izvilkumi no V. Ernštreita 2010. gada 8. novembra vēstules Tieslietu ministrijai

„Gatavojot pēc Valsts valodas aģentūras pasūtījuma pētījumu par lībiešu valodas stāvokli laika posmā no 2004. līdz 2009. gadam, 2010. gada 30. septembrī izlasīju 2010. gada 15. septembra publikāciju laikrakstā „Ventas Balss” – “Līvu valodas kursi”, kurā teikts: “Lai palīdzētu apgūt lībiešu valodu mājas apstākļos, turpmāk ikkatram būs iespēja lietot Reiņa Zumberga izveidoto lībiešu-latviešu un latviešu-lībiešu interneta vārdnīcu un Ērikas Krautmanes sagatavotos lībiešu valodas uzdevumus interneta vietnē www.livodlinda.lv.”

LivodlindaAtverot šo tīmekļa lapu, konstatēju, ka sadaļā “Sources” (http://livodlinda.lv/#sources) kā lapā izvietotās tīmekļa vārdnīcas avoti norādīti V. Ernštreita (t.i., manis) sastādītā un 1999. gadā biedrības Līvõ Kultūr sidām izdotā lībiešu-latviešu un latviešu-lībiešu vārdnīca, Valdas Šuvcānes un Ievas Ernštreites sastādītā un biedrības Līvu (lībiešu) savienība “Līvõd Īt” izdotā latviešu-lībiešu-angļu sarunvārdnīca, kā arī Kersti Boiko sastādītā un biedrības Līvu (lībiešu) savienības “Līvõd Īt” izdotā mācību grāmata “Piški optõbrōntõz”.

Iepazīstoties tuvāk ar tīmekļa lapā izvietoto vārdnīcu, par kuru norādīts, ka “vārdnīca tapusi ar Tieslietu ministrijas atbalstu”, konstatēju, ka tās ieraksti veidoti pilnīgā atbilstībā: 1) manis sastādītās vārdnīcas lībiešu-latviešu daļas šķirkļiem pilnā apmērā; 2) V. Šuvcānes un I. Ernštreites sastādītās vārdnīcas šķirkļiem un sarunvalodas paraugiem pilnā apmērā; 3) K. Boiko sastādītās mācību grāmatas beigās iekļautajai lībiešu-latviešu vārdnīcai ar mācību grāmatas tekstā sastopamajiem vārdiem pilnā apmērā. Nekādu citu avotu izmantojums, R. Zumberga vai kādas citas personas papildinājumi tīmekļa lapā www.livodlinda.lv izvietotajā vārdnīcā nav konstatēti.

Tā kā lapā nav norādīti principi, pēc kādiem rēķināts datubāzes ierakstu skaits (“5266 entries”), nav iespējams precīzi noteikt avotu izmantojuma proporciju, taču, iepazīstoties ar izdevumiem un datubāzes funkcionalitātēm, secināms, ka mana vārdnīca veido vairāk par divām piektdaļām no www.livodlinda.lv izvietotās vārdnīcas, V. Šuvcānes un I. Ernštreites sarunvārdnīca – mazāk par divām piektdaļām un K. Boiko mācību grāmatā izvietotā vārdnīca – aptuveni vienu piektdaļu no visiem datubāzes ierakstiem.

2010. gada sākumā R. Zumbergs vērsās pie manis ar jautājumu, vai viņš var izmantot manu vārdnīcu savam bakalaura darbam, kas tapis 2010. gada jūnijā. Manu mutisku atļauju vārdnīcas izmantošanai bakalaura darbā viņš arī saņēma. Ar bakalaura darba rezultātiem, no kuriem viens varētu būt www.livodlinda.lv izvietotā vārdnīca, R. Zumbergs mani nav iepazīstinājis, taču par tiem var spriest no raksta portālā livones.lv “Aizstāvēti bakalaura darbi par lībiešu tēmu” (http://www.livones.net/libiesi/norises/?raksts=489).

