Lingua / LIV-EE-LV Sõnārōntõz
* tu’ļ s *199
 tuli ▫ uguns ♦ a’ltõb pirgkõks tu’l jū’rõ KK78a17 pistab (süütab) pilpaga tule külge ▫ ar skalu iededzina uguni; pīkstõb tu’l i’lzõ KK78a17 vajutab tule põlema ▫ iededz uguni [piespiežot]; viedāb tūlda jū’rõ KK78b61 tõmbab tuld külge ▫ pievelk uguni; viedāb zēvõlõks tu’l i’lzõ KK78a17 tõmbab [tiku]väävliga tule üles ▫ ar zēveli uzšķiļ [~ uzvelk] uguni; võtāb tu’l jū’rõ KK78b61 võtab tule külge ▫ paņem uguni klāt; ne’iku tu’ļ tagān KK77b nagu tuli taga ▫ kā uguns pakulās [~ aizmugurē] ● Tä’mmõn u’m tu’ļ piergõs. Tal on tuli perses. ▫ Viņam ir uguns pakulās [~ pēcpusē]. Ta tä’mmõn tī’eb tūlda alā – seļļi, kis tūoizta slikți rõkāndõb. KK77b Ta teeb temale tuld alla – selline, kes teisest halba räägib. ▫ Viņš sakur viņam uguni – tāds, kas par otru slikti runā. Ta u’m vȯnd tu’lsõ un vie’dsõ. KK77b Ta on olnud tules ja vees. ▫ Viņš ir bijis ugunī un ūdenī.