Livones.net
Lībiešu grāmatniecības pusotrs gadsimts
08/11/2013
Lībiešu grāmatniecības vēsture aizsākās tieši pirms 150 gadiem, kad 1863. gadā Londonā atsevišķos sējumos austrumlībiešu un rietumlībiešu izloksnē iznāca Mateja evaņģēlijs. Tas laika ziņā ir gan pirmais garīgās literatūras izdevums, gan arī pirmā grāmata lībiešu valodā vispār.
LĪBIEŠU RAKSTNIECĪBAS PIRMSĀKUMI
05/06/2006
Uzskata, ka pirmie drukātie teksti lībiešu valodā parādījušies jau 16. gadsimtā. Tomēr lielāko daļu līdz pat 19. gadsimta vidum izdoto tekstu galvenokārt veidoja vien valodas paraugi un to izdošanas mērķis lielākoties nebija piedāvāt lībiešiem lasāmvielu viņu dzimtajā valodā.
STARP DIVIEM PASAULES KARIEM
06/06/2006
Laika posmā starp diviem pasaules kariem lībiešu literatūras attīstībai traucēja dažādi faktori. Galvenie no tiem bija baznīcās un skolās lietotā latviešu valoda, lībiešu valodā rakstītu publikāciju trūkums un neizveidota lībiešu rakstu valoda.
LĪBIEŠU LITERATŪRA PĒC 2. PASAULES KARA
06/06/2006
20.-40. gados rakstījušie lībiešu literāti turpināja darbu arī pēc 2. pasaules kara, lai gan vairs nebija gandrīz nekādu iespēju publicēt literatūru lībiešu valodā. Šajā laikā pat tika sastādīti vairāki grāmatu manuskripti, taču dienasgaismu tie tā arī neieraudzīja.
LĪBIEŠU LITERATŪRAS TEMATIKA
06/06/2006
Runājot par lībiešu literatūru kopumā, jākonstatē, ka viena no tās spilgtākajām iezīmēm ir neprofesionalitāte. Ar neprofesionalitāti šeit gan nav domāta zema kvalitāte, bet gan fakts, ka lielākā daļa lībiešu literātu nav bijuši profesionāļi.
LĪBISKI RAKSTĪJUŠIE CITTAUTIEŠI
06/06/2006
Lībiešu valodā dzeju rakstījis arī igauņu folklorists Oskars Loritss un viņa kādreizējais ekspedīciju biedrs, somu zinātnieks Lauri Ketunens. No latviešiem lībiešu valodā galvenokārt dzejojis Laimonis Rudzītis.
LĪBIEŠU DZEJAS ANTOLOĢIJAS
06/06/2006
Dzeja lībiešu vidū vienmēr ir bijusi īpaši populāra. Daļēji tāpēc, ka tā ir bijusi viegli izdziedama, tātad arī praktiska, daļēji tāpēc, ka dzejoļa uzrakstīšanai nepieciešams mazāk laika (taču vairāk iedvesmas) nekā stāsta sarakstīšanai.
28/04
1851. gada 28. aprīlī dzimis viens no somugru tautu etnogrāfijas pamatlicējiem Aksels Olai Heikels (miris 1924. gadā).
28/04
1948. gada 28. aprīlī dzimusi žurnāliste, viena no Lībiešu kultūras centra dibinātājām un atjaunotā mēnešraksta „Līvli” pirmā redaktore Gundega Blumberga.
01/05
1924. gada 1. maijā dzimis bibliogrāfs, lībiešu valodas un kultūras pētnieks Tenu Karma.
04/05
2001. gada 4. maijā Latvijas vēstures muzejā atklāj plašu izstādi „Lībieši senatnē”, izdodot arī izstādes katalogu.
05/05
1895. gada 5. maijā dzimis esperantists, viens no Esperanto – latviešu – lībiešu vārdnīcas autoriem Ints Henriks Čače (miris 1986. gadā).
10/05
1936. gada 10. maijā dzimusi Mazirbes etnogrāfiskās kolekcijas „Rāndali” dibinātāja Maija Valce.
11/05
1835. gada 11. maijā Viļķenes pagasta zemnieka Jēkaba Baumaņa un Burtnieku lībietes Anna Feldmanes ģimenē dzimis Latvijas Republikas himnas autors Baumaņu Kārlis (miris 1905. gadā).