ä
ḑ
ļ
ņ
ȯ
õ
ŗ
š
ț
ž
ā
ǟ
ē
ī
ō
ȱ
ȭ
ū
č
ā
č
ē
ģ
ī
ķ
ļ
ņ
š
ū
ž
* kouvõ
1
vt
¤17
(a) kaevata ▫ rakt
♦ i’lzõ kouvõ üles kaevata ▫ uzrakt; vāldiņ kouvõ lahti kaevata ▫ atrakt
● Kis tuoizõn oukõ kōvab, se ī’ž sīņõ si’zzõl sadāb. Kes teisele auku kaevab, see ise sinna sisse langeb. ▫ Kas otram bedri rok, tas pats tur iekrīt. Mī’ed lekštõ kōvam riek vāldiņ. KK78 Mehed läksid teed lahti kaevama. ▫ Vīri devās atrakt ceļu.
(b) kaapida ▫ kārpīt
● Ǟrga kōvab mǭdõ jālgaks, si’z ta rištīngtõ džutškõb ja bokšūb. KK78a61 Härg kaevab maad jalaga, siis ta inimest toksib ja puksib. ▫ Vērsis kārpa zemi kājām, tad viņš cilvēku baksta un dunkā.