Mana autordarba – vārdnīcas – publikācijai tīmeklī [www.livodlinda.lv] mana iepriekšēja atļauja – nedz rakstiska, nedz mutiska – nav un nevar būt saņemta. Vēl vairāk – līdz pat šim brīdim es neesmu tiešā veidā pat informēts par to, ka mans autordarbs šādam mērķim izmantots un padarīts brīvi pieejams tīmeklī. Tāpat atļauja autordarba izmantošanai nav pieprasīta arī tā izdevējam – biedrībai Līvõ Kultūr sidām.

B. Šuvcāne par V. Šuvcānes autordarba publicēšanu tīmekļa lapā www.livodlinda.lv pat nebija informēta, ka šāda izmantošana ir sākusies un turpinās. I. Ernštreite bija lasījusi par to, ka tīmeklī ir pieejama tīmekļa vārdnīca, taču neko nezināja par to, ka šajā vārdnīcā iekļauts arī viņas autordarbs. Sarunās ar B. Šuvcāni un I. Ernštreiti nonācām pie secinājuma, ka tad, ja atļauja mūsu autordarbu publiskai izvietošanai un izmantošanai tīmeklī būtu pieprasīta, tā arī būtu saņemta, nepieprasot par to nekādu atlīdzību.

Lai noskaidrotu mana autordarba izvietošanas apstākļus lapā www.livodlinda.lv, vērsos pie “Ventas Balsī” un tīmekļa lapā norādītā “vārdnīcas sastādītāja” R. Zumberga (“made by Reinis Zumbergs”) pēc paskaidrojumiem, nosūtot 30.09.2010. e-pasta vēstuli, kā arī 10.10.2010. atkārtotu vēstuli, uz kuru atbildi arī līdz šim brīdim neesmu saņēmis.

Tā kā tīmekļa lapā norādīts, ka “vārdnīca tapusi ar Tieslietu ministrijas atbalstu”, bet otra lapā minētā persona – R. Zumbergs (citas ar lapas satura izveidi saistītas juridiskas vai fiziskas personas lapā nav minētas) viņam nosūtītās vēstules ignorēja, nosūtīju vēstuli Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas lietu departamenta direktorei Rutai Klimkānei, lūdzot paskaidrot Tieslietu ministrijas saistību ar lapu www. livodlinda.lv un tās saturu. Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas lietu departaments apstiprināja Tieslietu ministrijas saistību ar lapu www.livodlinda.lv un tās saturu un to, ka šī lapa un tās saturs tapuši kā valsts pārvaldes uzdevums, kas izpildīts ar Tieslietu ministriju slēgta līdzdarbības līguma ietvaros.”

Nobeigumā

2010. gada 8. decembrī Tieslietu ministrija izsūtīja vēstuli Valtam Ernštreitam un nodibinājuma „Līvu fonds” valdes priekšsēdētājam Dāvim Staltam, kurā sniegta informācija, ka mājaslapas www.livodlinda.lv darbība ir pārtraukta, kamēr tiek noskaidroti apstākļi ar autortiesībām. Patlaban šo jautājumu izskata Tieslietu ministrijas saistību pārņēmēja Kultūras ministrija.

Pēc LKS rīcībā esošās informācijas ar Tieslietu ministriju slēgtā projekta īstenotājs – nodibinājums „Līvu fonds” – nevienam no autoriem (V. Ernštreitam, B. Šuvcānei, I. Ernštreitei, K Boiko) līdz šim nav atvainojies par radušos situāciju, tāpat neviens autors līdz šim nav saņēmis nekādus piedāvājumus situācijas risināšanai. Manuprāt, astoņi mēneši ir vairāk nekā pietiekams laiks, lai tādus iesniegtu. Tādējādi nebūtu korekti vainot LKS vai kādu no vārdnīcu autoriem situācijas nerisināšanā.