Lingua / LIV-EE-LV Vārdnīca
* āina s *36
(a) hein ▫ siens ♦ ainõ a’jjõ heina ajada [küüni] ▫ dzīt sienu [šķūnī]; ainõ andõ heina hanguda ▫ dakšot sienu; ainõ je’llõ heina teha ▫ vākt sienu; ainõ nītõ heina niita ▫ pļaut sienu; ainõ vie’ddõ heina vedada ▫ vest sienu; nīt āina niiduhein ▫ pļavas siens; tarā āina põlluhein ▫ lauka siens; sūo āina soohein ▫ purva siens (b) rohi ▫ zāle ● Āina kazāb ku silmõz nǟ’dsõ, kui tǟnda võib valdõ. KK77a Rohi kasvab kui silmnähtavalt, kuidas seda võib vaos hoida. ▫ Zāle aug acīm redzami, kā to var novaldīt. Āina u’m jõvīst ka’zzõn. Rohi on hästi kasvanud. ▫ Zāle ir labi saaugusi. (c) rohi, ravim ▫ zāles ♦ jõvā āina hea ravim ▫ labas zāles { >āinad } (d) mürk ▫ inde  svȯrk|āina ~ svȯrkõ|āina rotimürk ▫ žurku inde